Labsajūtas pamati: miegs, elpošana un domāšana
Ikdienas paradumi, kas šķiet nenozīmīgi, veido kopējo pašsajūtu, nosaka koncentrēšanās spējas, emocionālo stabilitāti un pat fizisko veselību. Labsajūtas atjaunošana nereti sākas nevis ar lielām pārmaiņām, bet ar smalkām korekcijām. Piemēram, efektīvi ādas kopšanas līdzekļi palīdz cilvēkiem ne tikai rūpēties par ādas stāvokli, bet arī uzlabot savu pašsajūtu ikdienā. Tāpat arī elpa, jo neapzināti mēs tai pievēršamies tikai stresa brīžos, bet, apzināti to regulējot, iespējams mainīt gan sirdsdarbību, gan spriedzes līmeni. Miegs nav tikai atpūta, bet gan dziļa bioloģiska atjaunošanās, savukārt domas veido to, kā mēs vispār uztveram pasauli.
Miegs kā pamats
Miegs bieži tiek uzskatīts par kaut ko pašsaprotamu – līdz brīdim, kad tas sāk trūkt. Tad pamazām sāk zust fokuss, palielinās aizkaitinājums, pasliktinās ādas izskats un iestājas sajūta, ka viss ir par daudz. Tie nav tikai subjektīvi iespaidi – hronisks miega trūkums ietekmē imunitāti, hormonālo līdzsvaru un nervu sistēmas darbību.
Lai miegs patiešām kalpotu atjaunošanās mērķim, būtiski ir ne tikai gulēšanas ilgums, bet arī kvalitāte. Virspusējs miegs, ko pārtrauc trauksmes domas, troksnis vai pārlieku spilgta vide, nesniedz nepieciešamo dziļo atpūtu. Īpaši jūtīgi uz šo reaģē smadzeņu daļa, kas regulē emocijas. Ja tā nesaņem iespēju “restartēties”, cilvēks kļūst emocionāli nestabilāks.
Viens no praktiskākajiem risinājumiem ir regularitāte – iešana gulēt vienā un tajā pašā laikā. Arī apkārtējās vides pielāgošana palīdz miega ritmam: istabas vēdināšana, ekrānu ierobežošana vismaz stundu pirms gulētiešanas, maiga gaisma un ķermenim patīkama gultas veļa.
Elpošana – tilts starp domām un sajūtām
Elpa ir fizioloģiskais process, ko iespējams regulēt gan apzināti, gan neapzināti – un tieši šis fakts padara to par spēcīgu pašregulācijas instrumentu. Brīdī, kad elpa kļūst lēna vai sasteigta, ķermenis to uztver kā signālu bīstamībai, aktivizējot stresa režīmu, savukārt apzināta, dziļa elpošana aktivizē nomierināšanās mehānismu.
Praksē tas nozīmē to, ka ja ir satraukums, spriedze vai pārgurums, elpas ritma izmaiņa ir ātrākais veids, kā mainīt iekšējo stāvokli. To var praktizēt jebkur – transportā, birojā, pirms tikšanās. Dziļa ieelpa caur degunu un lēna izelpa caur muti signalizē ķermenim, ka tas ir drošībā.
Dažādas elpošanas tehnikas ļauj ne tikai nomierināties, bet arī aktivizēties, koncentrēties vai atslābināt muskuļus.
Domu kvalitāte
Domas veido pasauli, kurā cilvēks dzīvo, un nevis ārējo, bet iekšējo. Tā, kā mēs runājam ar sevi, ietekmē to, kā jūtamies, kā reaģējam un ko izvēlamies. Negatīva, iekšējā runa rada trauksmi un samazina pašvērtību, savukārt iejūtīga, atbalstoša attieksme veido psiholoģisko drošību.
Nav runa par mākslīgu pozitīvismu, bet par izvēli. Piemēram, “man neizdevās, jo esmu neveiksmīgs” ir domāšanas modelis, kas sagrauj motivāciju. Savukārt “man šoreiz neizdevās, bet es sapratu, ko varu darīt citādi” – tas ir veids, kā saglabāt attīstības virzienu.
Domas ietekmē arī fizioloģiju – pastāvīga trauksmaina domāšana aktivizē stresa reakciju, kas izpaužas arī ķermenī: sasprindzinātos muskuļos, paātrinātā sirdsdarbībā, miega traucējumos. Tāpēc regulāra pašrefleksija un domāšanas modeļu pārskatīšana ir viens no efektīvākajiem labsajūtas instrumentiem.
Praktiski to var darīt, rakstot dienasgrāmatu, runājot ar uzticamu cilvēku vai praktizējot meditāciju. Svarīgi ir ne tikai identificēt nelabvēlīgās domas, bet arī apzināti trenēt pozitīvo domāšanu.
