Empāta attiecības ar emocionālo varmāku. Kā no tām aiziet?

Aiziešana no attiecībām ar emocionālo varmāku nav tāda – vienu dienu sapratu, otru izdarīju. Tas ir pamatīgs ceļa posms, kas jānoiet, un liels darbs ar sevi, kas jāpadara. Aiziet parasti nav vienkārši. Pirmkārt, patiesā situācija vispirms ir jāizgaismo, tas ir, - jāpamana, jāfiksē, kas notiek, un jāapzinās. Otrkārt, jāpieņem, ka tas tā tiešām ir (visbiežāk pirmā reakcija ir izlikties neredzam pat pašam savā priekšā – ir neticība, kauns, nespēja aptvert, noticēt, ka tas ir noticis ar mani). Un tikai treškārt seko rīcība, kura ir atkarīga ne vien no iekšējā stāvokļa, bet arī tā, kādi ir blakus apstākļi.

• Rakstā emocionālo varmāku apzīmēju vīrieša dzimtē “viņš”, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka varmākas ir tikai vīrieši. Emocionālie varmākas var būt gan vīrieši, gan sievietes.

Te svarīgi apzināties, ka emocionālā vardarbība ļoti bieži ir gadiem ilga un šajā laikā upura ticība saviem spēkiem, lēmumu saprātīgumam, kā arī emocionālais un pat fiziskais veselības stāvoklis ir pamatīgi sagrauts, un cilvēks ir zaudējis spēju redzēt reālo pasauli, reālos apstākļus un savas reālās izvēles iespējas. Apstākļus cilvēkam, kuram toksisko attiecību  rezultātā var būt gan depresija, gan veģetatīvā distonija, gan emocionālie traucējumi, gan fiziskās veselības sarežģījumi, var apgrūtināt pavisam praktiski iemesli – ģimenes apstākļi, finansiālais stāvoklis, kas var pastiprināt atkarību no varmākas. Šo visu kombināciju var papildināt bailes potenciāli sekojošās vardarbības dēļ un tuvinieku vai draugu nezināšana(s) par notiekošo, neprasme to identificēt un atbalstīt upuri.

Izcili, ja ir kāds, kurš pamana un palīdz, vai arī pats varmākas upuris ir sameklējis sev atbalstu – vai tas būtu draugs, draudzene, māte, tēvs, psihologs, sociālais darbinieks vai kāds cits, kurš izprot situāciju un ir zinošs, kā tajā rīkoties. Bet vēl viens sarežģījums, kurš sastopams itin bieži – emocionālais varmāka, kurš ir, piemēram, ar narcisa iezīmēm, sabiedrībā, gan draugu lokā, gan upura ģimenes ietvaros, spēj radīt ļoti simpātisku un atraktīvu tēlu. Un neviens pat nespēs nojaust, kas notiek aiz aizvērtām durvīm.

Ja ir šāda situācija, upura aiziešanu no varmākas var kavēt arī viņa paša ģimene, kas izjūt simpātijas pret pāridarītāju un neizpratni, pat pārmetumus par upura vēlmi no tā aiziet.

Kādēļ empāti izveido attiecības ar emocionālām varmākām?

Viņiem empāts ir vajadzīgs. Piemēram, narciss savu pašapziņu būvē uz citu rēķina, kritizējot un noliedzot cita vērtību attiecībā pret sevi kā mazvērtīgāku. Empāts ir tas, kas narcisu pažēlos, paslavēs, attaisnos, piedos. Jo vienmēr saskatīs “iemeslus” un attaisnojumus narcisa, manipulatora, emocionālā varmākas rīcībai. Grūta bērnība, sarežģījumi darbā, nespēja kontrolēt emocijas… Empāts jūt otra cilvēka enerģiju un emocijas. Empāts jūt, ka cilvēks viņam līdzās pārdzīvo spēcīgas emocijas, un vēlas viņam palīdzēt. Vēlme palīdzēt un glābt sāk pārmākt dabisko spēju sevi aizsargāt. Un parasti jau spēja sevi aizsargāt, uzstādīt veselīgas robežas, ir ievērojami mazināta agrāk, bērnībā, piedzīvotu traumatisku apstākļu dēļ.

Drīz vien cilvēks, kurš ir attiecībās ar emocionālo varmāku, sāk tā toksiskajām uzvedības izpausmēm meklēt vainu sevī – es laikam kaut ko nepareizi daru, man vajadzētu vairāk censties, man vajadzētu rīkoties savādāk, man vajadzētu runāt savādāk, man vajadzētu mīlēt vairāk… Un vēlāk, kad nepatīkamās situācijas atkārtojas, pieķerties pie domas – viņš noteikti mainīsies. Vēl mazliet pagaidīšu, ja nu viņš mainās… Viņam vēl ir vajadzīgs laiks… es pagaidīšu. Tādējādi cilvēks, kas ir attiecībās ar emocionālo varmāku, pasniedz sev cerības ilūziju, kas nelāgā un nepareizā situācijā palīdz justies labāk. Un ignorējot to, ko patiesībā šajās attiecībās pieredz, padarot to mazāku, nenozīmīgāku.

Ieraudzīt, pieņemt un atzīt sev, ka cilvēks, ar kuru esi attiecībās, tev patiesībā nesniedz mīlestību, cieņu, empātiju, prieku – tas ir smagi. Un empāts no tā izvairās, bēg, nespējot atzīties pat sev, tā vietā pieķeras labā, baltā, gaišā druskām, kas ir šajās attiecībās (jo šis viss, labais, protams, arī ir, citādi empāts sevi tik nežēlīgi nemocītu - tikai gaišais ir nesalīdzināmi mazākā devā), iluzori mazinot ciešanu mēru.

Empāts, kurš jau ir izgājis rūgtu attiecību pieredzi ar varmāku, uzsākot pēc tās jaunas attiecības, ātri sāks pamanīt sarkanos brīdinājuma karodziņus, lai neiekristu atkal cita manipulatora tīklos. Uzticoties savai pieredzei un intuīcijai, no atkārtotām toksiskām attiecībām ir iespējams izvairīties, tādās vairs nepiedaloties. Bet bieži vien scenārijs vismaz reizi atkārtojas, jo empāti tic labajam, līdz ar to sarkanos karodziņus mēdz ignorēt.

Emocionālais varmāka-narciss ir izcils aktieris un manipulators. Tieši tādēļ viņu tīklos iekrist ir tik viegli – attiecību sākumā tas izrāda pret tevi “mīlestību”, dievināšanu, lutināšanu. Tu esi viņa ideālais partneris un ar tevi viņš grib pavadīt kopā visu dzīvi. Tādu iespaidu rada narciss. Kad narcisam ir izdevies tevi pievilināt, pieradināt un iemīlināt sevī, jūtas drošs atklāt savu īsto dabu. Meli, manipulācijas, kritizēšana, noniecināšana, pazemošana, gazlaitings (gaslighting - manipulācijas veids, kurā manipulators liek upurim apšaubīt savu uztveri, atmiņu un saprātu) ienāk spēles arēnā.

Kā konstatēt, vai esmu attiecībās ar narcisu?

Kā jau minēts, cilvēks, kurš ir emocionāli vardarbīgās attiecībās, no šīs domas sākotnēji izvairās. Bet, tiklīdz jau to ir pieņēmis kā faktu, jautājuma – vai esmu emocionāli vardarbīgās attiecībās – vairs nebūs. Bet kamēr ir pusceļš, kamēr ir vien apjausma, kamēr par to saka iekšējās sajūtas, bet prāts cenšas noliegt, patiesi var būt tā, ka var rasties apjukums – vai tiešām tas notiek?

Tad vari pajautāt sev:

• Kā tu jūties, kad esi ar viņu kopā?

Vai tu jūties brīvi, labi, vienlīdzīgi? Vai tad, ja šim cilvēkam bijusi “slikta diena”, viņš māk ar tevi par to arī cieņpilni komunicēt vai tomēr izgāž savu neapmierinātību un aizkaitinājumu uz tevi? Slikta diena nav attaisnojums, lai pret cilvēku līdzās izturētos necienīgi.

• Kā šajās attiecībās jūties lielāko daļu laika?

Vai tu pieturies pie jaukajiem kopā pavadītajiem brīžiem kā glābšanas salmiņa, jo nekad nevar zināt kurā brīdī, stundā, dienā viņš atkal kļūs neapmierināts, aizkaitināts, nikns? Cik lielu daļu laika kopā ar viņu jūties labi?

• Vai viņa sacītais un solītais atbilst uzvedībai un rīcībai?

Manipulatoriem-varmākām ir raksturīgs solīt, bet nedarīt, vai arī darīt ko pilnīgi pretēju sevis sacītajam. Vai pat savām “vērtībām”. Piemēram – aktīvi nosodīt sievietes, kurām ir bijuši vairāk vīriešu, nekā viņi uzskata par pieņemamu, bet vienlaikus pašiem esot īsteniem brunču medniekiem. Atbildības neuzņemšanās – solīt aizvest bērnu uz pulciņu sestdienas rītā, bet tiklīdz šis brīdis ir pienācis, atrast neskaitāmus attaisnojumus, lai to nedarītu un vēl pacenstos mest vilnu uz otru pusi un pārmest partnerim. Vai arī gluži sadzīviskas lietas – kritizēt partneri par to, ka neuztur māju perfektā kārtībā, pašam nepiedaloties mājas uzkopšanā. Un tad, kad norādi uz sacītā un darītā nesakritībām, narciss (manipulators, emocionālais varmāka) ķeras pie gazlaitinga jeb rada iespaidu, ka ar tavu uztveri kaut kas nav kārtībā – nē, es tā neteicu; nē, tu nepareizi atceries; tu pārspīlē; tu no mušas uzpūt ziloni utml. Ja varmākam jūsu attiecībās pār tevi ir vara un kontrole, viņš var tevi par viņa “pieķeršanu” arī sodīt – aizskart verbāli, pat fiziski, lai šāda tava uzvedība vairs neatkārtotos.

• Vai viņš atbalsta tevi? Vai šīs attiecības ir labvēlīgs pienesums tavā dzīvē?

Vai viņš atbalsta un respektē tavas izvēles, kas ved uz laimīgāku un piepildītāku tevis versiju? Vai necenšas izolēt tevi no sociuma, draugiem, ģimenes, radiem, kolēģiem? Vai attiecības ir lejup velkošas vai augšup ceļošas?

Priekšnoteikumi, lai aizietu

Necienīgai attieksmei pret tevi nav attaisnojuma. Varmākas rīcību attaisnot nevar. Bet ja reiz tas notiek, jāsāk arī meklēt, kas tevī ir tas, kas pievelk varmāku. Mēs pievelkam to, kas aktualizē īpašības, kas ir mūsos. Ja pievelkam narcisu, iespējams, esam pārāk visu pieņemoši, neprotam uzstādīt veselīgas robežas, liekam cita labsajūtu priekšplānā, nemīlam un necienām sevi. Jo nezinām, kas tas ir un kā tas izpaužas. Lai atkārtoti neiekristu varmākas nagos, jāuzdod sev jautājumi: vai esmu gatavs ieskatīties acīs savām ēnām un traumām, savam uzvedības modelim, un vai esmu gatavs pārskatīt savas ticības un paternus?

Ar faktisko aiziešanu no emocionāli vardarbīgajām attiecībām sākas nākamais posms, kas ir jāizdzīvo – fakta apzināšanās, pieņemšana, izsērošana, dziedināšanās. Un lai arī tas ir sāpīgi un nepatīkami, šis viss ir vajadzīgs. Tāpat kā ar emocijām – ja tās neizlaižam no sevis, ja iekapsulējam un neļaujam izpausties, neļaujam sev izjust dusmas, skumjas un citas nepatīkamas izjūtas, tās paliek ķermenī, pēcāk izreaģējot neveselīgā veidā, piemēram, kā trauksme, panikas lēkmes, mentālas un fiziskas saslimšanas.

No plašāka skatpunkta raugoties, lai cik to varētu grūti būt pieņemt, attiecības ar varmāku ir dotas, lai “izvilktu” no sevis visu to, ar ko mums pašiem jāstrādā – jau minēto neprašanu uzstādīt veselīgas robežas, cienīt sevi, novērtēt, pieņemt un galu galā mīlēt sevi. Kad empāts, kas pieredzējis emocionāli vardarbīgas attiecības, dziedinās, mainās, spēcinās un atgūst savu veselumu, viņš vairs nepiesaista šāda veida enerģiju. Tā viņam vairs nekalpo. Savukārt, ja dzīves laikā notiek atkārtota sastapšanās ar emocionālo varmāku, vai tas būtu narciss, manipulators vai cita veida “enerģijas nosūcējs”, šim parazitējošajam indivīdam vairs nav tev pieejas. Lai vai ko viņš darītu, lai vai ko teiktu – tas uz tevi vairs neiedarbojas, tas tevi emocionāli nesašūpo.

Kā pārtraukt attiecības ar emocionālo varmāku?

Lai izkļūtu no varmākas ietekmes zonas, vajadzīgs:

• Robežas
• Skaidra komunikācija
• Konsekvence

Izteikti manipulējošie narcisi ir raduši spēt aptīt savu upuri ap pirkstu un gūt pār to pilnīgu kontroli, padarot savu upuri apjukušu un neticīgu saviem spēkiem. Izveicīgi manipulatori viltus ceļiem apvārdo savu upuri tik tālu, ka tas sāk apšaubīt savu saprātu un uztveres spējas. Līdz ar to pretējais – skaidras robežas, skaidra valoda un nespēja tevi sašūpot, - viņus izsit no sliedēm un padara attiecībā uz tevi bezspēcīgus.

Savukārt, lai spētu uzstādīt veselīgas robežas, vajadzīgs darbs ar sevi, ko visefektīvāk un pat nepieciešams veikt profesionāļa vadībā (psihologs, psihoterapeits, ko paralēli vai ar laiku var papildināt ar citām terapijām, vides maiņu, socializēšanos, jaunām aktivitātēm – viss, ko darīsi paralēli vai pēc psihologa apmeklējumiem, palīdzēs ieraudzīt un atcerēties, ka pasaule ir pavisam citāda, nekā to redzēji, esot manipulatora mākslīgi radītajā kastītē). Darbs ar sevi - savu uztveri, domāšanas paterniem, traumu apzināšanos, bērnību – vajadzīgs, lai spētu atgriezties kontaktā ar sevi un iemācītos patstāvīgi pamanīt, atšķirt un nepieņemt sev nedraudzīgu attieksmi un to vairs neielaist savā telpā, piemēram – kritiku, nosodījumu, manipulēšanu, izmantošanu, pazemošanu, noniecināšanu.

Ja ilgi būts emocionāla varmākas klātesamībā, pazūd izpratne (sajūta) par to, kas ir pieņemams un kas nav. Savukārt uzstādot veselīgas robežas, konsekventi pie tām pieturoties un “neielaižoties” neauglīgā komunikācijā ar varmāku, cilvēks uzsāk dzīvot paša veidotu dzīvi, uzņemoties par to atbildību, neļaujot citiem diktēt noteikumus, kas likumsakarīgi nozīmē arī to, ka dzīvē vairs neienāk ciešanas, ko agrāk radīja attiecības ar varmāku. Protams, tas viss nenozīmē, ka cilvēks, kurš ir iemācījies atpazīt emocionālo vardarbību, nekad dzīvē vairs ar to nesastapsies. Bet tas nozīmē to, ka viņš to vairs neielaidīs savā teritorijā.

Ja savās attiecībās piedzīvo emocionālo (fizisko, ekonomisko, seksuālo u.c.) vardarbību, vērsies pēc palīdzības. Pieejamas arī bezmaksas terapijas pie psihologa vardarbībā cietušajiem (gan bērniem, gan pieaugušajiem) – par tām interesējies savas pašvaldības sociālajā dienestā. Nekautrējies – jautā pēc palīdzības!

Raksta autore: Ieva Simanoviča