Nekad nebūs labi, ja vien...

Tev nekad nebūs labi, kamēr neatzīsi sev, ko tu patiesībā vēlies!

Tava dvēsele tiecas pēc konkrēta stāvokļa, nevis lietām vai cilvēkiem. Tai nav vajadzīgs miljons vai mašīna, tai nav vajadzīga māja, ceļojumi vai ideālais partneris, - viss, ko tā vēlas, ir izdzīvot konkrētas sajūtas un sasniegt attiecīgās vibrācijas.

Mēs visu laiku sev melojam, un pats skumjākais, ka neatzīstam to paši sev. Ja man būtu neierobežoti līdzekļi, tad es būtu brīvs. Vai tiešām tu domā, ka kļūtu? Ja es būtu kopā ar Annu, tad es būtu piepildīts, laimīgs un pārliecināts. Vai tiešām? Ja man būtu māja, tad man būtu beidzot sava vieta, tad atnāktu harmonija un miers. Vai tiešām? Ja es darītu savu sapņu darbu, tad es būtu pārliecināts un savā spēkā, es justu sevi. Vai tiešām?

Prāta uzdevums un tā uzbūve ir pakārtoti tā, lai maksimāli precīzi tev piemeklētu to lietu, ar kuru tu varētu sasniegt attiecīgo stāvokli, balstoties uz iepriekšējām pieredzēm vai iluzorām sajūtām, ko tas ir ieguvis no ārpasaules. Ieviešot tevī ilūziju, tu visu savu uzmanību sāc virzīt pretējā virzienā, kā rezultātā attālinoties no sevis vēl tālāk. Un tā var paiet visa dzīve -mētājoties pa ilūzijas labirintiem, cerībā reiz beigt savus meklējumus un atrast īsteno piepildījumu… Mosties!

Piemērs: tu redzi Mariju, kura dzīvo Bali un vada blogu. Tu redzi, ka tā vienmēr savos reels ir laimīga, priecīga un visādi citādi pacilāta. Tur vienmēr ir saule, siltums un augļi, visi priecīgi un smaidīgi, vienu vārdu sakot - laime pilnīga. Tajā pašā brīdī tu sēdi savā mazpilsētas mazajā īrētajā dzīvoklī, tev riebjas tavs darbs un patiesībā jūti lielu diskomfortu no tā, kādā situācijā šobrīd sevi esi novedis. Ikdienā sekojot Marijas dzīvesveidam, tu pieņem lēmumu sakrāt vai arī aizņemties naudu, aizbraukt uz Bali ar cerību atrisināt savas problēmas.

Es sākšu beidzot dzīvot! Par brīvību manī!

Tad tu aizbrauc uz Bali, tur saproti, ka nav nemaz jau tik spīdoši. Jā, ir silti, jauki, taču cilvēkiem mēdz būt arī slikts noskaņojums, līst lietus. Tu satiec Mariju, kura ilgu laiku ir bijusi “glābēja” tavā realitātē. Tad tu redzi, ka viņas dienas paiet tikai un vienīgi viedierīcēs - filmējot, montējot un reāli rukājot. Izrādās, viņa nav nemaz tik jauka un smaidīga vienmēr, biežāk nogurusi. Viņai īsti nav neviena, izņemot telefonu, un patiesībā dziļi sirdī tu sajūti viņas skumjas pēc ģimenes un patiesiem, īstiem draugiem. Tevī iezogas žēlums un reizē jokains tukšums. Tu esi pabaudījis Bali skaisto dabu, svaigo ēdienu un karsto sauli. Tu atgriezies mājās un saproti, ka tev ir jāsāk maksāt kredīts par ceļojumu. Tu patiesībā jūties vīlies un saproti, ka esi noticējis kādai nereāli skaistai ilūzijai, taču, kad esi pabijis tajā, viss, ko ieguvi, ir kredīts un sabrukušas cerības. Skaistās atmiņas lēnām izgaist, sajūtas notrulinās, brīvība izgaist un iestājas realitāte - tu esi pilnībā sagrauts.

Kā tev patiesībā pietrūkst? Ko tu patiesībā gribi?

Atgriežamies pie stāsta sākuma: tu sēdi īrētā dzīvoklī, tev riebjas tavs darbs un tu jūti DISKOMFORTU par situāciju, kurā esi iekļuvis. Paskatoties uz savu trigeri un uz sajūtām, kas rodas, esot situācijā, uzdod sev jautājumus: Kas notiek manā dzīvē? Kā es ļauju sev dzīvot? Kā es ļauju sev izpausties? Ko es patiesībā vēlos? Un kur dzīvo mana uzmanība?

Uztaisi pauzi un atbildi uz šiem jautājumiem… Ne vairs būs jābrauc uz Bali, ne jāprecas ar Kārli vai jāņem kredīts.

Neviena lieta uz pasaules, neviens cilvēks tevi nepadarīs laimīgu, harmonisku vai priecīgu. Ja arī sajutīsi šīs sajūtas, tad tās pazudīs tikpat ātri, cik uzradušās, un visi meklējumi sāksies no jauna. Tie ir nebeidzami, tie nekad nebeigsies! Neviens nespēj piepildīt tevi! Viss ārējais ir ilūzija, Absolūta spēles, apziņas projekcijas.

Viss, kas tev nepieciešams, ir saprast, kas ir tas, ko vēlies piedzīvot, un nekavējoties sākt to realizēt! Uzdāvini sev laimi (vēlos būt ar Kārli), tagad samīļojot savu draugu vai vecākus, vai izvedot pastaigā suni. Uzdāvini sev gandarījumu (mājas iegāde) jau tagad, pasakot kādam garāmgājējam komplimentu vai palīdzot tam. Uzdāvini sev brīvību (naudu), aizbraucot pie jūras, nostaigājot vairākus kilometrus. Uzdāvini sev tās patiesās dvēseles vēlmes. Sāc ar mazumiņu.