Kā atrast sfēru, nodarbošanās virzienu, kurā realizēties? Šis jautājums pamatīgi nomoka daudzus un cilvēki pareizo atbilžu meklējumos ir gatavi rāpot pa sienām, maksājot kaudzi naudas par konsultācijām, apmācībām vai sesijām, taču šķietami “pareizās” atbildes tā arī īsti nesaņem. Patiesībā saņem gan, tikai atbildes ir nevis tiešas, bet tādas kā norādes, kuras sakopojot, saliekas arī kopbilde. Taču bieži vien cilvēks ir pārāk neapzināts, lai spētu savienot šos visus puzles gabaliņus, jo ir pierasts, ka tavā vietā visu izdomā un pasaka, un vienīgais, kas būtu jādara, jāseko tam.
Realizācija ir par apzinātu ceļu, kas nozīmē, ka tajā dodas tikai tie, kas māk domāt savas domas, izdarīt izvēles un uzņemties atbildību par sevi, pametot šo robotizācijas ēru. Viss sarežģītais ir gaužām vienkāršs. Ja gribam piešķirt svarīgumu šim jautājumam, varam iet “labirinta” virzienā, taču, ja vēlamies darīt to, kas piepilda, atliek tikai apstāties, saklausīt sevi, ļaujoties darīt.
Tādas individuālas misijas vai īstās realizācijas nemaz nav. Patiesībā ir nebeidzams process, kurā notiek nepārtraukta tevis attīstība, citiem vārdiem - tava evolūcija. Evolūcija ir realizācija.
Cilvēki pārprot realizācijas jēdzienu un arī tā nozīmi. Viņi domā, ka reiz varēs atrast sev to īsto un patieso, un tik ļoti koncentrējas uz mērķi… ka palaiž garām visas iespējas patiesai realizācijai. Realizācija nav mērķis vai galapunkts! Tie nav konstanti, tev saprotami, stabili stāvokļi, no kuriem tev paliek labi un beidzot ir piepildījums un drošības sajūta. Patiesā realizācija ir IZAICINĀJUMS sev, tas ir darbs! Spēja sameklēt patieso sevi, paskatīties sev acīs, spēja atvērt savu sirdi un veikt pārrunas ar savu prātu, palūdzot tam vienkārši vērot notiekošo, sēžot uz soliņa.
Lai to izdarītu, ir jābūt godīgam pret sevi un patiesi gatavam mainīt savu dzīvi, atstājot veco. Sapratne un plika vēlme neko nedos. Kāda jēga zināt, ka tev patīk radīt skaistus dārzus, darboties ar augiem, ja tu uzstājīgi turpini strādāt ofisā, baidoties par izdzīvošanu, darba zaudējumu vai stabilitātes trūkumu.
Lai mainītu savu dzīvi, lai dotos pretī sev, ir nevis jāsapņo, jāplāno, jāstāsta, kā tu gribētu, vai - ja man būtu, tad gan es varētu… Tev vienkārši ir JĀDARA! Šo atceries: NEKAS tavā dzīvē nemainīsies, kamēr TU nekustēsies! Ceļš nevar nekur aizvest, ja tu visu laiku sēdi pieturā!
Termins realizācija sevī ietver attiecīgus kodus. Viss, ko nēsāju sevī, ir spējīgs pārtapt realitātē. Realitāte - šķietamā iespējamība, īstenība - tās fiziskā izpausme. Tātad realitātes saplūšana ar īstenību, savstarpējā simbioze, kas arī dod to, ko meklējam.
Šajā iemiesojumā tu jau ienāc ar savu potenciālu, tev ir sava enerģētika, talanti, personība un raksturs, kas netiek piešķirti nejauši. Dzīves laikā tavs uzdevums ir attīstīt visu, kas sākotnēji jau ir tevī un virzīt savu personību uz individualitāti. Šis ir iespējams tikai tad, kad esi izspēlējies visas 3D realitātes spēlītes, saprotot, ka nozīme ir nevis naudai, vietai, veidam, kā dari, bet gan enerģijām un stāvokļiem, kuri prevalē tevī un, līdz ar to, arī apkārtnē. Tev ir jāiemācās salikt savus puzles gabaliņus, sākot no bērnības līdz pat šodienai, lai ieraudzītu to ceļu, pa kuru tev jāiet. Tas ceļš vienmēr ir tev blakus, tas ir pieejams katram un kā ēna stiepjas gadu garumā tev līdzi. Taču tu neredzi, dažreiz redzi, bet netici, dažreiz šaubās novērsies, dažreiz bailēs nodrebi un tā arī neko nepasāc…
Sākotnēji tas ir tikai virziens, pēc tam taciņa, tālāk šī taciņa pārtop ceļā! Un, tiklīdz sāc iet, mainās arī pats ceļš. Ar katru soli tas kļūst lielāks, stabilāks, tas paplašinās, tam mainās segumi un laikapstākļi, rodas krustojumi vai atzari. Un viss tas ir tavs, tava realizācija. Esi gatavs mainīties un transformēties līdz ar līkumiem, izdarīt izvēles un neapstāties krustcelēs. Esi gatavs, un piedzīvojums var sākties!
Mūsos jau kopš dzimšanas ir ielikts milzīgs potenciāls, kurš dus līdz tam brīdim, kamēr tu to sāc kustināt vai vismaz pamanīt. Mēs daudz zinām par sevi, taču daudz ko nepamanām. Lielākā problēma ir tāda, ka nozīmīgas tava potenciāla iestrādes var slēpties šķietami pierastās vai uzmanību nesaistošās izpausmēs, ikdienas rutīnā.
Cilvēkam piemīt vismaz 8 talanti, taču tavs uzdevums būtu saprast vai apzināt vismaz 4 no tiem. Kāpēc uzreiz ne 8? Tāpēc, ka pārējie, ja nav aktīvi un saskatāmi, atklājas, tikai tad, kad saproti savus 4. Soli pa solim, atklājot vienu pakāpienu, atveras nākamais - Visuma izklaides.
Vēlos padalīties ar kādu tehniku, kas savulaik man personīgi palīdzēja iepazīties ar sevi tuvāk un atminēties lietas, īpašības, kuras līdz kādam brīdim nebija manas uzmanības vērtas un bija palikušas novārtā.
Vislabāk ir paņemt lapu un pildspalvu un pierakstīt visu, kas nāk, tieši tādā secībā, kā atceries. Ja atmiņas nav spilgtas vai ir iztrūkstošas, nekas, vienkārši dari. Iespējams, procesā var atnākt kas sen aizmirsts.
Tavi patiesie talanti iezīmējās jau agrā bērnībā un tad tie atkārtojās pusaudža gados, tādā veidā nostiprinoties.
Svarīgi, lai tu neizlaid nevienu detaļu, kas nāk prātā, jo visam, kas radīsies, ir sava nozīme. Pulciņi, darbi, izglītības ir ceļazīmes, lai atrastu virzienu tuvāk sev.
Piemērs: bērnībā man patika spēlēt instrumentus, kaut gan neesmu gājusi mūzikas skolā. Man patika zīmēt, patika rokdarbi un esmu gājusi n-tos pulciņos, sevišķi patika mezglošanas pulciņš un gatavot dubļu putras ar pieneņu ziediem, lellēm. Patika taisīt “sekretikus” (slēptie dārgumi) - kad atrodi stikliņus no pudelēm, konfekšu papīrus vai puķu galvas, akmentiņus utt., izroc bedrīti, saliekot tur visu, un virsū uzliec stikliņu. Aproc to, un tikai tu vai tava draudzene zina šo vietu. Patika spēlēt “kazakus razbojņikus” un bija īpašs “talants” aizvest visus pagalma bērnus prom no mājām - “ekspedīcijās”.
Jaunībā patika gatavot ēst, labi padevās rakstīt sacerējumus, esejas, dzeju, piedalījos dažādās olimpiādēs dažādās valodās - rakstot. Patika organizēt pasākumus un rīkot ballītes, pārsteigumus. Esmu pabeigusi tehniskos tulkus (RTU) būvniecības novirzienā (nevienu dienu nenostrādājot par tulku), esmu strādājusi vietās, kur nepieciešamas izmeklēšanas prasmes, spēja just un zināt. Patika strādāt ar cilvēkiem un sāka interesēt ezotērika un viss nezināmais, neapjaustais, netaustāmais.
Uzdevums - atrast sākuma posmos 4 talantus, kas ieplūst nākamajā posmā = rezultāts, kam vērts pievērst uzmanību, jo tas ir skaidrs virziens ceļam uz iekšējo piepildījumu.
Nu lūk, man jau sanāca vairāk nekā četri.
+ atbildi uz jautājumu: Kas ir tas, kas tevi fascinē un iedvesmo citos?
Atbilde uz šo jautājumu norādīs uz tavu dusošo potenciālu, kas jau ir tevī!
Pēc tāda principa vari pabūt ar sevi un papētīt tos dimantus, kas vienmēr mētājušies tev kabatā, kaut kur sen aizmirsti vai nepamanīti, vienmēr kopā ar tevi un tikai un vienīgi TAVI!
Raksta autore: Irīna Bērziņa / Piesakies konsultācijai
