Tumsa ir slikta, destruktīva, ievelkoša, postoša un iznīcinoša… bailes, dusmas, agresija, panikas un trauksmes… tumsa… bezapziņas bedre, kas nepakļaujas nekādai kontrolei, vadībai, izpētei, tā vienkārši ievelk un aprij. Bēdz!
Viss šis, iepriekš minētais, ir spēcīga ilūzija.
Vēlos, lai tu padomātu un apzinātos tumsas nozīmi savā dzīvē. Jebkurš apgalvojums, izteikums, viedoklis vai jauna informācija tavā dzīvē ienāk, lai paplašinātu tavu redzējumu, sevis sajušanu, un tas ir veids, kā mainīties, attīstīties un pieaugt.
Kaut kā noliegšana vai nepieņemšana liecina, ka neesi gatavs un esi pārāk iestidzis savās pārliecībās, kas savukārt ierobežo tevi kā individualitāti.
Mūsu uzdevums ir atrast līdzsvara punktu dzīvē, kas ir iespējams tikai no pozīcijas pieņemšanas.
Vai esi aizdomājies, kāpēc cilvēks nevar pagrozīt galvu 360 grādos? Mēs varam brīvi kustināt kājas, rokas, bet galvu ne. Galvas diapazons ļauj mums to rotēt tikai 180 grādos, vienīgais, kam mums nav pieeja, ir mūsu mugurpuse. Mugura ir mūsu ēna. Tā nav redzama, taču vienmēr kopā ar mums. Tu balsties uz tās un tā tur tevi. Visi cilvēki, ar kuriem saskaries savā dzīvē, ir spoguļi, un viņu uzdevums ir palīdzēt ieraudzīt tev savu muguru - savu ēnu. Viņi dara lielisku darbu, palīdzot tev ieraudzīt sevi pašu. Tev pat nav jāpieliek īpašas pūles, vienkārši jābūt apzinātam vērotājam un viss, ko redzi viņos, ir tavs!
Mēs dzīvojam dualitātē un tā ir mūsu daba. Mēs nākam to apgūt, iepazīt un izdzīvot to. Noliedzot to, tu noliedz pats sevi! Mums ir divas rokas, kājas, acis, ausis, smadzenes sastāv no divām daļām, mūsos ir divi aspekti - iņ un jaņ.
Mūsu uzdevums ir nevis dot priekšroku kādam aspektam, bet apvienot tos vienā veselumā, tādā veidā paplašinot savu apziņu, izmantojot potenciālu un spēju aptvert daudz vairāk.
Mūsu smadzenes ir kvantu dators, ar kuru diemžēl rīkoties nemākam, tāpēc šobrīd esam kā tādi pirmatnējie datori, kas balstās uz binārajiem kodiem. Un arī tas nav slikti vai labi. Tās ir iespējas.
Patiesībā pasaule, kurā eksistējam, nav duāla, tā ir neitrāla, duālu to padara mūsu uztvere un prāta programmas. Mūsu augstākais uzdevums ir nonākt līdz SUPERPOZĪCIJAI - stāvoklim, kad tu kā individualitāte apzinies to, ka tumsa un gaisma spēj eksistēt vienlaicīgi, līdzvērtīgās pozīcijās - mijiedarbojoties un papildinot viena otru. Ieraudzīt to, ka abas daļas veido vienotu Veselumu, nevis savstarpēju konfrontāciju. Tāpat, kā tu pieņem savu kreiso un labo kāju, jo zini, ka tikai strādājot kopā, tās var tevi aiznest turp, kurp nepieciešams. Un tu nešķiro - kreisā ir labāka, vai labā sliktāka - tās vienkārši ir, un tāpēc tev ir iespēja tikt uz priekšu.
Mūsos ir zemapziņa, apziņa un virsapziņa. Trīsvienība. Zemapziņa ir tava tumsas daļa, virsapziņa ir gaismas daļa un apziņa ir viduspunkts, kas ir visu pārējo daļu balanss. Pati tumsa ir elektriska, tā ir lēna un nes sevī diskomfortu, gaisma ir magnētiska, komfortabla un ātra.
Evolūcija ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja notiek sintēze - apvienošanās, kuras laikā izdalās jauna kvalitāte, spēja savienot nevērtējot.
Lai cilvēks attīstītos, tam ir jāsaskaras ar spriedzi un diskomfortu, daži saka, ka ir jāpiedzīvo īsta elle. Tagad padomā, - lai tu sasniegtu kaut ko savā dzīvē, tev ir jāpamet sava komforta zona, tev ir jāuzdrošinās un jācenšas, jāapgūst kaut kas jauns, jākrīt un atkal jāceļas, jāpieliek pūles. Lai izveidotu harmoniskas attiecības, tev ir jāpiedzīvo strīdi, nesaprašanās, jāstrādā ar savu ego un pieņemšanu, jāmeklē kompromisi. Spriedze ir attīstībai! Spriedze ir kāpnes, tā ir izeja citā līmenī un kvalitātē. Spriedze ir tumsa, taču, ja pieņem to, iemācies sadarboties, tad tu audz un tava gaisma vairojas, atnāk spēks un jaunas iespējas. Un otrādi – ja viss ir, ja manas vēlmes piepildās un abra-kad-abra ir ik uz stūra, - kāda attīstība? Kas notiek, ja tu sēdi komfortā un labsajūtā, pilnīgā laimē, ja viss tiek izdarīts tavā vietā? Garlaicība, slinkums, apātija, izšķērdība – destrukcija.
Mūsu telpa ir izveidota tā, ka atrodoties tajā, vienmēr notiek kustība - kvantu lauks. Kas nozīmē, ka tu pastāvīgi atrodies kādā no līmeņiem, tu esi kustībā, tu vai nu evolucionē vai degradējies. Kustība ir nepārtraukta, taču virzieni var mainīties.
Noraidot tumsu, tu vājini savu gaismu un otrādāk.
Ir jāsaprot, ka tumsa bez gaismas un gaisma bez tumsas pastāvēt nevar. Tās ir divas pretējas viena veseluma daļas, kas veido vienotu kopumu jeb balansu, punktu starp vienu grāvi un otru. Un, tikai esot balansa punktā, ir iespēja iet taisnāko savas attīstības ceļu. Balanss ir ātrākais ceļš pie sevis un izeja.
Lineārā pasaulē dzīve ir balta, tad melna… tā ir kā trakojoša līkne, kuras uzdevums ir būt par tiesnesi pretrunām un piešķirt vērtējumu visam notiekošajam. Un mūsu uzdevums ir nevis iekrist šajās spēlītēs, bet izaugt no tām. Savu brīvību var atgūt tikai tas, kurš spēs atbrīvot savu apziņu no dualitātes. Tad, kad apzināsimies savu daudzdimensionalitāti, dzīve pārvērtīsies par krāsainu piedzīvojumu, kur viss notiks vienlaicīgi. Patiesā brīvība!
Nevērtē, nenosodi, atļauj visam būt. Meklē sliktajā labo, saskati jebkurā notikumā kaut ko vērtīgu, ko tas tev dod, deva vai dos.
Tev nav jācīnās vai jāizvairās no notikumiem, tu tos vēro. Vērojot tu saproti, ka tavos spēkos ir izvēlēties, kādu gājienu un kurp veiksi. Tu saproti, ka spēlētāji nav tavi pretinieki, patiesībā tie ir tavi palīgi.
Paldies par mācību, turpmāk darīšu SAVĀDĀK!
Pasakies par situācijām un cilvēkiem, kas nāk līdz ar katru situāciju, jo tas tevi padara stiprāku, viedāku un brīvāku.
Raksta autore: Irīna Bērziņa / Piesakies konsultācijai
