Menopauze

Par menopauzi runā reti – katra sieviete šo periodu pārdzīvo savā veidā.

Kādai paveicas vairāk, un viss norit bez nopietnām fizioloģiskām un psiholoģiskām grūtībām, citai – mazāk. Taču nepārprotami ir tas, ka šīs pārmaiņas bieži ietekmē gan dzīvesveidu, gan dzīves kvalitāti.

Diemžēl ne katra sieviete šo posmu piedzīvo apzināti, skaidri saprotot, kas ar viņu notiek, kā ar to tikt galā un kādi aspekti, īpaši uzturā, ir saistīti ar šīm izmaiņām.

Kādas tad ir grūtības, ar kurām saskaras katra sieviete menopauzes laikā?

Vispirms nošķirsim jēdzienus “klimakss” un “menopauze”. Menopauze ir periods, kas sākas pēc sievietes pēdējās menstruācijas. To, ka tā bija pēdējā, var apstiprināt tikai retrospektīvi: ja 12 mēnešus pēc kārtas menstruācijas nav bijušas, tad iepriekšējā bija pēdējā. Savukārt klimaktēriskais sindroms jeb klimakss ir traucējumu un stāvokļu komplekss, kas rodas šajā periodā.

Menopauzes laikā, uz olnīcu funkcijas samazināšanās un pakāpeniskas izzušanas fona, kā arī samazinoties progesterona un estrogēnu ražošanai, izmaiņas sākas jau pirms menopauzes (perimenopauzes pārejas periodā) un turpinās arī pēc tās.

Estrogēnu receptori atrodas gandrīz visos orgānos, tāpēc, kad olnīcu funkcija izsīkst, var parādīties dažādas problēmas. Visbiežāk sievietes sūdzas par tā saucamajiem “karstuma viļņiem” un svara pieaugumu.

Kāpēc rodas karstuma viļņi, un kā tie izpaužas?

Viens no spilgtākajiem estrogēnu deficīta simptomiem ir karstuma viļņi. Kas tie īsti ir un kāpēc tie rodas?

Smadzenes ir viens no estrogēnu mērķa orgāniem – tajās ne tikai atrodas šo hormonu receptori, bet tās var pat pašas sintezēt estrogēnus, jo tie ir būtiski normālai organisma darbībai. Kad olnīcas pārtrauc estrogēnu ražošanu, tiek traucēta termoregulācijas centra darbība. Ja apkārt ir vienkārši silts, smadzenes to var interpretēt kā “ļoti karsti” un mēģina atdzesēt ķermeni: paplašinās asinsvadi, asinis plūst uz ādu, un sākas pastiprināta svīšana.

Karstuma viļņi rodas 80% sieviešu vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Pārmērīgs svars un smēķēšana pastiprina šo simptomu izpausmi, savukārt smēķēšanas atmešana līdz 40 gadu vecumam samazina smagu vazomotoru simptomu (karstuma viļņu) risku.

Daudzas sievietes pēc 45 gadu vecuma, papildus menstruālā cikla traucējumiem, saskaras ar svara pieaugumu, pat ja agrāk tādas problēmas nebija.

Estrogēniem ir būtiska loma taukaudu sadalē – tie veicina tauku uzkrāšanos galvenokārt zemādas slānī (sēžamvietā un augšstilbos) un samazina viscerālo tauku daudzumu (vēderā un ap iekšējiem orgāniem).

Tādēļ estrogēnu deficīta gadījumā sievietes ķermeņa forma var mainīties no “bumbiera” uz “ābolu”. Turklāt estrogēnu līmeņa samazināšanās izraisa apetītes pieaugumu, kā rezultātā palielinās pārtikas patēriņš un, attiecīgi, svars.

Arī progesterona (otra svarīga sieviešu dzimumhormona, kas parasti tiek ražots olnīcās pēc ovulācijas) līmeņa samazināšanās menopauzes laikā izraisa papildu izmaiņas organismā.

Perimenopauzes laikā vielmaiņa palēninās aptuveni par 100 kcal dienā. Ja uztura paradumi netiek mainīti, tas var novest pie svara pieauguma par 3–4 kg gadā.

Diemžēl 60% sieviešu pēc menopauzes ķermeņa masa palielinās diezgan strauji.
Ar vecumu ikvienam cilvēkam samazinās pamatvielmaiņa. Pamatvielmaiņa ir enerģijas daudzums, kas nepieciešams organisma dzīvības funkciju uzturēšanai. Kā zināms, ja ar uzturu uzņemtā enerģija pārsniedz patērēto, svars palielinās. Savukārt, ja enerģijas ir mazāk nekā nepieciešams, svars samazinās.

Piemēram, ja 20 gadus veca sieviete ar 165 cm augumu, 65 kg svaru un minimālu fizisko aktivitāti (sēdošs darbs, bez treniņiem) vēlas saglabāt savu svaru, viņai dienā jāuzņem aptuveni 1700 kcal.

Taču jau 35 gadu vecumā pamatvielmaiņa samazinās, un tajā pašā situācijā sievietei, lai saglabātu svaru, nepieciešami tikai apmēram 1600 kcal dienā. Sasniedzot 50 gadu vecumu, šis rādītājs vēl vairāk krītas – līdz aptuveni 1524 kcal dienā. Tādējādi sieviete nonāk sava veida “slazdā” – viņa ēd kā ierasts, taču uzņemtās kalorijas pārsniedz nepieciešamo daudzumu, kas noved pie svara pieauguma.

Tāpēc ir saprātīgi ik pēc pieciem gadiem pārskatīt savu uzturu, samazinot kaloriju daudzumu, vienlaikus saglabājot uztura līdzsvaru – tam jābūt bagātam ar olbaltumvielām, taukiem un ogļhidrātiem, kā arī šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām.

Mūsdienu dietoloģiskās vadlīnijas iesaka šādu sadalījumu:

• 45–50% no dienā uzņemtajām kalorijām jābūt sarežģītiem ogļhidrātiem,
• 25–30% – olbaltumvielām,
• ne vairāk kā 30% – taukiem (no tiem piesātinātajiem taukiem nevajadzētu pārsniegt 10%).

Šādā proporcijā iespējams saglabāt stabilu svaru un izvairīties no izsalkuma sajūtas.

Kādas vēl veselības problēmas var rasties šajā periodā?

Pēc 40 gadu vecuma (dažām sievietēm pat agrāk) sāk mainīties ķermeņa kompozīcija – tauku masa palielinās, savukārt muskuļu audi samazinās. Šī procesa galējā izpausme ir sarkopēnija, kad muskuļu masa tiek aizvietota ar taukaudiem.

Tāpēc ir ļoti svarīgi jau pirms menstruāciju beigām pievērst uzmanību muskuļu masas saglabāšanai un ķermeņa kompozīcijas uzturēšanai.

Tāpēc es iesaku skatīties divos virzienos:

1. Fiziskā aktivitāte
2. Uztura korekcija

Lai saglabātu muskuļus, būtiska nozīme ir pietiekamam olbaltumvielu daudzumam uzturā. Olbaltumvielām jābūt iekļautām katrā galvenajā ēdienreizē – brokastīs, pusdienās un vakariņās.

Galvenie olbaltumvielu avoti:

• Dzīvnieku izcelsmes: mājputnu un dzīvnieku gaļa, subprodukti, zivis, jūras veltes, olas;
• Piena produkti: biezpiens, siers;
• Augu izcelsmes: graudaugi, pākšaugi, daži dārzeņi.

Papildu olbaltumvielu avoti var būt dažādi proteīna pulveri – kaņepju, sūkalu, piena proteīns un citi gatavie proteīna dzērieni.

Dienā nepieciešamais olbaltumvielu daudzums tiek aprēķināts individuāli, atkarībā no dzīvesveida, fiziskās aktivitātes un ķermeņa svara.

Vai menopauzālā hormonterapija (MHT) ir obligāta menopauzes laikā, un kā runāt ar ārstu par tās nozīmēšanu?

Jāsaprot, ka MHT nav “mūžīgās jaunības tablete”. Tās galvenais mērķis ir mazināt smagus klimaksa simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Ja sieviete naktī vairākkārt pamostas, lai mainītu gultasveļu nakts svīšanas dēļ un no rīta jāiet uz darbu, vai ja dienas laikā viņai ir 20–30 karstuma viļņi, tad MHT šādā situācijā noteikti ir nepieciešama.

Taču svarīgi nepalaist garām īsto brīdi – eksistē tā sauktais “terapeitiskais logs”, kurā MHT lietošanai ir jēga. Tas ir sievietes vecums līdz 60 gadiem un ne vairāk kā 10 gadi kopš menopauzes sākuma.

Pastāv arī absolūtas kontrindikācijas MHT lietošanai, tostarp:

• Estrogēnatkarīgas onkoloģiskās slimības (piemēram, krūts vai endometrija vēzis)
• Infarkti un insulti
• Venozie trombozes gadījumi
• Plaušu artērijas trombembolija.

Tāpēc lēmums par MHT nepieciešamību jāpieņem kopā ar ārstu, veicot nepieciešamos izmeklējumus un izvērtējot iespējamos riskus un ieguvumus. Pašārstēšanās ar MHT nav pieļaujama!
Dažos augu valsts produktos ir fitoestrogēni. Protams, to efektivitāti nevar salīdzināt ar farmakoterapiju, taču, iekļaujot uzturā šos produktus, iespējams uzņemt arī šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas, vitamīnus un minerālvielas. Turklāt tie satur antioksidantus un tiem piemīt pretiekaisuma, pretalerģiskas un antibakteriālas īpašības.

Galvenie fitoestrogēnu avoti:

• Sojas pupiņas, pupas, linsēklas, sezama sēklas
• Sarkanās ogas, brokoļi

Estrogēna līmenis organismā sāk samazināties jau krietni pirms menopauzes. Pirmās izmaiņu pazīmes parasti nav acīmredzamas, bet kompetents speciālists var savlaicīgi pamanīt iespējamos riskus un palīdzēt mazināt nepatīkamās sekas. 

Raksta autore: nutricioloģe Līga Vekovešņikova