Tev nekad nebūs labi, kamēr neatzīsi sev, ko tu patiesībā vēlies! Tava dvēsele tiecas pēc konkrēta stāvokļa, nevis lietām vai cilvēkiem. Tai nav vajadzīgs miljons vai mašīna, tai nav vajadzīga māja, ceļojumi vai ideālais partneris, - viss, ko tā vēlas, ir izdzīvot konkrētas sajūtas un sasniegt attiecīgās vibrācijas.
Ticība, kas pārspēj dabisko spēku
1950. - 1955. gados bioloģijas profesors Kurts Rihters veica pētījumu ar žurkām. Viņš lika tās spaiņos, kuri līdz pusei bija piepildīti ar ūdeni.
Žurkas ir ļoti labas peldētājas, taču tika novērots, ka tās vidēji spēja izturēt apmēram 15 minūtes, tad tās sagura un padevās. Tad profesors uz neilgu brīdi izņēma žurkas no spaiņa, lai tās atpūstos, un tad lika atpakaļ spaiņos. Vai zini, cik ilgi tās izturēja? Vēl 15 minūtes? Nē, šoreiz tās nopeldēja 60 stundas!
Negatīvas domas
ādas aizas šķir tos, kuri saka: “Tu esi savas dzīves autors, tu vari visu, ko vien vēlies” no tiem, kas kā ievainoti putni sitas pret stikla sienu un nekādi netiek tur, tajā vietā, ko apraksta skaistas viena teikuma iedvesmojošās frāzes. Kādas aizas šķir tos, kuriem nepieciešama gadiem ilga terapija, garīgas prakses un izglītošanās no tā skatupunkta, kur viss ir it kā vienkārši.
Kas tu būtu, ja izvēlētos sevi
Vai esi kādreiz iedomājies, kāda būtu tava dzīve, ja jau saknē nebūtu nekādu ierobežojumu tavām izpausmēm?
Ja bērnībā tev vecāki neteiktu, ko darīt un ko nē, ja nebūtu obligātās vielas apgūšanas skolās un nebūtu jebkādu citu ierobežojumu tam, kas tevi patiesi interesē? Gribi slidot - slido, gribi zīmēt - zīmē, vai muzicēt vai arī adīt, vai spēlēt futbolu, rāpelēt pa sienām, varbūt lasīt grāmatas vai konstruēt, lodēt, rasēt vai braukt ar riteni…
Apzināta emociju izlāde
Cilvēks prot dzīvot mierpilni, novērtēt situācijas ar vērotāja aci, iztikt bez lieka stresa, iztikt bez emociju pārlādētām domstarpībām ar sev tuviem cilvēkiem, iztikt bez neapzinātas emociju izlādes, kas izpaužas kā neapmierinātība, aizkaitināmība, sakliegšana, aizskaršana, ja prot pārvaldīt savas emocijas, un tādējādi – reakcijas.
Vīrišķības pieredzēšana kalnos
Gundars Bojārs. Ceļotājs, piedzīvojumu meklētājs un dēkainis. Viens no ceļojumu portāla hiexplorer.life līdzdibinātājiem. Kaspars Skrastiņš. Ceļotājs, meklētājs. Apgūst transpersonālo psiholoģiju.
Stagnācija vs. evolūcija
Dvēsele te ir atnākusi mācīties. Tātad strādāt un risināt sev uzliktos uzdevumus. Tā ir ieplānojusi izaugsmi, kuru iepriekš tai kādu iemeslu dēļ nav izdevies sasniegt. Tā izveido kaut ko scenārijam līdzīgu un sāk savu iemiesojumu pašas izveidotajā spēlē.
Bailes un nepieciešamība ieskatīties zemapziņā
Es piedzīvoju, ka psihoterapija nespēj man palīdzēt piekļūt tam, ko nevēlos redzēt. Es pat aktīvi aizbēgu no terapijas laikā, kad nebiju gatava dzirdēt, ka kaut kas manā dzīvē īsti nestrādā tā, kā to ārēji rādu vai saku.
Izaugsme kā baudījums
Mainīties vai konstatēt, ka līdzšinējais dzīves stāvoklis ir jāmaina, ir sāpīgi. Apzināšanās, ka sevī ir tik daudz nesaprastā, kas raisījis kļūdas, konfliktus, aizvainojumus un skumjas, ir viena no skaistākajām apgaismībām, taču ne vienmēr uzreiz par to iespējams sajūsmināties.
Krāsas kā pašpalīdzības rīks
Krāsa ir fenomens, kas mūs ietekmē, pat to apzināti nepamanot. Krāsa, tāpat kā ūdens čalas vai putnu dziesmas, ir viens no brīnumainiem instrumentiem, kas nemaksā nekādu naudu, kamēr vien mums ir spēja redzēt.
Apzināts ceļš
Skaidri sajūtot savas programmas, sistēmas nolikumus un matricas ilūziju. Tas brīdis, kas maina tavu līdzšinējo sajūtu un redzējumu gan par sevi, gan apkārtni. Tu vairs nekad nebūsi iepriekšējais…
Vai tevī mīt negatīvā domāšana?
Strādājot ar sevi, savu attieksmi pret pasauli, domāšanas kļūdām, nepatīkamu un grūtu pieredžu transformāciju mācībās un gala rezultātā ieguvumos, pilnīgi dabīgi, ka negatīvā domāšana tiek izskausta. Tomēr – tas ir process. Kamēr vien esam cilvēki, stāsts nav par mērķi, galarezultātu, kad būsim tīri un spoži kā kristāli.