Numeroloģiskās noskaņas maijā
Maijs vienmēr saistās ar ziedoņa laiku, kad dabā viss smaržo visdažādākajos ziedu aromātos, it kā sacenšoties viens ar otru par bišu uzmanību, priecējot acis un sirdi. Un šis salātkrāsas svaigais, spilgtais lapu zaļums, kas drīz jau sāks mainīties uz tumšāku, kāds parasti ir vasarā!
Mēnesi raksturojošā ciparu enerģija ir 9 5 5, kurus var aprēķināt:
1) visus gada skaitļa ciparus reducē līdz vienam: 2025=2+0+2+5=9 (9 ir šī gada tēma);
2) otro maija mēnesim atbilstošo ciparu iegūst, pie aprēķinātā gada skaitļa 9 pieskaitot maija kalendārā mēneša kārtas skaitli 5: 9+5=14; 1+4=5;
3) trešais cipars – maija mēneša kalendārais kārtas skaitlis 5.
Cipara 5 enerģijai raksturīgs prieks, vieglums, kas vienmēr ievieš dzīvē savas pārmaiņas, bet tās parasti notiek viegli, ja tām nepretojas. Gribas elpot ar pilnu krūti, pavadīt laiku tuvāk dabai, doties ceļojumā, apmeklēt izklaides pasākumus, rīkot un piedalīties viesībās un ballītēs, nodarboties vairāk ar vaļaspriekiem. Dzīvot viegli, pēc iespējas vairāk atpūsties. Gribas, lai nekas dzīvē ir vairāk prieka un neierobežo brīvību!
Piecinieka enerģija piemīt arī maijā dzimušajiem, jo mūsu dzimšanas mēnesis ir tas, kas nosaka vidi, kādā vislabāk jūtamies un cenšamies ap sevi izveidot. Viņi viegli iemīlas, un ikreiz tas notiek kā pirmo reiz! Vajag svētkus, ja citi tos neorganizē, tad viņi tos sev organizēs paši. Apkārt vajag pozitīvismu, nepatīk vide, kur ir standarti, kur kaut kas ir obligāti.
Protams, mūsu dzīvi ietekmē arī individuālais personīgais gads un mēnesis, kā arī vēl citi cikli, bet kopējās sabiedrībā valdošās enerģijas rada kopējo fonu. Devītais cikla gads – tas vienmēr ir kaut kā noslēgums un arī jauna cikla sākums, jo dabā nekas tukša vieta nepaliek. Šomēnes būtu vērtīgi padomāt un apzināties to, kas vairs nesagādā prieku un nesagādā vairs gandarījumu, bet varbūt nekad to nav arī sagādājis. Jo visi esam iemācīti, ka jādara ir to, ko vajag. Bet, vai tev to vajag pašam, vai arī citi, sabiedrībā uzliktie pienākumi? No sākuma šīs ierobejošās programmas tiek uzliktas ģimenē, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, – ko pieklājas darīt, un ko nē, kas ir pareizi, un kas – nepareizi. Bērnudārzs, skola, tad – augstskola, darbs – un beigās cilvēks vairs nesaprot, kas ir viņš pats. Tikai ap gadiem trīsdesmit cilvēku sabiedrībā sāk “ņemt par pilnu”, sāk ar viņiem nopietnāk rēķināties, jo ko tad var sagaidīt no tāda nepieredzējuša, “zaļa gurķa”, kas ir kārtējais greizais pieņēmums.
“Pareizs cilvēks”, bet kurš gan ir nepareizs? Tas ir tāds cilvēks, kas atļaujas būt sev pašam, dzīvot nevis tā, kā ir pareizi, ko noteikuši citi un darīt nevis to, ko un kā vajag citiem, bet gan dzīvot tādu dzīvi, kādu viņš vēlas veidot pats, nekaitējot citiem.
Ego ir vajadzīgs mūsu smadzenēm, lai tās sapratsu, kas sevī un apkārt notiek. Tas ir vajadzīgs, lai izprastu savas vērtības. Un tas ir jāsavieno ar dvēseli – tikai tā rodas pilnīgs pasaules redzējums. Ego un lepnība balstās uz polarizācijas sistēmas, kas visu laiku salīdzina, kas labs, kas slikts. “Es esmu labs vai slikts? Vai es esmu pelnījis mīlestību?” – tādus jautājumu sev bērnībā uzdod bērns. Ja viņš dāvanas ir saņēmis tikai svētkos, bet ikdienā nekad, tad sāk domāt, ka priekš tā, lai viņu mīlētu, ir vajadzīgs kāds iemesls.
Kas ir garīgā attīstība?
Šis jēdziens ir sevi izsmēlis, jo tiek noliegts tas, ka cilvēkam, lai cik attīstīts viņš būtu, piemīt arī ēnas puses. Viena no tām ir lepnība, kas darbojas uz polarizācijas principa un mēģina radīt kustību augšup – būt augstāk par citiem. Bet kur kosmosā ir augša, un kur apakša? Dvēsele cenšas izplesties, paplašināties, – tā ir patiesā attīstība. “Cilvēks ar plašu dvēseli”. Bet cilvēkiem ir iegalvots, ka ir jātiecas uz ideālu, jālīdzinās kādam no tiem. Bet pasaulē nav nekā ideāla, viss nepārtraukti attīstās un mainās. Daudzas no šīm ierobežojošajām programmām pēc tam ir jādziedina daudzu gadu garumā, ja vien cilvēks sāk tās apzināties, lai tās atkal netiktu pārnestas uz nākamo iemiesojumu!
Cipars pieci – tā ir spēja apzināties un izprast sevi, savu personību, – kas viņš patiesībā ir, ka ķermenis ir tikai smalks bioloģisks avatārs, kas savienots ar daudzām smalkā plāna struktūrām, – kā noteikts pieturas laiks uz Zemes, kas palīdz apzināties atrašanās vietu, lai varētu pateikt: “Es esmu!”!
Mīlestība pret sevi, savas Dvēseles apzināšanās, mācoties būt nepārtrauktā kontaktā ar to, ar savu patieso Es. Intuīcija ir Dvēseles sajūta, kas dzīves laikā ir jāiemācās apvienojot ar prātu.
Daudzas no šīm ierobežojošajām programmām pēc tam ir jādziedina daudzu gadu garumā, ja vien cilvēks sāks tās apzināties, – tas ir visbūtiskākais, lai pilnvērtīgi realizētu sevi, atklātu savus patiesos talantus un veiksmīgi realizētu savas dzīves ceļu, lai atkal tos nepaņemtu sev līdz uz nākamo iemiesojumu!
Pacietība, uzticēšanās un mīlestība… Mīlestībā uzplaukt visskaistākie ziedi. Īpaši, ja tie nāk no sirds! Lai skaists ziedoņa laiks!
Raksta autore: numeroloģe Vineta Riekstiņa
