1 gadus ar mums
Niedrāja ezers, Launkalnes pagasts, Smiltenes novads
LV, EN
Satiekamies pie Niedrāja ezera un pēc īsiem ievadvārdiem dodamies mežā. Klasiskais IEEJAS maršruts ir 7 km, taču iespējams izvēlēties arī garāku. Maršruti dažos posmos pārklājas ar Smiltenes velotakām, taču lielākoties ved pa mazām, nomaļām taciņām. Ceļš ir gana reljefains, taču īpaša fiziskā sagatavotība nav nepieciešama. Gājiens notiek raiti, ritmiski un klusējot, bez liekām pauzēm. Pirms sāksim iet lūgšu uz pastaigas laiku nodot manā pārziņā telefonus un pulksteņus vai atstāt to savās automašīnās. Pārgājiens nav paredzēts lielām grupām. Vēlamais dalībnieku skaits - viens vai divi. Atsevišķi vienojoties IEEJĀ iespējams doties līdz četrām personām maksimums.
Pastaiga noslēgsies skaistā vietā pie ezera, kur aicināšu ērti iekārtoties hamokos un ļauties bungu skaņām. Pētījumi rāda, ka ātrs un vienmuļš arhaisko rāmja bungu ritms (~180 sitieni minūtē) 15 minūšu laikā palīdz nonākt meditatīvā stāvoklī arī cilvēkiem bez jebkādas iepriekšējas pieredzes meditēšanā. Tam palīdzēs arī pārgājienā nogurušā ķermeņa atslābums šūpojoties šūpuļtīklā, debesis virs galvas, ugunskura sprakšķi un manis darināta vietējo augu kvēpeklīšu smarža.
Pēc bungu meditācijas sēdīsimies pie galda, lai ieturētu vieglu vegānisku maltīti, dzersim turpat apkārtnē vāktu čagas tēju un dalīsimies ar IEEJĀ piedzīvoto
Drosmīgākajiem vai tiem, kas to jau praktizē, iespējams papildināt ieiešanas pieredzi arī izbaudot auksto peldi Niedrāja vai Spiciera ezeros. Vai vienkārši peldi - vasarā.
IEEJAS maršruts tiek veikts klusējot. Gājiena laikā savā starpā nesarunājamies un nekomunicējam. Vēršam skatu mežā un sevī. Tā ir klusuma meditācija kustībā, kuras laikā ļaut prātam atpūsties no ikdienas haosa, domu mudžekļiem, steigas un stresa. Tādā veidā tiek dota iespēja no dziļākiem psihes slāņiem uznirt kādai radošai domai, neapjaustai vēlmei, novārtā pamestai vajadzībai - kam citādi nav iespējas tikt sadzirdētai un pamanītai. Meditācija kustībā īpaši noderīga būs tiem, kas ikdienā saskaras ar daudz stresa un trauksmes, jo paaugstinātas trauksmes gadījumā meditēt statiskā pozā var būt grūti un pat trauksmi pastiprinoši. Ritmiskā, vienmērīgā gaitā ejot, ir iespējams vismaz daļēji atbrīvot uzkrāto stresu.
IEEJAS laikā netiek lietoti viedtālruņi, pulksteņi, fotoaparāti. Tie vai nu jāatstāj automašīnā vai uz pastaigas laiku jānodod pavadoņa pārziņā. Prāts un psihe var atpūsties no nepārtrauktiem kairinājumiem - notifikācijām, ziņām, vēlmes visu nofotogrāfēt, nofilmēt, izskaitīt noietos soļus un kilometrus, sekot līdzi tam cik jau pagājis laiks, utt. Var teikt, ka savā veidā uz pastaigas laiku tiek izkāpts ārpus no parastā laika plūduma.
IEEJA notiek pavadoņa - takuziņa vadībā. IEEJAS laikā nav jādomā un jāuztraucas par to, kur jāiet, vai neesam apmaldījušies, kur mēs esam, cik tālu vēl līdz mašīnai… tik vien kā jāpieskata kājas, lai nepakluptu aiz koka saknes vai neiekāptu kādā slīkšņā. Protams, pastaigas laikā prātā noteikti uznirs šādas vai citādas domas, taču to neobligātums (jo pašam nav jāuzņemas atbildība par gājienu) palīdzēs tās vieglāk izkliedēt.
Tas gan nav pastaigas mērķis, taču tā kā tā notiek klusējot un ved pa visai nomaļām takām, ir lielāka iespēja sastapt un dabiskajā vidē novērot kādu meža zvēru. Visbiežāk satiekam stirnas, zaķus, lapsas. Iespējams redzēsim vai dzirdēsim mežirbes, melnās dzilnas un citus putnus.
Protams, bez visa augstākminētā, būs arī visi, no jebkuras pastaigas dabā, gūstamie labumi. Svaigs gaiss, kustības, iespēja stiprināt vai atjaunot saikni ar dabu, kas dzīvojot pilsētā kļuvusi pavisam vāja un pamesta novārtā. Būšana mežā iedarbojas nomierinoši un dziedinoši.
Atkarībā no iegājēju vēlmēm ir iespējams pastaigu organizēt arī kādā īpašā diennakts laikā, kas var savā veidā paspilgtināt piedzīvoto. Ļoti interesantas sajūtas ir dodoties mežā biezā krēslā (neizmantojot lukturīšus) - tas palīdz atslābināt mūsdienās pārmērīgi nodarbināto redzes maņu un pastiprināt citas maņas - dzirdi, tausti, ožu. Pavisam citādas sajūtas būs arī ļoti agros rītos, saullēkta laikā.
IEEJAS maršruts tiek veikts pēc iespējas vienmērīgā ritmā, bez vajadzības neapstājoties un nepauzējot. Pēc tam šis ritms citā formā turpinās bungu meditācijas laikā, palīdzot ātrāk un vieglāk tai ļauties un iegremdēties tajā dziļāk.
Stundu – divas pirms pārgājiena sākuma vēlams ieturēt vieglu maltīti. Tā, lai ejot netraucētu ne pārāk pilns vēders, ne bada sajūta. Lai gan maršrutu pārsvarā iespējams veikt ar sausām kājām, tajā ir vairāki mitrāki posmi, tāpēc ieteicams izvēlēties atbilstošus apavus. Arī vasarā ieteicams vilkt garās bikses.
Pārgājieni nenotiek un iepriekš ieplānoti pārgājieni tiek atcelti gadījumā, ja tiek prognozētas ilgstošas intensīvas lietusgāzes, sniegputenis, ļoti zema vai ļoti augsta gaisa temperatūra vai citi ekstrēmi laikapstākļi.
