Kā sevis mīlestība un enerģijas psiholoģija ietekmē mūsu labbūtību
Mēs neesam tikai fiziskas būtnes, mēs esam elektriskas un enerģētiskas būtnes. Mūsu enerģija sniedzas tālāk par fizisko ķermeni, un to, kāda ir mūsu enerģija, spēj sajust citi cilvēki. Turklāt mūsu enerģija ietekmē arī mūsu fizisko izskatu, mūsu veselību, mūsu dzīvi un notikumus, kurus mēs dzīvē pieredzam. Labas lietas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri jūtas labi savā ķermenī un spēj priecāties un būt pateicīgi par mazām lietām. Jo vairāk mēs jūtamies labi, jo vairāk mēs palīdzam paši sev.
Tu vari būt “līdz kaulam” labs un sirsnīgs cilvēks, kas dara visu priekš citiem, lai tikai citiem būtu labi, lai tikai citi tevi mīlētu, atzītu un pieņemtu, bet, iespējams, tu esi pamanījis, ka cilvēki tevi tā arī neiemīl, neatzīst un nepieņem, lai cik ļoti tu arī censtos. Iespējams, tev tas liekas netaisnīgi, un tu piedzīvo savā dzīvē arvien vairāk tādas pieredzes, ka tu netiec novērtēts un atzīts. Un, iespējams, tu jau esi dzirdējis to, ka pats svarīgākaisi ir mīlēt sevi, lai citi tevi mīlētu, bet tev tas liekas ļoti grūti, reizēm pat neiespējami. Varbūt tu pat nezini, kā tas ir – mīlēt sevi. Iespējams, tāpēc, ka tu neesi piedzīvojis mīlestību bērnībā, iespējams, tu uzaugi ģimenē, kur šādi vārdi netika teikti, un tev tas likās normāli. Vai arī tev tas liekas savtīgi un egoistiski – mīlēt sevi. Mums to nemācīja, arī mūsu vecākiem un vecvecākiem nemācīja mīlēt sevi. Reti kuram tika teiks: “es tevi mīlu un mīlēšu vienmēr, lai ko tu darītu, lai ko tu izvēlētos un lai kas tu arī būtu”.
Sevis mīlestība nav egoisms. Sevis mīlestība un pieņemšana ir kaut kas dziļāks. Tas ir par to, ka tu spēj priecāties par savu personību, savu dvēseli, saviem sasniegumiem un pat par savu ķermeni.
Tas ir par to, ka tu izbaudi sevi, tu ļauj sev priecāties par katru dienu, iespēju un pieredzi. Tas ir par to, ka tu pats sev esi pirmajā vietā un tikai tad ir pārējie. Jo tad, kad tu esi iedevis sev to, ko tev vajag, tevī rodas resurss dot citiem. Tad, kad tu spēj veselīgi pasmieties par sevi, brīžos, kad tu šķietami izgāzies, un tad, kad tu ar sevi ikdienā sarunājies maigi un ar mīlestību, lai arī kādas kļūdas tu pieļautu. Tas nav ne muļķīgi, ne savtīgi, ne arī egoistiski. Tas ir pat ļoti vēlami, veselīgi un vajadzīgs visai tavai sistēmai, ķermenim, sirdij un tavai enerģijai.
Kad mēs esam priecīgi par sevi un savu dzīvi, kad mēs mīlam sevi un savu dzīvi, tad mūsu enerģija izplešas un kļūst magnētiska. Tā piesaista cilvēkus, iespējas un labus notikumus, tā palīdz tev sasniegt tavus mērķus un piepildīt tavus sapņus ātrāk un harmoniskāk. Tava enerģija būtībā kļūst par tavu varu. Gluži kā multfilmās vai pasakās, kurās no galvenā varoņa sirds centra sāk izplesties gaiša un spēcīga enerģija, kas spēj apturēt ļaunumu un izbeigt karu. Tā nav tikai pasaka vai fantāzija – tā ir realitāte, par kuru mums nestāsta un nemāca.
Tava vara ir spēcīgāka par tavu spēku! Mēs bieži vien domājam, ka tad, ja vairāk centīsimies, vairāk strādāsim, vairāk lietosim spēku, izteiksim pārmetumus citiem cilvēkiem, viņus mācīsim dzīvot un darīsim lietas no spēka pozīcijas, tad mēs arī vairāk sasniegsim. Tomēr tad, kad mēs pielietojam vairāk spēku nekā savu varu, mēs tikai panākam pretējo. Cilvēki, kurus lamājam – nemainās, darbs mūs dzen uz izdegšanu, un cilvēki, priekš kuriem mēs pārmērīgi cenšamies, nenovērtē mūsu pūles. Bet tajā brīdī, kad mēs izmantojam savu varu, savu enerģiju, tad lietas sāk notikt vieglāk, reizēm pat maģiskāk.
Ja viss ir tik vienkārši, tad kāpēc mana enerģija ir maza un mana vara neko neietekmē?
Mūsu vara ir maza un enerģija ir iespiesta dziļi ķermenī, jo mēs esam piedzīvojuši daudzas traumas un negatīvus dzīves notikumus. Katru reizi, kad mēs piedzīvojam traumu, visa mūsu sistēma saspringst un, ja trauma nav veiksmīgi atbrīvota, mēs šo traumu nesājam līdzi. Tās dēļ mūsu enerģija tiek iespiesta. Ne tikai mūsu traumas ietekmē mūsu enerģiju, bet arī mūsu vecāku un vecvecāku traumas. Mūsu šūnās ir ierakstīta informācija no mūsu senčiem. Ja mūsu senči ir piedzīvojuši nabadzību, karu, vardarbību, badu, tad arī mūsu sistēma uzvedas tā, it kā to būtu piedzīvojusi. Arī šie notikumi ietekmē mūsu enerģiju, mūsu ķermeni, mūsu dzīvi un to, cik mēs esam drosmīgi, cik vareni, cik laimīgi un cik ļoti spējam mīlēt sevi un baudīt sevi.
Es neesmu satikusi nevienu cilvēku, kurš kādreiz dzīvē nebūtu piedzīvojis kādu traumu. Visi ir piedzīvojuši, tomēr lielākā daļa cilvēku baidās runāt par savām traumām, pat terapijā. Tam iemesls ir daudzās emocijas, kas ir ap traumu, un viena no biežākajām ir kauns un vainas sajūta. Bet patiesībā kauns un vainas sajūta ir viszemākās emocijas arī pēc enerģijas skalas. Kad mēs jūtam kaunu un vainu, tad arī mūsu enerģija ir ļoti saspiesta un maza. Šo emociju ietekmē arī mūsu pieredze uz šīs zemes kļūst daudz grūtāka un smagāka. Tāpat daudzi cilvēki nemaz neatceras savas traumas, jo apziņa šos notikumus ir paslēpusi. Kad ar mums notiek trauma, mēs parasti gribam aizbēgt, un savā veidā mēs to prātā un emocijās bieži vien pat izdarām. Tomēr, pat ja apziņa šīs lietas paslēpj, ķermenis atceras. Ķermenis uzkrāj visu mūsu pieredzi un nodod to nākamajām paaudzēm.
Arī negatīvi dzīves notikumi ietekmē mūsu sistēmu, ķermeni, prātu un zemapziņu. Jo īpaši negatīvā pieredze no bērnības, kad mūsu enerģija, sapņi un vēlmju spārni tika apgriezti, jo vecākiem likās, ka mēs dzīvojam pa mākoņiem, ka mūsu sapņi ir nereāli, nepiepildāmi vai grūti sasniedzami. Vecāki savā veidā lika uz mums savas projekcijas, savas bailes, šaubas un bieži vien ietekmēja mūsu likteni negatīvi, lai gan patiesībā gribēja mūs pasargāt. Viņi nezināja, ka var savādāk, jo viņi uzauga citos laikos un domāja, ka pasaule strādā tieši tā, kā viņi to ir pieredzējuši.
Mūsu prāts bērnībā ir kā sūklis, kas uzsūc visu informāciju tā, it kā tā būtu simtprocentīga patiesība. Ja bērnam mamma saka, ka viņš ir muļķis, tad bērns to pieņems kā patiesību.
Bērns nedomās par to, kāpēc mamma tā saka, viņš neaizdomāsies, ka mamma ir sliktā garastāvoklī vai viņai ir bijusi slikta diena, un, ja mamma to pateiks vairākkārtīgi, tad tas jo īpaši iedragās bērnu. Viņš pat sevi sāks identificēt ar vārdiem “es esmu muļķis” un savu dzīvi piedzīvos tieši caur šo prizmu tik ilgi, kamēr viņa sistēma šo apgalvojumu neatstrādās. Tik ilgi, kamēr šī informācija būs viņa sistēmā, ķermenī un zemapziņā un patiesībā katrā viņa šūnā.
Esmu pieredzējusi, ka cilvēki, kas piedzīvojuši dažāda veida traumas un negatīvos dzīves notikumus, sevi identificē ar tādām frāzēm, kā:
- Es esmu muļķis
- Es esmu skabarga pakaļā
- Es esmu zaglis
- Es esmu nevajadzīgs
- Es esmu pārāk emocionāls
- Es esmu vārgulis utt.
Bieži vien ar prātu cilvēks nemaz nezina, ka viņš sevi identificē ar kādām negatīvām frāzēm, to mēs parasti atklājam terapijas laikā. Tāpat mūs ietekmē arī mūsu uzskati par dzīvi. Esmu sastapusi cilvēkus, kas neizbauda ēdienu, jo mamma bērnībā teikusi, ka ēšana un ēst gatavošana ir bezjēdzīga.
Tāpat esmu sastapusi cilvēkus, kas dzīvo ar tādu pasaules uztveri, kā:
- Dzīve ir grūta
- Es esmu atbildīga par citu cilvēku labsajūtu
- Naudu var nopelnīt, strādājot tikai finanšu sfērā
- Pasaulē valda tikai netaisnība
- Tikai tie, kuri apzog citus, var dzīvot labi utt.
Mūsu enerģiju, mūsu dzīvi un mūsu pieredzi ļoti ietekmē tas, ko mēs domājam par sevi, dzīvi un lietām. Visbiežāk mēs ar apzinātu prātu nemaz nesaprotam to, ka šīs programmas mums ir un, ka tās ietekmē mūsu dzīvi.
Mēs pat bieži vien domājam, ka tā ir taisnība. Ne tikai domājam, bet tieši sajūtās to jūtam kā pilnīgu patiesību un, kad mūsu sajūtās pilnīga patiesība ir tāda frāze kā “es esmu muļķis”, tad mēs arī piedzīvojam savu realitāti, izejot no šīs frāzes. Mēs pat sākam redzēt, cik daudzās nozarēs un lietās mēs esam dumji.
Lai mēs mainītu savu iekšējo dialogu, sajūtas un atstrādātu savu negatīvo dzīves pieredzi un traumas, mums ir jāiet dziļumā un precīzi jāiedarbojas uz šīm lietām. Ar runāšanu bieži vien nepietiek. Ir jāiedarbojas arī uz ķermeni, jo mūsu pieredze ir palikusi ķermenī. Tieši tāpēc enerģijas psiholoģija un EFT ir tik jaudīga, jo tā iedarbojas uz ķermeni. Kad mēs iedarbojamies uz to un strādājam ar konkrētām traumām, negatīvo pieredzi, pārliecību un sajūtām, tad mēs atbrīvojam ķermenī iestrēgušo enerģiju. Tāpēc bieži vien sesijas laikā klienti žāvājas, raud, smejas, klepo, atraugājas, bieži grib dzert ūdeni un iet uz tualeti. Katram klientam ir savādākas fiziskās izpausmes, un ir arī cilvēki, kuriem šķietami it kā nekas nenotiek, tomēr parasti sajūtās viss notiek un viss mainās. Mainās cilvēka enerģija un jo vairāk tā mainās, jo vieglāk cilvēks sāk justies.
EFT ir maigs rīks, jo mēs spējam atstrādāt tikai tik daudz, cik cilvēka nervu sistēma ir gatava atstrādāt un atbrīvot.
Ar EFT mēs varam virspusēji strādāt pie kaut kādām negatīvām sajūtām, un būtībā EFT var izmantot ikviens cilvēks ikdienā – ikreiz, kad sajūt tādas emocijas kā bailes, trauksmi, uztraukumu, skumjas un tā tālāk. Tomēr kopā ar terapeitu sesijas laikā mēs varam piekļūt dziļāk problēmu saknei un jau saknē dziedināt daudzas lietas, kas var pamatīgi mainīt klienta dzīvi nākotnē.
Mūsu, kā terapeitu uzdevums, nav mainīt klienta pagātni vai izdzēst negatīvos notikumus un traumas. Mūsu uzdevums ir atbrīvot iestrēgušo enerģiju, mainīt cilvēka uztveri par notikumu, traumu un lietām. Mūsu uzdevums ir izcelt uz āru nesajustās emocijas, palīdzēt klientam tās izjust un atbrīvot. Emocijas ir enerģija kustībā un, kad mēs emocijas atbrīvojam, tās pašas aizplūst prom. Pāri paliek tikai pieredze un no pieredzes mēs mācāmies, augam un kļūstam gudrāki un viedāki. Galu galā mēs katram notikumam varam atrast arī ieguvumu un, jo vairāk ieguvumu, jo bagātāki mēs kļūstam.
Raksta autore: sertificēta EFT terapeite Kitija Ābele
