Jānis Filks ir dzimis un audzis Anglijā trimdas latviešu ģimenē, atgriezies senču dzimtenē, pēta šamanismu, praktizē to, māca citiem, vada nometnes, rituālus. Jāni aicināju uz sarunu par Jauno laikmetu, matriarhātu, sievišķību, par viņa vadītām nometnēm.
Mīļais lasītāj, par valodas lietojumu šajā intervijā Tev būs jābūt atvērtam, pieņemošam, jāatbrīvojas no aizspriedumiem. Visums, Dievs, Radītājs, Ego tiks lietoti sieviešu dzimtē.
Jānis uzsver, ka ir nepieciešams beigt domāt par Visumu/Dievu kā vīriešu dzimuma tēlu, citādi no patriarhāta neatbrīvosimies! Mēs visi skatāmies uz pasauli caur patriarhālām lēcām, nezinām, kas īsti ir sievišķība. Jāsākt no sevis - atbrīvojoties no patriarhālām domformām un ceļot savu sievišķību.
Es, pirmkārt, gribu tev pateikties par šo iespēju dalīties ar savu redzējumu. Jābrīdina, ka tas ir ekstrēms, radikāls, pārspīlēts un varētu daudziem lasītājiem likt apvainoties, bet tā mani puzles gabaliņi ir sakrituši. Esmu piekritējs tai filozofiskai nostājai, ka nav iespējams zināt visu patiesību.
Daudzus gadus veicu pētījumus par šamanismu, cik tas ir universāls fenomens pasaules senajās kultūrās.
2012. gada 21. decembrī, ziemas saulstāvju brīdī, sēdēju un pa logu skatījos uz sauli, un pēkšņi aizmigu, pēc dažām minūtēm sieva pamodināja. Nebiju milzīgu uzmanību šai lietai piegriezis. Ātri vien noskaidroju, ka nekad nebija bijis pasaules gals kā tāds, bet, saskaņā ar maiju kalendāru, bija laikmeta beigas un kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ kalendārs tālāk nebija sarakstīts, tātad kalendāra beigas! Papildus tam uzzināju, ka šis kalendārs balstījās uz ekvinokciju precesiju ciklojumu. Dabisks ciklojums, kas raksturo mūsu zemeslodes griešanos apkārt un tās nobīde no ass. Papildus vēl - maiji nebija vienīgā kultūra, kas izmantoja ekvinokciju precesiju savos kalendāros, ir arī vēdiskais jūga cikls, arī astroloģijā šie 26 000 gadi ir sadalīti 12x2000 gadu laikmetos, tad vēl senie grieķi, zarastrieši senajā Persijā, senajā Ķīnā, Ziemeļu Amerikas indiāņi, un pat Bībelē ir atsauces uz ekvinokciju precesiju, nemaz nerunājot par senām būvēm - Ēģiptes piramīdām un Anglijas Stounhedžu un vēl daudz citu. Visiem ekvinokciju precesija ir būtisks laika cikls. Ja tik daudz senās kultūras šo ņēma vērā, tad arī man tas bija vērā ņemams.
Maiji šos 25 600 gadus sadala 5 līdzīgos 5125 gadu posmos un raksturo kā patriarhālus un matriarhālus 5000. Tas, kas beidzās 2012. gada 21.decembrī, bija 4. posms (saule/pasaule) un patriarhālā laikmeta beigas. Iepriekšējais 5000 bija matriarhāls, tad atkal patriarhāls un atkal matriarhāls bija 1. posms/saule/pasaule starp 20 000 un 15 000 gadiem senatnē. Interesanti un īpatnēji ir, ka jaunais 5. posms/saule/pasaule, kas sākās 2012. gada 21. decembrī, ir apzīmēts kā līdzināšanas 5000 gadu laikmets. Kāpēc tā vajadzētu būt? Atbildi es atradu citās senās kultūras interpretācijās. Sākot ar astroloģiju, arī Zivju laikmeta beigas un
Ūdensvīra laikmeta sākums, turpinot ar seno grieķu un vēdisko variantu - vecais dzelzs laikmets un Kali juga/materiālā laikmeta beigas un bronzas un Dwapara juga, enerģijas laikmeta sākums. Zarastriešu variants, kad 13 000 gadu pusaplis ir apziņas krītošais. Cilvēces iemigšanas laikmets ir beidzies un jauns 13 000 gadu apziņu ceļošs un atmodas laikmeta sākums, pirms viss atkal sāksies no jauna ar jaunu kritienu. Ievērojami arī, ka visu piecu šo laikmetu shēmas pārejas ir plus mīnus šobrīd. Nav neviena cita brīža lielā ciklā, ka tik daudz laikmeti mainās! Varētu ar dažādiem vēsturiskiem, arheoloģiskiem, zinātniskiem un ezoteriskiem piemēriem šo dažādo laikmetu progresu raksturot.
Mans secinājums no šī visa ir tāds, ka šī shēma ir patiesa, un pieņemu, ka tas rāda, ka esošais laiks (plus mīnus 100 gadu) ir laiks, kad cilvēcei uz Zemes ir zemākais apziņas līmenis šajā 25 600 gadu ciklā. Detaļās varētu viss visādi mainīties un būt papildināts. Varbūt ar vēl citiem aizmirstiem kultūras variantiem. Bet tas, ka ekvinokciju precesija ir tik plaši atzīta, nozīmē, ka tā ir būtiska daļa no Visumas/Dieves/Radītājas noteikto struktūru un noteikumiem, ar kuriem cilvēcei uz Zemes būtu jārēķinās savā, ja ne ikdienā, tad ilgtermiņu plānošanā attiecībā uz sadzīvošanu uz Zemes. Šeit sākas radikālais. Es pieņemu, ka šī shēma ir patiesa un Visumas noteikta, tātad neizbēgama, protams, ka mūsu Rietumu kultūra to ir aizmirsusi. Tas arī nav vienīgais aizmirstais Visumas likums. Paralēli šim visam es arī pieņemu, ka Visumas augstākā jēga nav cilvēku centrēta, bet Visumas centrēta. Ar to es domāju, ka augstākā jēga ir sevis izzināšana un cilvēks tā īstenošanai ir tikai rīks. Viss, ko cilvēks ir nosaucis par svētu, var būt bez nozīmes, ja cilvēce kolektīvi neievēro Visumas/Dieves noteiktos likumus utt.
Līdzināšanās un dziedināšanās nometnes tēma izriet no visa tā iepriekš stāstītā par laikmetiem un nepieciešamību cilvēcei kolektīvi atcerēties savu vietu Visumas shēmā. Šī nometne ir izvērsta nometne, tā ir atvērta tikai dalībniekiem, kam ir iepriekšējā pieredze ar šamanisko meditatīvo praksi un ir jau apzināti savi personīgie garīgie pavadoņi, tādēļ es tagad īsi pastāstīšu par ievadu nodarbības mērķiem. Ievads pašsaprotami ir ievads, iespēja iepazīties ar šamanisko meditatīvo metodi, izmēģināt un novērtēt, vai tā ir meditatīva metode viņai/viņam un vai to izmantos tālāk savā dzīvē. Ievada ietvaros apmēram 8 reizes izpilda šamanisko meditatīvo praksi dažādos variantos, apzinās savu personīgo spēka dzīvnieka un skolotāja garu tēlus, kuru pavadībā tālāk varēs sev izpildīt šo praksi.
Līdzināšanas un dziedināšanas nodarbības primārais akcents ir atbrīvošanās no patriarhālām aizķerēm dalībnieku dzīvē, un tās mums ir katram. Kā var nebūt pēc 5000 gadiem tā dinamikai pakļautiem. Var visādi filozofēt par mūsu sabiedrības un civilizācijas stāvokli un izaicinājumiem. Ļoti daudz no tā var saistīt ar to, ka mūsu sabiedrības/civilizācijas pamatvērtības ir patriarhālas ekonomikā, pārvaldē, medicīnā. Visās nozarēs valda patriarhālas, materiālas un ētiskas vērtības, un šīs trīs dinamikas visas ir bijušas šo laikmetu dzītas.
Nometnes pirmās dienās ir paredzētas sarunas par to, kādu lomu patriarhālās vērtības spēlē dalībnieku dzīvē, un tiks veikti šamaniskie meditatīvie ceļojumi kopā ar saviem pavadoņiem. Jautāt informatīvam/Visumas apziņas laukam papildus sapratni par šīm aizķerēm. Nometnes otrajā pusē, izejot no tā, ko esam uzzinājuši pirmajā daļā, tiks veikti meditatīvie ceļojumi, lai dziedinātu tās traumas vai nesadzijušās brūces, kuras esam piedzīvojuši, dzīvodami pakļauti patriarhālai dinamikai pēdējos 5000 gadus. Šajā gadījumā doma ir galvenokārt par pazaudēto dvēseļu daļu atgūšanu. Diagnostiskais process noskaidros, vai tās ir šajā vai kādā iepriekšējā iemiesojumā zaudētas.
Mums visiem ir sakrātas traumas, it īpaši Rietumu civilizācijā ar tās atšķeltību no dabas. Šīs nometnes ietvaros akcents ir uz patriarhālā laikmeta radītām traumām. Protams, ka šeit tas būtiskais ir ilgstošās sievišķības apspiešanas traumas. Klasiskā doma ir par raganu sadedzināšanu uz sārta, bet represijas pret sievieti ir dokumentētas gandrīz visus pēdējos 5000 gadus, bet pirms tam kaut kā nebija. Es pats esmu pieredzējis vīzijas, kas norādīja, ka es, mana dvēsele, iemiesota sieviešu augumā/personībā trīs reizes pēc kārtas, tika sadedzināta uz sārta kā ragana, pirms mana dvēsele pieņēma lēmumu pakļauties patriarhijai. Svarīgums šobrīd ir cilvēka sevis meklējums un veseluma dziedināšana.
Svarīga ir arī atbrīvošanās no bailēm, kas saistītas ar traumām un var bremzēt tālāko attīstību, jo ir bailes atkal nostāties pret patriarhālo varu un būt atkal apdraudētai ar represiju un piedzīvot atkārtotu nosodījumu.
Neatkarīgi no tā, vai šobrīd esi sieviete vai vīrietis, iepriekš esi bijis otrs (mans augstāk norādītais piemērs), šis sevis meklējums un veselums arī saistāms ar atgriešanos pie visumiskas/dievišķas apziņas, vispārīgās apziņas celšanu no cikla zemākā punkta. Papildus vēl var runāt par cilvēces evolūciju un izdzīvošanu, kurai ir nepieciešama ne tikai indivīdu un cilvēces kolektīvo (sugas) dvēseļu dziedināšana, bet arī Zemes/Zemes mātes dziedināšana.
Tas gan ir jautājums, kam man nav īstas atbildes. Man ir tikai mājieni no seno kultūru tekstiem. Mana atbilde ir tikai ar izstieptu roku attālumā taustāma, bet es pamēģināšu. Jāsāk ar to, ka mēs visi maldīgi skatāmies uz šādiem jautājumiem caur patriarhālām/materiālām tonētām brillēm. Es pats sevi arī kādreiz noķeru, nez cik es cenšos tā nedarīt. Mani skumdina arī tas, kad, lasot par sieviešu un vīriešu nodarbībām, var lasīt par patriarhijas beigām, par mīlestību un par sieviešu atmodu, vīriešiem par sieviešu cienīšanu un godināšanu, bet tad runā par to, kā sievietei patikt vīrietim, un abiem par veiksmīgu nodarbošanos un materiālo labklājību! It kā šie cilvēki būtu akli par to, ka mūsu materiālās labklājības pamats ir atkarīgs no Zemes/Zemes mātes/dievišķo/sievišķo vardarbīgo izvarošanu un aplaupīšanu, lai iegūtu resursus.
Kamēr mūsu sabiedrība neatzīs Zemi/Zemes māti kā svētu un nebeigs tās izvarošanu, man šķiet - mēs uz šo jautājumu nevaram atbildēt, jo mēs šobrīd vērtējam cilvēkus pēc patriarhāliem/materiāliem kritērijiem.
Tomēr es piedāvāju sekojošo domu eksperimentu. Padomāt, kāda varētu būtu sievišķība un vīrišķība, ja viss mainītos sekojoši. Formulējums ideālam būtu kvalitātes un kvantitātes funkcija. Ja šobrīd sabiedrībā īpatsvars ir 70% vīrišķība un 30% sievišķība, tad man ir doma, ka dievišķais harmoniskais īpatsvars varētu būt 55% sievišķība un 45% vīrišķība. Sabiedrība, kas nav ne patriarhāla un ne materiālu vērtību vadīta. Lai to īstenotu, vīriešu īpatsvaram jāsamazinās par 25/70=36% un sievietēm jāizaug 25/30=83%, līdzināšanās un dziedināšanās darbs ir milzīgs.
Pēc iepriekšējās atbildes es varu tomēr piedāvāt šeit kaut ko, balstoties uz maniem pētījumiem un meditatīviem ceļojumiem. No pēdējā matriarhālā laikmeta pirms 5000 gadiem maz informācijas ir saglabājies, un tā ir bijusi interpretēta caur patriarhāliem/materiāliem aizspriedumiem. Bet ir daži drosmīgi piemēri, līdzīgi pazudušo civilizāciju pētniekiem, kas ir saskatījuši mājienus uz kaut ko citu! Var runāt par to, ka pirms lauksaimniecības atklāšanas vīrieši nebija iztikas nodrošinātāji, sievietes bija, ievācot saknes, augļus un graudus utt., tikai, kad bija vajadzīgs vīriešu spēks, lai vadītu vērsi pie arkla, vīrietis pārņēma to lomu. Var runāt par Divupju civilizācijas priesterienēm, kas nebija prostitūtas, bet rituāla, sakrālā seksa (bez intīmā akta) izpildītājas ceļojošiem vīriešiem, jo viņiem nebija sievas līdzi. Šis rituāls bija nepieciešams vīrieša sazemēšanai!
Var runāt par to, ka medus mēneša oriģinālā jēga bija jaunlaulāto pārim iemācīties šo rituālo, sakrālo seksu, tāpēc tās raganas/skolotājas bija jāsadedzina! (Piezīme. Cik man zināms, nevienā kultūrā nav saglabājies īsts dievišķais rituālais, sakrālais sekss (arī tantrā tas ir aizmirsts.)) Var runāt par iespējamiem patriarhāliem mītiem. Vīri, lai attaisnotu savu kundzību, uzņēmās garīdznieku lomu, kas iepriekš bija sievietes joma, un, protams, ka zinātne norāda, ka Visumas un dabas kārtība ir haotiska, kamēr vīrišķā kārtība ir sakārtota, bet sievišķā kārtība ir haotiska, un patriarhālā sabiedrībā haoss ir nosodāms. Tagad man jāpaskaidro ka, manuprāt,
Visumas/Radītājas/Dieves daba ir nemateriāla un neduāla, nav auguma, nav dzimumu. Dzimums ir cilvēka piešķirts, atkarīgi no laikmeta valdošās kultūras pieņēmumiem. Visuma būtība ir mīļums (beznosacījuma mīlestība un kaislība) un dzīvīgums (dzīvības daudzveidības daudzināšana).
Tātad visas iepriekšējās atbildes kopā ņemot, sievietes spēks un būtība ir dievišķība, sieviete ir Dieves vadītā orķestra pirmā vijole un vīrietis otrā vijole. Patriarhālā laikmetā šo esam aizmirsuši!
Lietas būtība ir apziņas pāreja no vecā laikmeta pieņēmumiem uz jauno vēl nezināmo, tikai taustāmo. Meditācijas veids ir uzrunāt savu Ego zemapziņas aizsarga lomā ar lūgumu Ego atļaut cilvēkam izkāpt no pieņemtām normām, pieradinātām vecā laikmeta domu formām un sākt meklēt jaunā laikmeta vērtības. Sekojoši: mierā apsēdies un ērti iekārtojies, uzaicini Ego uz sarunu: “Sveika, mīļā Ego, ielūdzu tevi parunāties. Mīļā Ego, es tevi atzīstu un cienu, jo bez tevis man nebūtu personības, bet kādreiz ir lietas un jautājumi, kas noved mūs pretestībā. Šobrīd vēlos ar tevi vienoties, es vēlos dziļāk un drosmīgāk apzināt savu sievišķību/vīrišķību Jaunā laikmeta kontekstā. Es bez šaubām apzinos, ka šī varētu būt bīstama lieta, jo mūsu sabiedrībā to neatzīst. Es arī saprotu, ka tu, mīļā Ego, šo zini un līdz šim mani no tā sargā, jo īstermiņa izdzīvošana ir atkarīga no pakļaušanās sabiedrības normām un skriešana kopā ar baru, jo barā ir drošāk nekā būt vienam, iet pa neatkarīgu, patstāvīgu ceļu. Mīļā Ego, es tev lūdzu nostāties man pie pleca un nākt man līdzi, nebūt bremze vai papildus šķērslis man iet šo ceļu. Tātad, mīļā Ego, es tev lūdzu cienīt manu izvēli iet šo ceļu. Un, ja mēs nonākam pie gadījumiem, kur es pārgalvīgi skrienu par ātru vai lecu par augstu, tad lūdzu pasargā mani, bet atļauj man iet šo izaugsmes ceļu. Es iepriekš tev pateicos, Ego, uz priekšu iesim kopā!”
Ar Jāni Filku sarunājās un tekstu pierakstīja: Laura Grīnvalde
