Cilvēks prot dzīvot mierpilni, novērtēt situācijas ar vērotāja aci, iztikt bez lieka stresa, iztikt bez emociju pārlādētām domstarpībām ar sev tuviem cilvēkiem, iztikt bez neapzinātas emociju izlādes, kas izpaužas kā neapmierinātība, aizkaitināmība, sakliegšana, aizskaršana, ja prot pārvaldīt savas emocijas, un tādējādi – reakcijas.
Spēt būt neitrālam un novērot savas sajūtas, skaidri apzinoties to cēloņus – tas ir spēks. Tas padara par cilvēku, kurš šķēršļus uztver kā interesantus izaicinājumus. Ieraudzīt, sajust, bet neļaut emocijai sevi pārņemt un vadīt.
Emocijas arī ietekmē to, ko domājam paši par sevi, cik pārliecināti vai nepārliecināti esam. Sliktajā scenārijā paši sevi identificējam ar emocijām, nosakot tām mūsu izvēles, bailes uzvar drosmi, kas realizējas nepiepildītos sapņos, jo iztrūkst rīcības.
.jpg)
Emociju iespaidā nav iespējams saglabāt skaidru prātu, pieņemt labvēlīgus un loģiskus lēmumus. Nav iespējams sadzirdēt un uzklausīt līdzcilvēkus, būt patiesi empātiskam. Tādā situācijā emocijas ir tas karalis, kas pār mums valda, un mums pār tām varas nav. Bet var būt otra galējība – kad ciešamies, ciešamies, un mūsos uzkrājas neapzinātas emocijas, kuras nāk ārā destruktīvā veidā. Destruktīvu emociju uzplūdi rada haosu, mēs pasakām un izdarām lietas, kas nav mums labvēlīgas un harmoniskas. Šādi var izpausties arī ilglaicīgi apspiestas emocijas.
Emociju pārvaldīšana nav emociju apspiešana. Kas interesanti –
ja ar varu apspied nepatīkamās emocijas, piemēram, skumjas, dusmas, - automātiski tiek apspiestas arī patīkamās emocijas, kā prieks, aizrautība.
Apspiestas emocijas iznāks uz āru vēl graujošākā veidā, kas var izpausties, sākot ar sabrukušām attiecībām, gan kā depresija, izdegšana, veģetatīvā distonija un fiziskas slimības.
.jpg)
.jpg)
Lai negatīvās emocijas neuzkrātos ķermenī, pirmkārt, par tām ir jārunā. Ir domstarpības ar kolēģi – pārrunājam, ir domstarpības ar dzīves draugu – pārrunājam. Un darām to uzreiz, tiklīdz situācija notiek vai arī pavisam drīz pēc tam, nenēsājot sevī aizvainojumu, dusmas vai citas destruktīvas emocijas. Bieži vien strīdi un nesaskaņas rodas no pārpratumiem, kurus pārrunājot atklājas, ka aizvainojumam nav bijis pamata.
Savu emociju izrunāšana arī palīdz tās iepazīt, identificēt, ieraudzīt cēloņus un sakarības, kur tās radušās. Vai emocijai ir reāls pamats vai arī tā ir radusies vecas pieredzes vai toksisku uzskatu dēļ.
Spēšana novērot emocijas no malas, neapspiežot tās, ļaujot būt un notikt, bet neidentificējoties ar tām, palīdz samazināt to intensitāti. Un ja arī intensitāte joprojām ir spēcīga, tās nevelkas līdzi kā nevēlama aste.
.jpg)
Dažkārt var pārņemt tik spēcīgas emocijas, ka tiešām ātrākais risinājums, kā tās veselīgi izlādēt, ir pakauties ar spilvenu vai boksa maisu.
Ķermenis ir fizisks un arī darbības vajadzīgas ne tikai garīgas, bet arī fiziskas, lai atbrīvotos no iestrēgušām emocijām. Sports un pastaigas dabā ir fantastisks rīks, kā izvadīt negatīvo enerģiju un nomierināt satrauktu prātu. Arī izlēkāšanās, izkratīšanās un izpurināšanās atbrīvo no nevēlamā un kaitnieciskā.
.jpg)
Izvadīt un vadīt emocijas var ne tikai ar kādu no elpošanas praksēm, bet arī pareizi elpojot stresa situācijā, tādējādi ar elpu pārvaldot savas sajūtas. Piemēram, ilgāka izelpa dod ķermenim signālu, ka esi drošībā un miera stāvoklī, kas palīdzēs stresa situācijās.
Jebkura fiziska un mums labvēlīga darbība atbrīvo no negatīvās enerģijas. It īpaši spēcīga atbrīvošanās notiek caur balsi.
.jpg)
Meditēšana un apzinātības praktizēšana palīdz prātu no nevaldāma kumeļa, kurš mēdz paveikt graujošas lietas, pārvērst un ieraudzīt un pielietot jaunā gaismā – kā rīku, kas mums palīdz dažādās dzīves situācijās. Savukārt, kad ir prāta skaidrība, arī uz emocijām varam paraudzīties kā vērotāji.
Raksta autore: Ieva Simanoviča
