Etiķete: bailes
Vai esi kādreiz iedomājies, kāda būtu tava dzīve, ja jau saknē nebūtu nekādu ierobežojumu tavām izpausmēm?
Ja bērnībā tev vecāki neteiktu, ko darīt un ko nē, ja nebūtu obligātās vielas apgūšanas skolās un nebūtu jebkādu citu ierobežojumu tam, kas tevi patiesi interesē? Gribi slidot - slido, gribi zīmēt - zīmē, vai muzicēt vai arī adīt, vai spēlēt futbolu, rāpelēt pa sienām, varbūt lasīt grāmatas vai konstruēt, lodēt, rasēt vai braukt ar riteni…
Stagnācija vs. evolūcija
Dvēsele te ir atnākusi mācīties. Tātad strādāt un risināt sev uzliktos uzdevumus. Tā ir ieplānojusi izaugsmi, kuru iepriekš tai kādu iemeslu dēļ nav izdevies sasniegt. Tā izveido kaut ko scenārijam līdzīgu un sāk savu iemiesojumu pašas izveidotajā spēlē.
Bailes un nepieciešamība ieskatīties zemapziņā
Es piedzīvoju, ka psihoterapija nespēj man palīdzēt piekļūt tam, ko nevēlos redzēt. Es pat aktīvi aizbēgu no terapijas laikā, kad nebiju gatava dzirdēt, ka kaut kas manā dzīvē īsti nestrādā tā, kā to ārēji rādu vai saku.
Mazi soļi pretim lielajam mērķim
Ja esi vienreiz kāpis kalnos, tad, visticamāk, vēlēsies atgriezties vēl un vēl. Tas pārdzīvojums ir vārdos grūti ietērpjams. Vārdi un salīdzinājumi gluži vienkārši šķiet par mazu, par īsu, par vienkāršu. Bet tieši ceļš kalnos labi ilustrē arī cilvēka garīgo ceļu jeb ceļu uz sevis iepazīšanu, emocionālo briedumu un to allaž kāroto mieru saldajā ēdienā. Cilvēka vecumu mērām gados, pēc tā nosakām mūsu atbilstību dažādu pakalpojumu saņemšanai, lēmumu pieņemšanai un, jā, arī atbildībai. Kā mērām garīgo izaugsmi? Kas ir tie mazie soļi pretim lielajam mērķim? Un kas ir pats lielais mērķis?
Man ir bail…
Bailes ir programma, spēcīga un dziļa… Tāpat kā dārzā izrauj usni. Taču sakne tai stiepjas vēl tālu… dziļi zemē. Vai dārzs var patstāvīgi atbrīvoties no ušņu invāzijas? Un mēs? Vai ir iespēja nejust bailes?
PIESAKIES PIE MŪSU SADARBĪBAS PARTNERIEM
Neesi pārliecināts, kurš sadarbības partneris ir Tev piemērotākais?
Sazinies ar mums