Tu nebiji mājās, kad kaunu dalīja jeb kā sevi bezkaunīgi mīlēt?
Nebiju gan. Un labi, ka tā. Vai tomēr biju, kauna sūtījumu saņēmu, un tagad gadiem ilgi strādāju pie tā, lai no tā atbrīvotos? Rodas iespaids, ka uz kauna piegādi mums ir mūža abonements, bet pirmās reizes īpaši atceramies kā bezmaksas slazdus. Kaut kur joprojām dzīvo tā mazā dumpiniece, kura, savilkusi dūrītes kleitas krokās, piesit kāju un saka : “Pasaulīt, pagaidi, es kaunu uz mājām nepasūtīju!”
