Numeroloģiskās noskaņas jūnijā

2025. gada 11. jūnijs •

Numeroloģija , Pašizaugsme

Jūnijs – ģimeniskums, kopā būšana ar tiem, ko sajūtam kā savējos – draugi, kolēģi, domu biedri – kas nu kuram, jo ne visiem tā būs tieši ģimene. Savējie, ģimene – tas ir cipars 6, tāpēc cilvēkiem, kas šajā mēnesī dzimuši, tas ir īpaši svarīgi. Astroloģiski šis ir Dvīņu laiks, bet ar Vasaras saulstāvjiem, kas šogad ir 21. jūnijs, 5:45, kad sākas Astronomiskā vasara, sākas Vēža laiks, kas ir par ģimenes saknēm, kuru pamats, protams, ir māte.

Daudziem par Dvīņiem ir maldīgs priekšstats, ka viņiem ģimene nav svarīga, bet tieši viņi ir tie, kuri lielākoties ir dzimuši gada sestajā mēnesī, un šī cipara vibrācijas ir par ģimeni, un par ģimeniskas vides veidošanu un būšanu tajā.

Mēnesi raksturojošā ciparu enerģija ir 9 6 6, un to var aprēķināt:

1) visus gada skaitļa ciparus reducē līdz vienam: 2025=2+0+2+5=9 (9 ir šī gada tēma);

2) otro jūnija mēnesim atbilstošo ciparu iegūst, pie aprēķinātā gada skaitļa 9 pieskaitot jūnija kalendārā mēneša kārtas skaitli 6: 9+6=15; 1+5=6;

3) trešais cipars – jūnija mēneša kalendārais kārtas skaitlis 6.

Noteikti daudzi jau kādu nedēļu pirms jūnija iestāšanās būs sajutuši, ka kaut kas “gaisā” ir mainījies, kas ķermenī varēja atspoguļoties kā diskomforts, nesaprotama trauksme, galvassāpes, nespēks un citas neierastas sajūtas. Tas ir saistīts ar Saules īpašo aktivitāti, enerģijas milzīgajām izlādēm, kas tika raidītas uz Zemi, savu maksimumu sasniedzot 25.05.2025.

Cilvēki tiek modināti, un lai arī ne visi to spēj apzināties, kaut kādas izmaiņas savā dzīvē sajūt vai sajutīs ikviens, pat nespējot to noraksturot, kas tad tieši tagad ir citādāk.

Jūnija enerģijas – 9 6 6 – pabeigt attiecības vai transformēt jaunā līmenī, beidzot pieņemt lēmumu par attiecībām – ko tad īsti no tām sagaidām, un vai tas, kas jau ir, tam atbilst. Dzīvē var kaut kādi cilvēki atgriezties vai arī ienākt jauni, tāpēc – turiet acis un sirdis atvērtas, lai sajustu un pieņemtu priekš sevis labāko lēmumu. Cipars 6 – tas ir ne tikai par savējiem, ģimeni, darīšanu pašam un kopradīšanu. Tas ir arī par praktiskumu, kur iesaistās arī prāts, loģika, tās ir praktiskās, jau iepriekšējās dzīvēs realizētās zināšanas un iegūtā pieredze, kas kļūst pieejama arī tagadējā. Darīt radoši, radīt skaistumu, kas ir arī praktisks un aptaustāms. Cilvēka acīs skaists ir tāds, kas ir harmoniski veidots, ar harmoniskām līnijām, atbilstošs zelta griezumam, kas dabā pastāv it visā – pat ikvienā vissīkājajā ziedā un zāles stiebrā.

Vēl par ciparu 6 – tā ir cilvēka sestā maņa, intuīcija. Fizisko pasauli mēs sajūtam ar piecām maņām – tausti, ožu, garšu, redzei un dzirdi, kas rada sajūtas, kuras pamatos ir divas – man tas patīk vai nepatīk, garšo vai negaršo, un no tā visa tālāk veidojas sajūtu nianses, kas veido cilvēka personību – Ego, kam lielākā daļa piešķir tikai un vienīgi negatīvu nokrāsu, sakot, ka būt egoistam ir slikti, – tā tas bērnībā mums tika iemācīts. Bet, vai pret sevi attiekties kā pret kājslauķi, kritizēt un nonievāt – tas ir pareizi, un kaut kā palīdz augt un pilnveidoties, lai katrs atklātu un realizētu savu unikalitāti? Tieši tas ir jaunā Ūdensvīra laikmeta pamatuzstādījums – kopradīt, nevis konkurēt, ieliekot savu unikālo pienesumu! Varbūt domājat, ka jums tāda nav, jo esat vienkāršs kasieris Rimi vai Maksimā? Piemēram, kad ieeju savā tuvākajā Maksimā, vienmēr priecājos, kad darbā ir kasierīte, kas ar tādu laipnību un arī profesionalitāti komunicē ar pircējiem, ka atstājot veikalu, vienmēr paliek pozitīvas emocijas! Zinu daudzus tādus piemērus, kad cilvēks ir savā vietā un to, ko dara – ar prieku un kvalitāti, jo arī diletantisms, diemžēl, ir kļuvis par būtisku šī laikmeta negatīvu iezīmi.

Mūsu piecām maņām ir “piesaistītas” piecas bāzes emocijas, no kurām tālāk izvēršas pārējās.

Pirmā emocija – bailes, – ja mežā no vilka, kas taisās uzbrukt, tad tās ir pamatotas, – tad jāpieslēdz loģika, ko darīt, kā glābties, un jāsāk rīkoties, bet, ja bailes ir par kaut kādiem paša projecētiem nākotnes notikumiem, un kad cilvēks pat iztēlojas, kā viņš no tiem baidīsies – tā ir bezjēdzīga savas enerģijas zaudēšana, jo rītdienas vēl nav, pastāv tikai un vienīgi šodiena. Otrā emocija – raizes – domāšana citu vietā, neuzticēšanās, ka citi paši ir gana gudri, lai risinātu savas situācijas, – domājot citu vietā, mēs aizmirstam, ka mums pašiem ir jāsakārto sava dzīve, nevis sava enerģija jāizšķiež bezjēdzīgi, jo ne jau citi par jaukšanos viņu darīšanās mums par to pateiksies.

Trešā emocija – dusmas – kaut kas nenotiek pēc mana prāta, ir tikai viens pareizais viedoklis, un tas, protams, ir manējais. Ceturtā emocija – skumjas, nožēla – koncentrēšanās uz to, kas dzīvē nav izdevies, nevis prieks par to, kas ir sanācis labi. Piektā emocija – izlikšanās, teātra spēlēšana. Tu izliecies par stipru, lai gan tavi spēki ir sen izsīkuši, ar to melojot gan citiem, gan sev. Citus mēs varam piemānīt, – notēlot, ka varam, bet sevi nepiemānīsim – ķermenis vienmēr ir mūsu patiesākais spogulis, jo nedzirdot, nerespektējot tā vajadzības, arī sākas visnopietnākās saslimšanas. Šī piektā emocija – par melošanu sev – mums dzīvē sagādā vissmagākos pārbaudījumus, jo tas ir mūsu ievainotais ego, kas cieš. Mēs visi mēģinām izlikties par labākiem, nekā esam, tas ir tik cilvēcīgi, bet arī mūsu “negatīvās” emocijas ir vajadzīgas – lai izglābtos no vilka, aizstāvētu sevi, noturētu savas robežas, darot citiem zināmu, kā atļaujam pret sevi izturēties. Pamēģiniet paskatīties uz cilvēkiem un situācijām bez vērtējuma, vai tas ir labi vai slikti, vien konstatējiet faktus, un jūs ieraudzīsiet patieso, objektīvo realitāti, kurā atrodaties, jo ikviens vērtējums – tā ir mūsu subjektīvā attieksme, tas, uz ko koncentrējam uzmanību.

Ja redzam visur dubļus un problēmas – tad dzīve mums to arī piegādā, bet ir iespējas arī skatīties zvaigznēs un izvēlēties koncentrēt uzmanību uz labsajūtu, ieguvumiem un prieku.

Mana dzīves pieredze pēdējo divu gadu laikā ir skaidri parādījusi, kas ar mani notiek, kad neesmu sevī ieklausījusi un esmu pārkāpusi savas emocionālo un fizisko spēju robežas. Es nokļuvu tik dziļā bedrē, kas man pat sapņos nebūtu rādījusies. Bet, kad esi pašā dziļākajā bedrē – uzticies sev, atsperies un celies atkal augšā – jā, tieši kā Fēnikss no pelniem, jo dzīve vienmēr ir tā vērta, aiziet no tās mēs paspēsim vienmēr!

Šī mēneša sajūtas šoreiz nav par Jāņu ugunskuriem, bet galvenā ziņa, ko vēlos nodot – uzticieties savai intuīcijai, kas ir tā sestā maņa, par ko aizmirstam! Augstākais Es – vērotājs, kas vienmēr ir mūsos, ar viņu mēs esam pastāvīgā savienojumā, tas nekur nav jāmeklē, – paļaujieties, sarunājieties ar sevi, kā nu katrs protat – balsī, meditācijā – viss der, – tikai klausieties un sadzirdiet sevi, uzdodiet jautājumus un lūdziet, lai atbildes jums tiek sniegtas vissaprotamākajā veidā! Nesagaidiet neko konkrētu, neveidojiet kaut kādus priekšstatus, kā tās saņemsiet – tas var notikt uzreiz vai pēc laika, varbūt tas būs teikums FB vai ziņu slejā – jūs zināsiet, ka tā ir atbilde uz jautājumu. Mēs katrs pats sev esam vislabākais padomdevējs un konsultants, arī tas mums ir iemācīts, ka kāds zina labāk. Lūdziet padomu sargeņģeļiem, Erceņģeļiem, bet izvēle un lēmums, lai vienmēr ir jūsu!