Darbs 3d, 4d un 5d realitātē. Kā tas izpaužas?

Ko tev nozīmē darbs? Vai tas ir tikai līdzeklis, ar ko savu laiku, spējas un zināšanas iemainīt pret naudu? Vai vārds darbs izsauc galvassāpes un nepatiku? Vai ir vēlme, kaut ātrāk pienāktu piektdiena? Vai tieši otrādi – darbā smelies iedvesmu un tajā ne vien ieliec enerģiju, bet atgūsti to arī atpakaļ, uzlādējot savas baterijas? Varbūt tu pat identificējies ar savu darbu un izjūti kā savu turpinājumu?

Aizvien vairāk ir tādu cilvēku, kuriem darbs 9-17 vairs nešķiet pieņemams, loģisks un pamatots. Aizvien vairāk ir to, kas tiecas pēc brīvības. Ne jau pēc slinkošanas, kā to mēdz pārprast 9-17 un sistēmas fanāti. Nē. Jo cilvēks, kurš brīvā, sev ērtā režīmā, dara to, kas viņu aizrauj, iegulda darbā vēl vairāk. Ja dari to, kas patīk, to ir grūti nosaukt par darbu, tas ir dzīvesveids, kurā vienkārši esi.

Lai gan vārds karjera neiederas jaunajā pasaulē, tomēr pajautāšu: kāda tavuprāt ir veiksmīga karjera? Manās sajūtās tā nav statusa iegūšana vai kāpšana aizvien augstāk pa karjeras kāpnēm. Manās sajūtās un pārliecībā tā ir brīvība darīt to, ko vēlies, un būt tajā laimīgam.

Kāpēc izpratne par darbu mainās?

Viens no skatupunktiem, kā uz to paraudzīties – pāriešana no 3D uz augstākiem realitātes līmeņiem. Un likumsakarīgi, ka 3D realitātes pieredze un shēma citā līmenī vairs neiederas. Jaunajā pasaulē darbs vairs nesaistīsies ar iztikas avotu, bet gan kā pašizpausmes un attīstības rīks. Turklāt darbs dos prieku un piepildījumu ne vien pašiem, bet tā rezultāts noderēs arī citiem. Tā ir brīvība būt sev pašam un darīt to, kas patīk! Ne velti mēs esam tik dažādi – viens jūtas piepildīts ar otu un krāsu paleti rokās, bet otrs jutīs gandarījumu, kalpojot veco ļaužu pansionātā. Katram darba veidam atradīsies cilvēks, kas to no sirds vēlēsies darīt! Kur līdz šim bijusi problēma? Cilvēki nedara to, kas patīk viņiem pašiem, bet dara to, kas patīk kādam citam. Viss krustu šķērsu.

Darbs 3D realitātē

3D līmenis ir būvēts uz baiļu pamata – bailēm no nāves. Tādēļ viss, kas asociējas ar savas dzīvības apdraudējumu, rada bailes. Cilvēks iet uz darbu, lai nopelnītu naudu, sagādātu iztiku un, pirmkārt, - nodrošinātu savas un atvašu pamatvajadzības, kā ēdiens, apģērbs, mājoklis. Ir izteiktas bailes, nonākot iespējamībā pazaudēt darbu, vai to tiešām zaudējot. Darbs ir kā iluzors glābšanas salmiņš, šķietamība, ka esmu drošībā. Pieņem un uzskata par pašsaprotamu veco darba laika modeli pirmdiena-piektdiena, 9-17. Bet viss jau nav tik slikti. Ja cilvēkam darbs patīk, tas kalpo arī kā pašizpausmes veids.

Darbs 4D realitātē

Darbs brīvā, paša veidotā režīmā. Svarīgas sajūtas, ko rada darbs. Nav nozīmes, kādi komentāri un viedokļi tiek izteikti no malas, cilvēks izvēlēsies to darbu, kurā jūtas saskaņā ar sevi, turklāt darbs vienlaikus kalpo kā garīgās attīstības process. Cilvēks vēlas darīt un dara to, kas ļoti patīk. Katram šādu nodarbošanos iespējams atkost, uzdodot sev vienkāršu jautājumu: ko tu ar prieku darītu arī tad, ja tev par to nemaksātu algu (piebilde – ja nevajadzētu domāt par finansiālo nodrošinājumu)? Ja tiek piedāvāta iespēja pelnīt daudz, darot to, kas ne īpaši patīk, vai pelnīt mazāku algu, darot to, kas aizrauj, cilvēks ar 4D apziņu izvēlēsies otro variantu. Ir empātisks saskarsmē ar kolēģiem.

Darbinieks, kuru aizrauj viņa darbs, ir ļoti motivēts, produktīvs un aizrautīgs. Šādos kolektīvos nav aktuālas vecās lomas un statusi.

Darbs 5D realitātē

Cilvēks – radītājs. Papildus garīgam attīstības procesam, darbs ir arī enerģētisks. Ir pilnībā nobrukuši vecie (nu jau gluži kā senie) 3D konstrukti ar darbiniekiem-priekšniekiem-priekšnieku priekšniekiem. Tam un sociālajai videi nav nekādas nozīmes. “Darbinieks” apzinās sevi kā enerģētisku būtni un vēlas strādāt ar enerģētisko plūsmu vadīšanu, tajā skaitā arī materializāciju. Kā? Sākotnēji ideja tiek radīta, veidota, mīcīta smalkajā plānā, un sadarbībā ar to – materializēta. Ja padomā ir kāds projekts, to sīki un smalki izveido iztēlē un likumsakarīgi, ka uzsākot pie tā ķerties materiālajā plānā, ceļā tiek sastapti cilvēki, kas savukārt savās iztēlēs arī ir strādājuši pie šī paša projekta, tikai kā citas jomas speciālisti. Mūsu prātā nav tāda koncepta, tādēļ izklausās pēc burvestībām, vai ne? Dzīvosim, redzēsim!

Tikai jāteic – arī tagad ir cilvēki, kas jau strādā pēc 5D principiem.

Viss nav tik viennozīmīgi!

Tā kā šobrīd dzīvojam daudzdimensionālā pasaulē, strikta iedalījuma nodarbošanās laukā pagaidām nav. Esam pārejas posmā, kurā kā dinozauriņi aizsākam veidot to, kā dzīvos mūsu bērnu bērni un aiznākamās paaudzes. Veidojam platformu burtiski gaišākai nākotnei. Bet “mūsu laikā” darbs 3D, 4D vai 5D realitātē mijas un mijiedarbojas, tādēļ manis minētais sadalījums ir ieskats šajās atšķirībās. Joprojām dzīvojam 3D sistēmā, kurā ir savi noteikumi, nodokļu sistēma, prasības, birokrātija, - un kaut kā ar to visu nākas sastrādāties arī tad, ja esi 4D vai 5D apziņas līmenī.

Gan tagad, gan tuvāko gadu laikā būs gana daudz cilvēku ar 4D un 5D apziņas līmeni, kuri turpinās strādāt darbu, kalpojot 3D pasaulei. Un tas ir svētīgi. Tāda ir, piemēram, klasiskā medicīna. Ārsts, kurš savā apziņas līmenī dzīvo jau citā realitātē, ierodoties darbā, nolaiž savas vibrācijas zemāk, lai spētu izprast pacientus un sarunāties ar tiem viņiem saprotamā valodā un jēdzienos.

Jo augstākā apziņas līmenī esam, jo baudpilnāks kļūst darbs, kas zaudē veco izpratni par strādāšanu. Strādāšana, lai nopelnītu iztiku, kļūst par nodarbošanos, būšanu, sevis izpaušanu tieši tā, kā jūties laimīgs. Darbs saplūst ar paša būtību. Tas vairs nav smagums uz pleciem, bet gan bauda.

Raksta autore: Ieva Simanoviča