Detokss: veselības pamats vai mīts?

Mūsdienās vārds “detokss” ir kļuvis par modes terminu, kas tiek saistīts ar organisma attīrīšanu, svara samazināšanu un veselības uzlabošanu. Saskaņā ar Google Trends datiem pēdējo 12 mēnešu laikā 2964 cilvēki meklējuši informāciju par “detoksiem”, īpaši pēc ilgākiem svētku periodiem, piemēram, 2025. gada 4. janvārī šis vārds meklētākā tika izmantots 84 reizes.

Tirgū tiek piedāvāti dažādi detoksikācijas produkti un metodes – sākot no atslodzes dienām un smūtiju diētām līdz attīrošām klizmām un uztura bagātinātājiem.

Taču vai tiešām mūsu organismam ir nepieciešama papildu attīrīšana, un vai šīs metodes patiešām darbojas? Aplūkosim zinātniskos faktus par detoksikāciju un populāro “detoksa” industriju.

Detoksa izcelsme: no mītiem līdz zinātnei

Ideja par organisma attīrīšanu nav jauna – tā sakņojas senos rituālos un tradīcijās. Senatnē cilvēki ticēja, ka slimības izraisa “toksīni” organismā, un uzskatīja, ka, attīrot zarnas ar klizmām un caurejas līdzekļiem, iespējams izvairīties no dažādām kaitēm.

Hipokrata laikā plaši tika izplatīta teorija par auto-intoksikāciju – uzskats, ka nesagremoti pārtikas atlikumi saindē organismu un izraisa slimības. Taču, attīstoties zinātnei, šī ideja tika atspēkota. Zinātnieki atklāja, ka mūsu ķermenis pats efektīvi tiek galā ar toksisko vielu izvadīšanu, pateicoties aknām, nierēm, plaušām un zarnām.

Lai gan auto-intoksikācijas teorija tika atzīta par nepamatotu un pat potenciāli kaitīgu, līdzīgas idejas mūsdienās ir atdzimušas, radot ienesīgu “detoksa” industriju.

Kā organisms pats attīrās?

Cilvēka organisms nepārtraukti neitralizē un izvada kaitīgās vielas trīs galvenajos veidos:

• Ūdenī šķīstošās vielas filtrē nieres un izvada ar urīnu.
• Gaistošās vielas tiek izvadītas caur plaušām ar izelpu.
• Taukos šķīstošās vielas aknas pārstrādā un izvada ar žulti vai urīnu.

Veselam cilvēkam organisma attīrīšanās sistēma darbojas dabiski, un nav nepieciešami īpaši “detoksa” līdzekļi. Ja mēs apēdam kaut ko nepiemērotu, organisms nekavējoties reaģē ar sliktu dūšu, vemšanu vai caureju, tādējādi, izvadot kaitīgās vielas.

Ja aknas vai nieres patiešām pārstāj darboties efektīvi, cilvēkam nepieciešama medicīniska palīdzība, nevis populārās “detoksa” metodes. Smagu saindēšanos gadījumā, piemēram, ar alkoholu vai narkotiskām vielām, medicīnā, tiek izmantota īsta detoksikācija, kas tiek veikta tikai ārstniecības iestādēs.

Komerciālais “detokss” – zinātniski nepamatots

Lai gan “detoksa” produktu reklāmas sola izvadīt toksīnus, patiesībā šo apgalvojumu zinātniskais pamatojums ir vāji pierādīts. 2009. gadā Eiropas jauno zinātnieku tīkls The Voice of Young Science (VoYS) publicēja pētījumu par “detoksa” produktiem. Viņi sazinājās ar ražotājiem, lai noskaidrotu, kādus toksīnus šie līdzekļi izvada un uz kādiem zinātniskiem pierādījumiem balstās viņu apgalvojumi.

Rezultāti parādīja, ka ražotāji bieži sauc par “detoksu” pavisam ikdienišķas lietas – kāju plāksterus, uztura bagātinātājus un pat matu taisnotājus. Ziņojumā secināts, ka “detokss” kā mārketinga termins ir mīts, un dažos gadījumos piedāvātie līdzekļi var būt pat bīstami.

Turklāt 2017. gada pārskatā tika konstatēts, ka “detoksa diētas” var izraisīt īslaicīgu svara zudumu, taču tas notiek galvenokārt kaloriju deficīta dēļ. Tiklīdz cilvēks atgriežas pie ierastā uztura, svars atkal pieaug. Ilgtermiņa pētījumi par šo programmu ietekmi nav veikti.

Populārākās “attīrīšanas” metodes un to riski

1. Smūtiji un sulas
Lai gan smūtiji un svaigi spiestas sulas var būt veselīga uztura sastāvdaļa, tie satur daudz brīvo cukuru, jo pagatavošanas procesā tiek zaudēta šķiedrviela. Lielos daudzumos tie var veicināt aptaukošanos un cukura diabētu.

2. Atslodzes dienas un badošanās
Lai arī kaloriju ierobežošana palīdz samazināt svaru, badošanās laikā organisms nesaņem visas nepieciešamās uzturvielas, kas var radīt neatgriezeniskas sekas. Ilgstoša badošanās un pārmērīga šķidruma lietošana var izraisīt bīstamu elektrolītu līdzsvara traucējumu.

3. Zarnu attīrīšana ar klizmām
Caurejas līdzekļi var izraisīt smagu dehidratāciju un elektrolītu traucējumus. Resnās zarnas tīrīšana ar klizmām var traucēt zarnu mikrofloru un izraisīt gremošanas sistēmas darbības traucējumus. Smagos gadījumos tas var radīt pat taisnās zarnas plīsumu.

Īpaši bīstamas ir kafijas klizmas, kas ir saistītas ar vairākiem letāliem gadījumiem.

Kā vislabāk rūpēties par savu veselību?

Tā vietā, lai censtos mākslīgi “attīrīt” organismu, daudz svarīgāk ir ievērot veselīgus dzīvesveida principus.

Lai uzturētu dabisko detoksikācijas sistēmu:

• Iekļaujiet uzturā dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus, riekstus un sēklas, lai veicinātu zarnu darbību.
• Lietojiet krustziežu dārzeņus (brokoļus, Briseles kāpostus), ogas, artišokus, ķiplokus, puravus un zaļo tēju.
• Patērējiet pietiekamu daudzumu liesu olbaltumvielu.
• Iekļaujiet uzturā fermentētus produktus, piemēram, kefīru, jogurtu, kimči un skābētus kāpostus, lai atbalstītu zarnu mikrofloru.

Cilvēka ķermenis ir veidots tā, lai pats efektīvi attīrītos. Mēs ķermenim varam palīdzēt, rūpējoties par to ar veselīgu uzturu, ikdienas fiziskām aktivitātēm un pietiekamu miegu. Nav nepieciešams uztraukties par toksīnu uzkrāšanos un mākslīgām attīrīšanas metodēm – ja dzīvojam sabalansēti, mūsu organisms paveiks visu nepieciešamo pats. 

Raksta autore: nutrucioloģe Līga Vekovešņikova