Kā pasargāt savu ķermeni pēc grūtniecības

Iepriekšējos rakstos esmu daudz skaidrojusi, kādas izmaiņas piedzīvo sievietes ķermenis pēc bērniņa nākšanas pasaulē. Šo izmaiņu nav maz un attiecīgi arī iemeslu, kāpēc sevi vajadzētu pasaudzēt, nav maz. Visbiežākā kļūda, ko pieļauj sievietes, ir strauja mešanās sportiskajās aktivitātēs, lai atgūtu formu. Jā, ir jākustas! Jā, pēcdzemdību periods nav slimība, kas prasa atrašanos horizontālā stāvoklī zem siltas segas! Jā, ķermenim fiziskās aktivitātes palīdz atlabt! Ir tikai viens bet, - tas ir jādara pareizi! Pareizi nozīmē rēķināties ar iegurņa, vēdera un muguras funkcionālo stāvokli.

Pēc dzemdībām ir ļoti jāpiedomā par tādu “nezvēru”, kā intraabdominālais spiediens (vēdera iekšējais spiediens). Iegurnis 9 mēnešus ir bijis pakļauts grūtniecības svaram, - tātad, gan orgāni, gan iegurņa pamatne ir bijuši pakļauti spiedienam, jo bērniņam augot, katrs orgāns nedaudz maina savu atrašanās vietu.

Un tieši tāpat ir fiziskās aktivitātes, kas šo spiedienu palielina. Tam palielinoties, vēderā viss tiek spiests uz priekšu un iegurnī viss tiek spiests uz leju. Piemēram, ja ir maksts noslīdējums, šādu aktivitāšu laikā maksts tiek spiesta uz leju vēl vairāk.

Nelēkā ar lecamauklu, neskrien, necilā smagumus, nevingro ar svariem, nestaigā un nesēdi ar salīkušu muguru, nepildi vēdera preses vingrojumus, pirms neesi savu ķermeņa stāvokli novērtējusi pie speciālista. Visas šīs aktivitātes šo spiedienu palielina.

Savā praksē visbiežāk dzirdu jautājumu par skriešanas atsākšanu un vēdera preses treniņiem. Skriešana ir augstas intensitātes sportiskā aktivitāte, kas ietver triecienu elementu un ir saistīta ar intraabdominālā spiediena paaugstināšanos. Iedomājies savu iegurni kā trauku, kurā salikti mazā iegurņa orgāni. Un tagad iztēlojies, kā skrienot ar katru soli, šis trauks tiek kustināts, un kā šie orgāni ar nelielu trieciena funkciju “lēkā” līdzi skriešanas soļiem. Iegurņa pamatnei tas viss ir jābalsta pēc tā, ka jau 9 mēnešus tā ir balstījusi palielinātu svaru un dzemdībās piedzīvojusi milzu spiedienu.

Skriešana palielina iegurņa disfunkciju risku daudz vairāk nekā sportiskās aktivitātes bez trieciena elementiem. Tas ir klīniski pierādīts.

Sievietēm ar iegurņa disfunkcijām pēcdzemdību periodā pirms skriešanas atsākšanas noteikti būtu jāsāk ar iegurņa rehabilitoloģiju un tikai tad, kad iegurņa pamatne ir funkcionāla, var runāt par šīs fiziskās aktivitātes atsākšanu. Tikpat svarīgi ir novērtēt arī dzemdes un vēdera muskulatūras rētaudu dzīšanas procesu un atjaunošanos, ja ir bijis ķeizargrieziens. Dažādi pētījumi pierāda, ka 6 nedēļas pēc ķeizargrieziena dzemdes rētaudu biezums joprojām ir palielināts, kas nozīmē, ka tradicionāli pieņemtais 6 nedēļu pēcdzemdību periods ir pārāk mazs laiks, lai ķermenis būtu atjaunojies.

Neatkarīgi no iegurņa funkcionalitātes, dzemdību veida un citiem faktoriem, skriešanu kopumā būtu vēlams atsākt ne ātrāk kā 3-6 mēnešus pēc dzemdībām, līdz tam izvēloties fiziskās aktivitātes, kas nav balstītas uz intraabdominālā spiediena palielināšanos un trieciena elementiem. Skriešanu atsākt 3 mēnešus pēc dzemdībām ieteicams tikai tādā gadījumā, ja sievietei ir pilnvērtīga vēdera priekšējās sienas un iegurņa pamatnes muskulatūras funkcionalitāte.

Līdzīgs stāsts ir ar vēdera preses vingrojumiem. Tāpēc esi aktīva, kusties, vingro, bet ar saudzīgu cieņu pret sevi un zinoša speciālista atbalstu. Atgūt vēdera formu var arī ar daudz saudzīgākām aktivitātēm un korektiem vingrojumiem.