Šīs nedēļas populārākais

Piedāvājumi

Homeopātija – gādīgu vecāku izvēle, maiga, dziedinoša metode

Līdztekus mūsdienu klasiskajai medicīnai eksistē arī citas pieejas dažādu saslimšanu ārstēšanā. Latvijā ir daudz brīnišķīgu, zinošu homeopātu, kas savas zināšanas nemitīgi papildina (Latvijas Homeopātu asociācijas vietnē vari atrast biedru sarakstu).

Mana ģimene ir pazīstama ar homeopātiju, jo pie jebkādas „svētībiņas”, visupirms lietojam homeopātiskos preperātus. Daudzās akūtās situācijās var palīdzēt homeopātija: sākot no vēdera kolikām mazulim, izsitumiem, zobiņu šķelšanos, austiņu sāpēm un citām nedienām, kā arī palīdzēt visiem ģimenē tikt pāri tādām akūtajām saslimšanām kā gripa, saaukstēšanās un vēdera vīrusi. Tam, protams, ir nepieciešams uzticams ģimenes homeopāts. Drīzumā sekos arī saruna ar praktizējošu homeopātu. Bet līdz tam gribu, lai ieskaties, sajūti, kas tad ir homopātija, ko tā spēj, kāpēc tā ir laba bērniem.

Homeopātija ir holistiska alternatīvās medicīnas ārstniecības metode, kas ar mazām, dabiskas izcelsmes potencētu zāļu devām, ierosina organisma spēju dziedināt pašam sevi un atgūt tā dabisko harmoniju. Organisms var izārstēt pats sevi – slimības simptomi ir organisma mēģinājums sevi izārstēt.

Tāpēc tās pamatā ir teorija, ka “līdzīgs ārstē līdzīgu” – tas, kas veselam cilvēkam rada simptomus, – ļoti mazā devā – var ārstēt slimību ar līdzīgiem simptomiem. Aktivizē ķermeņa dabisko aizsardzību. Homeopātija neapslāpē slimības simptomus, bet tā vietā tiek stiprināti organisma dabiskie dziedināšanās procesi, tādējādi nostiprinot ārstēšanās rezultātu. Ja tradicionālajā medicīnā būt veselam nozīmē neslimot, tad homeopātijā – slimot, bet reti, viegli un bez sekām. Homeopātija ir ārstēšanas metode, kas, pamatojas uz cilvēka enerģētiskā potenciāla stimulēšanu, ir visaptverošāka par tradicionālo medicīnu, tomēr tās viena otru ne tikai nekādā ziņā neizslēdz, bet arī abpusējā sadarbībā viena otru lieliski papildina.

Homeopātijas pamatlicējs ir vācu zinātnieks, ārsts, ķīmiķis, matemātiķis, filozofs Samuels Hanemans. Hanemans pārvaldīja astoņas valodas, to skaitā arī sengrieķu valodu, kas ļāva viņam izstudēt sengrieķu ārsta Hipokrata oriģināldarbus.

Homeopātija balstās uz četriem pamatprincipiem, kas nav mainījušies kopš tās pastāvēšanas sākuma. Tie ir:
  • līdzīgs jāārstē ar līdzīgu (jebkuru slimību var ārstēt ar to līdzekli, kas izsauc tās simptomus);
  • viena preparāta princips;
  • mazo devu princips;
  • zāļu potencēšanas princips.

Pamatojoties uz līdzīgo simptomu salīdzināšanu, izvēlas konkrētam pacientam visatbilstošāko medikamentu. Praktiski pielietojot ”līdzības” principu ārstniecībā, vadās un ņem vērā katra konkrētā pacienta saslimšanas individuālos simptomus nevis slimības nosaukumu.

Par izejmateriālu homeopātisko preparātu pagatavošanai kalpo visa dabas pasaule, kas iedarbojas uz dzīvu organismu: augi, minerāli, dzīvnieki (mūsdienās arī starojums, piemēram, rentgens), tāpat arī sintētiski iegūti ķīmiski savienojumi, kā arī no dažām alopātiskām (parastām) zālēm, tās daudzkārt atšķaidot. Mazo devu principa rezultātā šie preparāti nemēdz būt kaitīgi. Atšķirībā no antibiotikām un citām līdzīgām zālēm, homeopātiskās tabletes neapgrūtina gremošanu; nepazemina pretestības jaudu; neizraisa alerģiju un nekaitē pat tad, ja to lieto ilgstoši.

Jāatzīmē, ka ārstēties ar tējām nav homeopātija, bet gan fitoterapija.

Īpaši labi homeopātija piemērota bieži slimojošiem bērniem – tiek stiprināta vispārējā imunitāte, samazinās slimošanu biežums, smagums un ilgums. Tā palīdz stiprināt imunitāti. Protams, jāņem vērā, ka homeopātija neizslēdz, bet tikai papildina tradicionālās ārstēšanas metodes. Homeopātiskas zāles var lietot gan grūtnieces un ar krūti barojošas māmiņas, gan alerģiski slimnieki. Tā derēs pacientiem jebkurā vecumā.

Homeopātija spēj daudz. Sākot ar elpceļu, vēdera, muguras, kaulu un ādas slimībām un beidzot ar potences traucējumiem, paaugstinātu holesterīna līmeni un menopauzes sagādātajām neērtībām, depresijas, alerģijas, astmas, migrēnas, trauksmes, artrīta, noguruma, ādas problēmu, vairogdziedzera vai autoimūnās sistēmas traucējumiem un gremošanas problēmām. Veģetatīvās un psihosomatiskās kaites arī var censties risināt ar homeopātijas palīdzību. Praktiski nav slimību, pret kurām homeopātijā nebūtu zāļu, tikai ārstam tās jāprot izvēlēties. Reizēm gan nepietiek tikai ar homeopātiskām zālēm, bet tās jebkurā gadījumā spēj palīdzēt tradicionālajai medicīnai.

Homeopāte Rasma Kalniņa uzsver, ka izvēloties zāļu līdzekļus, cilvēks jāuzskata kā veselums: kā vienreizīgs indivīds, līdz ar to katrā gadījumā jābūt individuālai pieejai. Tas nozīmē, ka jāizprot slimības būtība, jāņem vērā cilvēka konstitūcija – ķermeņa uzbūve, izskats, raksturs, dzimums, izturēšanās, agrāk pārciestās slimības, jāzina, no kā pašsajūta uzlabojas vai pasliktinās, kāds ir sāpju vai citu sajūtu raksturs. Tā, piemēram, ja sūdzības simptomi un analīžu dati vienādi blondam, tuklam, lēnīgam pacientam un tumšmatainam, kalsnam, ātras dabas cilvēkam, katram nozīmēs citu līdzekli. Lai varētu noteikt pareizu diagnozi, nepieciešama arī vispusīga klīniska izmeklēšana. Homeopātija atšķiras no tradicionālas medicīnas ar zāļu līdzekļa devām un cilvēka individualitātes ievērošanu. Ārstējoties ar homeopātiskiem zāļu līdzekļiem, nav ieteicams lietot daudz saldumu, kafiju, tabaku, alkoholu, stipras garšvielas un piparmētru tēju.

Homeopātisko zāļu lietošana atsevišķos gadījumos neizslēdz arī vienlaicīgu tradicionālo zāļu izmantošanu. Tāpat homeopātija labi apvienojama ar dažādām fizioterapijas procedūrām, masāžu, adatu terapiju.

Homeopātiskās zāles nevar aizvietot operāciju, apstarošanu vai ķimioterapiju, ārstējot onkoloģiskās slimības, taču palīdzēt to darbībai tās var. Tāpat homeopātiskās zāles nevar aizvietot operāciju, ja tā nepieciešama akūtas saslimšanas gadījumā.

Uzņemoties pašārstēšanos, katram pašam ir jāapzinās un jāuzņemas arī pašrisks par šādas rīcības gaitu un iznākumu.

Raksta autore: Laura Grīnvalde

Citi Raksti