Kas notiek šamanisko prakšu laikā? 2.daļa
Turpinām iesākto rakstu par to, kas notiek šamanisko prakšu laikā. Raksta 1.daļu lasi šeit.
Dinamiskās šamaniskās prakses dabā – spēka medības, sarunas ar dabas būtnēm (augiem, sēnēm, akmeņiem…), vīziju naktis, maņu atvēršanas un paplašināšanas prakses. Šīs prakses ir mazāk populāras pie mums, jo tām vajadzīga piemērota vieta dabā un lielāka paša cilvēka atvērtība un prāta elastība. Jāsaka, ka tieši šīs prakses šo atvērtību un elastību arī veido, jo daba ir tam ļoti pretimnākoša. Šamanisma pamatprincips ir – viss pasaulē, dabā ir dzīvs un apgarots, visam ir dvēsele, un viss sastāv no vienas un tās pašas smalkā plāna enerģijas. Šī enerģija dažādos veidos sablīvējusies, tādā veidā radot dažādas atšķirīgas būtnes – materiālas un mazāk blīvas. Ejot dabā un iemācoties uztvert dabas Garu dotās zīmes un signālus, iekšēji sarunājoties ar koku, akmeņu un dzīvnieku gariem, pamazām pietuvojoties arī tiem Gariem, kam nav ķermeniskas formas, cilvēks iegūst patiesu un reālu vienotību ar pasauli. Daba pati sāk mūs atveseļot gan psihiski, gan fiziski, ja tai uzticamies un ar to sadarbojamies šajā smalkajā līmenī.
Dinamiskās prakses pie mums biežāk notiek vasarā, kad klimats tam piemērotāks, bet īsāki procesi var būt arī vēsajā laikā vai ziemā. Tad, kad kokiem zaros nav ne lapu, ne sniega, Garu pasaule ir visatvērtākā un visvieglāk pieejamā, un Latvijā šādu mēnešu ir gana daudz.
Ir tik interesanti vērot, kā jau pēc pāris dienu šamaniskajām praksēm dabā cilvēki sāk savādāk skatīties uz dzīvību sev apkārt, sāk pieņemt, ka var brīvi sarunāties ar kokiem, zāles stiebriem un elfiem, kas tajos šūpojas….
Šamanisms ir tēlains un brīnumains, bet brīnumus no procesiem un to vadītājiem nevajag gaidīt, jo mēs paši esam tie, kas tajos dodas un kas tos veido. Mēs esam reāli, un arī šie procesi ir reāli – tik, cik katrs atļaujamies paplašināt savu realitāti. Un, pamazām, kustinot realitāti, kas atveras iekšējā, dvēseles laukā, sāk mainīties un formēties realitāte, kas ir materiālajā pasaulē. Jāatceras, ka matērija tomēr ir lēna un inerta, ka mūsu atmiņas un prāta pārliecības ir gana stabilas (un tam tā jābūt, lai mēs spētu šeit orientēties un nesajuktu prātā) – tādēļ jāapbruņojas ar savu devu pacietības, lai sagaidītu taustāmas izmaiņas tai virzienā, kurā vēlamies savu dzīvi paplašināt.
Iekšējās drošības veidošanai, skaidrības un paļāvības attīstīšanai ļoti noder arī dažādas apzinātības prakses un meditācijas. Iztēles, tēlainās domāšanas un uztveres elastības attīstīšanai – radošuma praktizēšana visādos veidos, mākslas un skaņu terapiju metodes. Tādēļ ļoti labi ir vairāku dienu šamanisko prakšu pasākumi, kuros tas viss tiek apvienots, integrēts un savienots ar cilvēka personīgo dzīvi.
Ceļojumi ar spēka augiem Latvijā aktualizējušies pēdējos aptuveni 10 gados, kad arī pie mums tiek vesti jaudīgi psihodēliskie augi no Dienvidamerikas kopā ar to pavadoņiem – turienes šamaņiem. Šie ceļojumi ir izteikti ilgāki , dziļāki un radikālāki, tāpēc ir ļoti uzmanīgi jāraugās – pie kura pavadoņa iet, pie kura tomēr labāk nē. Un šeit nav nekādu redzamu vai taustāmu kritēriju – gan vietējais pavadonis, gan Eiropas meistars, gan no Peru atbraucis kurandero var būt jums piemēroti vai ne. Jo arī šajos ceļojumos pavadonim ir jāspēj gan noturēt drošs un plašs lauks, gan ar savu uzmanību tikt līdzi katram ceļotājam.
Es teiktu, ka, jo lielāka pieredze ceļojumos ir pašam dalībniekam, jo uzmanīgāk jāraugās – vai pavadonim arī ir vismaz tikpat liela pieredze… citādi var gadīties, ka ceļotājs aizklīst kaut kur, kur kāda tā enerģētiskā daļa apmaldās un netiek atpakaļ.
Un, lai pavisam sajauktu prātu – šo procesu pavadoņi šādu pieredzi krāj ne vienu vien dzīvi un ne vienu vien paaudzi, bet to mēs faktoloģiski nekā nevaram pārbaudīt. Es ieteiktu, pirms piedalīties šādos ceļojumos, satikties ar pavadoni fiziskā vai smalkajā plānā (viņiem būtu jābūt tur pieejamiem) un sajust – ir pietiekama paļaušanās vai tomēr ne. Arī šie procesi parasti tiek organizēti grupās, bet ir iespējas sarunāt arī individuālus procesus. Optimāls lielums ir līdz 8-9 cilvēkiem, bet gadās arī lielākas grupas – tad šamanis strādā kopā ar asistentiem, lai spētu visiem izsekot līdzi un palīdzēt, kad nepieciešams.
Dienvidamerikas spēka augi iedarbojas uz mūsu smadzenēm tā, ka mums uz laiku atceļas dažādas prāta barjeras, palielinās uztveres ātrums un apziņas vibrācijas, un mēs ar savu uztveri un visām maņām samērā ātri nonākam tālu dvēseles laukā. Tur var gūt pieredzi, kā ir pabūt pavisam citā mērogā, kā ir ar reālām izjūtām ceļot laikā, tur varam iegūt sajūtamu cikliskā laika pieredzi, iemācīties strādāt ar laiku, atmiņām, radīšanu un realitāti. Tomēr vispirms cilvēks tiek strauji savests kopā ar saviem neizgaismotajiem zemapziņas kaktiem, un tas var būt gan biedējoši, gan emocionāli smagi, tāpēc arī ir vajadzīga īpaši kvalitatīva pavadība. Un visu laiku jāatceras, ka augi, to gari, daba un Zeme ir mums absolūti labvēlīgi, arī tad, kad mēs piedzīvojam prātam nepieņemamas lietas.
Šie smadzeņu procesi ir cilvēkam dabiski pieejami, tos var aktivizēt arī citos veidos (skaņa, elpa, u.c.), bet augi palīdz tajos ieiet daudz dziļāk un spēcīgāk, kā arī palīdz ķermenim šo jaudu izturēt.
Arī Latvijā aug spēka augi un dažas sēnes, kas spēj paplašināt un izmainīt apziņu, un tie ir labi ceļojumu palīgi, bet ar tik spēcīgu psihodēlisko efektu, kā dienvidu augiem, šeit neviens tomēr nav apveltīts. Ziemeļiem un ziemeļu šamanismam ir citas prioritātes, bet vispār augus lieto arī šeit. Piemēram, ļoti daudz ziemeļu šamanismā izmanto sarkano mušmiri, kas ir diezgan pazīstama ar savām ārstnieciskajām īpašībām. Mušmire nemaina uztveres dziļumu, bet nedaudz paplašina uztveres leņķi un dod spēku iekšējiem procesiem – it īpaši, ja tie ir procesi dabā! Pie mums ir arī viena samērā reti sastopama sēņu suga, kas spēj pagriezt apziņu tādā veidā, kā dienvidu augu dziras, bet šīs sēnes ir diezgan līdzīgas citām, kas ir vienkārši indīgas un var apklusināt dzīvību šai pasaulē pavisam…. Tāpēc sēnes ieteicams iepazīt kāda zinātāja vadībā, nevis pēc interneta avotiem.
Lai izslēgtu dažādus pārpratumus un ilūzijas – es pati kā pavadonis strādāju tikai ar Latvijas augiem un sēnēm.
Rituāli ir šamanisko prakšu veids, kas mēdz pulcināt diezgan daudz dalībnieku. Tie parasti nav gari, bet ir labi strukturēti, enerģētiski intensīvi un kalpo kādam noteiktam kopējam mērķim. Rituālu galvenā raksturojošā iezīme ir sakrālā savienošanās ar tiem Gariem vai Debesu spēkiem, kas varētu palīdzēt rituāla mērķa aktualizēšanā uz Zemes. Mēdz būt rituāli, kas sakrīt ar saulgriežu dienām gadā, mēdz būt dzimtas vai dvēseles lauku kārtošanai veltītie un arī individuāli rituāli. Šamaniskos rituālus no pārējiem galvenokārt atšķir tas, ka to norisi vadītājs uzzina no garu pasaules, nevis izdomā pats vai noskatās tradīcijās. Kā Gari saka, tā rituāls tiek veidots, ņemot vērā visus, kas tajā gatavi piedalīties.
Raksta autore: Marija Sils, sistēmiskā šamane
