Transpersonālā psihoterapija, garīgās prakses, ķermeņorientēta terapija.
Psiholoģija / psihoterapija
3. gadu ar mums
Transpersonālā psihoterapija, garīgās prakses, ķermeņorientēta terapija.
Mēs dzīvojam laikmetā, kurā attīstība ir kļuvusi par sava veida reliģiju. Taču šī vēlme nemitīgi virzīties uz priekšu var kļūt par slazdu. Garīgā izaugsme sāk zaudēt savu jēgu brīdī, kad mēs tajā cenšamies būt perfekti.
Retrītos, terapijas grupās, apzinātības praksēs, jogas nodarbībās un pat semināros par personības izaugsmi – dalībnieces pārsvarā ir sievietes. Bet, kā ir ar vīriešiem? Varbūt viņiem tas nav vajadzīgs? Iespējams, ka vīriešiem šīs telpas ir tikpat vajadzīgas kā sievietēm – tikai viņi tajās nejūtas piederīgi.
Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas – tās ir neitrāli rīki, kas nav pretrunā ar dvēseli. Tehnoloģijas ir kā atbalss – tās atkārto to, ko mēs tajās ieliekam. Ja ienes tajās tukšumu, atskanēs tukšums. Ja ienes klātbūtni, dzims satikšanās.
Maz tiek runāts par to, cik grūts un neērts dažkārt var būt ceļš uz šo savu patiesumu. Reti kurš pasaka līdz galam — sava ceļa iešana bieži vien ir visgrūtākais, visvientuļākais, visneērtākais, ko cilvēks var izvēlēties.
Lai sieviete justos harmoniski mūsdienu sabiedrībā, viņai ir nepieciešams atcerēties savu unikālo un autentisko būtību. Risinājums neslēpjas cīņā vai pielāgošanās centienos, bet gan iekšējo traumu dziedināšanā, pašapziņā, pieņemšanā un drosmē izvēlēties to, kas patiesi rezonē ar tevi.
Lai izveidotu veselīgas attiecības, mums katram ir svarīgi saglabāt savu identitāti. Tas palīdz mums saglabāt pašcieņu veidot veselīgas attiecības, stiprināt emocionālo stabilitāti, augt un attīstīties, līdzsvarot dzīves jomas, uzlabot komunikāciju, veidot patiesu saikni vienam ar otru.
Lai spētu pateikt “nē”, tev ir nepieciešams saprast, kas tev šobrīd ir svarīgs, kas ir tavas prioritātes. Tā ir izvēle starp sevi un citiem, starp iekšējo un ārējo pasauli.
Psihoterapija ne tikai maina cilvēka domāšanu, uzvedību un emocijas, bet arī gēnu izpausmes un smadzeņu struktūru.
Kas ir velis? Kādēļ tika gatavoti cienasti senču gariem un vilktas maskas veļu laikā?Lasi par veļu laiku Ilzes Zviedrītes rakstā.
Ja vēlies uzsākt psihoterapiju, ir vērtīgi saprast, ko vēlies iegūt un kādus jautājumus risināt. Kas ir un kas nav psihoterapija. Kā uzsākt psihoterapiju?
Lai terapija sniegtu gaidītos rezultātus ir vērts izvēlēties virzienu, kas atbilst tieši tev un tavam pasaules redzējumam. Psihoterapija var būt ne tikai kā ārkārtas situāciju risinājums, bet arī kā instrumentu izaugsmei.
Vai Tu novērtē atpūtu vismaz tikpat augstu kā darba pienākumus? Lasi par pārstrādāšanos, izdegšanu un pilnvērtīgu atpūtu Ilzes Zviedrītes rakstā.
Ikviens var teikt, ka Jāņi ir kārtīga latviešu tradīcija, tomēr to svinēšana mūsdienās ir ļoti atšķirīga. Sākot no piedzeršanās zaļumballē līdz dziļai garīgai pieredzei dabas skavās un ugunskura liesmu blāzmās.
Esam naski uz cieņas pieprasīšanu, taču kā ir ar cieņas izrādīšanu? Cieņpilnas attiecības, vide un komunikācija sniedz mums drošību un ļauj būt autentiskiem. Lasi Ilzes Zviedrītes rakstā!
Vai zināji, ka tos, kas bērnībā cietuši no līdzatkarības, pieaugušā vecumā sauc par empātiem? Līdzatkarība ir disfunkcionāla, hroniska emocionāla un fiziska atkarība no otra cilvēka uzvedības.
Vai Tavas pārliecības par sevi pašu atbilst patiesībai? Liktenis varbūt nemaz nav tik ļoti nelokāms un kaut kur no augšas nolemts, bet gan prasmīgi veidojams.
10. februārī sāksies Pūķa gads. Vai vēlies uzzināt, ko tas Tev iesaka? Izvelc kārti Pūķa gadam!
Vai tas, ka Tu lasi viedas grāmatas un apmeklē garīgās prakses, padara Tevi par apzinātāku cilvēku? Garīgās pieredzes integrācija nozīmē dzīvot saskaņā ar piedzīvoto, nevis tikai par to domāt vai runāt.
Katram no mums visticamāk ir dažādas tēmas, kas konkrētā brīdī ir aktuālākas, taču 2023. gadā mūsu platformā izcēlās 5 raksti, kas ieguva visvairāk uzmanību un lasītāju acis!
Vai Tu arī katru gadu sāc ar Jaunagda apņemšanos? Lai cik apņēmības pilni mēs nebūtu pērnā gada nogalē, nereti atskārstam, ka iedvesma pēc jaunās dzīves drīz vien izplēn...
Kad garīgās prakses tiek izmantotas, lai aizbēgtu, nevis risinātu savas dzīves jautājumus un atļautu sev just Kas ir garīgā laipošana & spilgtākie piemēri iz dzīves.
Vai ikdienā pievēršam uzmanību, ko un cik daudz es ielaižu un paturu savā prātā, domās, jūtās un sajūtās? Un kādu iespaidu tas uz mani atstāj?
Pašapziņa nav nemainīgs lielums, tā mūsu dzīves laikā mainās. Kas raksturo cilvēku ar veselīgu pašapziņu?
Filmas un romāni rada mūsos ilūziju, ka galvenais ir apprecēties vai sākt kopdzīvi, galvenais ir satikt to īsto un vienīgo cilvēku...
Bieži bērni vēl pieaugušā vecumā nesaredz savas bērnības traumatiskās pieredzes, izjūt kaunu, attaisno vecāku rīcību vai jūtas pāratbildīgi un vainīgi.
Kādēļ pēc zaudējuma ir jāsēro? Kā sērošanas “izlaišana” kaitē mūsu fiziskajai un garīgajai veselībai? Kā palīdzēt sev un citiem sērās?
Metaforiski asociatīvās kārtis palīdz definēt pagātnes pieredzes un personiskās attieksmes pret dzīves faktiem.
Pieņēmums, ka visi vecāki, sevišķi mātes, mīl savus bērnus, ir fundamentāla mūsu uzskatu sistēmas daļa.
Atkarībā no kursu un rituālu organizētāju, vadītāju pašu attīstības pakāpes un sievišķības izpratnes, tiek mācīts, ko “īstām” sievietēm jāvelk mugurā, kā viņām jājūtas, ko un kā jārunā, kā jāuzvedas un kā jālieto vai jānelieto kosmētika. Pati arī esmu šim periodam izgājusi cauri, kad pilnībā biju pārliecināta, ka “īstā” sievišķība slēpjas svārkos, kūku cepšanā un mājas uzkopšanā ar prieku (lai tur valdītu “pareizā” enerģija).
Es kļūdījos - pērnā gada decembrī pēkšņa atklāsme pārņēma manu apziņu. Es kļūdījos, redzot cilvēkā to, kas viņā nemaz nav, kļūdījos, pieņemot vēlamo par esošo un, paļaujoties uz šo, rīkojos, veltīgi tērējot pārāk daudz savas enerģijas, laika un arī nervu. Šī atklāsme skrāpējoši lēnām iegūla manā prātā.
Kristīgā baznīca stāsta, ka Ziemassvētkos svinam Jēzus piedzimšanu un tā ir svēta nakts, taču interesants ir fakts, ka tā īsti neviens nezina, kurā tieši datumā Jēzus ir piedzimis. Bībelē tas nav minēts, un agrīnie kristieši dzimšanas dienas nemaz nesvinēja. Patiesībā pat kristiešu vidū nav vienprātības, kad tad īsti ir Jēzus dzimšanas diena.
Par sievietes agresiju runāt nav pieņemts. Arī attiecībās lielāko tiesu tiek uzskatīts un pieņemts, ka agresors ir vīrietis un sieviete upuris. Jo vīrieša agresija ir redzamāka un dzirdamāka, sievietes turpretī - klusāka un viltīgāka.
Droši vien maz būs cilvēku, kas zina, kas ir veļi, kas ir veļu laiks, ko tas mums dod, un ko un kāpēc tajā dara. Toties pilnīgi noteikti lielais vairums zina, kas ir Halovīns. Zina, ka jāiet uz veikalu, jāpērk vismaz kilograms lēto konču, plastmasas skeleti, ķirbji, raganu cepures un zirnekļu tīkli, ar tiem jādekorē sevi un savu māju, un jābiedē citi.
