Dziedinošās spārnu vēdas – apiterapija

Šis būs par bitēm. Par tām mazajām lidonītēm, kas vāc tik gardo un veselīgo medu un apputeksnē mūsu pasaules ziedus, bet tas nebūt nav galvenais, ko tās dara. Manuprāt, galvenā bišu misija pasaulē ir smalkā plāna struktūras uzturēšana un atveseļošana, kas dod iespēju arī mums, cilvēkiem, atveseļoties dziļi un reizē viegli. 

Pasaulē visu var aprakstīt ģeometriski. Mēs visi zinām sakrālās ģeometrijas formas “dzīvības zieda” izskatu – tam pamatā ir simetriska sešlapu zieda forma. Bišu šūnām ir sešstūru forma…. Sešstūris veido struktūru, kas ir visstabilākā attiecībā uz tās saturu, uz to, ko tā nes. Bišu materiālajā pasaulē tas ir medus – barība viņām pašām un dziedinājums mums, cilvēkiem. Vai ziniet, cik sver viens ar medu pilns bišu rāmītis? – tur ir vidēji 3 kg medus, un to satur mīkstas, plānas vaska plātnītes. Tas nebūtu iespējams, ja šūnām būtu cita forma, bet sešstūris spēj to visu noturēt!

Tā kā mēs saprotam, ka viss materiālais ir smalkā plāna izpausme, tad kļūst skaidra dzīvības zieda un citu sešstūra formu nozīme pasaules kopā saturēšanā. Biškopji stāsta, ka tad, ja pasaulē izzustu bites, izzustu arī lielākā daļa augu un viss pārvērstos tuksnesī. Bet izzustu arī kas daudz svarīgāks – nojuktu smalkā plāna struktūra, kas mūsu pasaulei un mums pašiem dod satvaru. Mēs izšķīstu kosmosā, pārvērstos vibrāciju viļņos, bet tāda pasaule, kādu to pazīstam, ar visu tās pieredzi un bagātību, izzustu.

Bites ar savām vibrācijām ietekmē visu, kas nonāk to laukā, protams, arī cilvēku. Ne velti tie, kas strādā ar bitēm, ir salīdzinoši harmoniski un līdzsvaroti cilvēki. Ne tikai tāpēc, ka bitēm nepatīk stress, bet arī tādēļ, ka tiem ir iespēja regulāri atrasties bišu spārnu vēdu laukā. Bites lasa domas, tādēļ to tuvumā nav izdevīgi domāt destruktīvi – var iedzelt.

Bites dzēliens ir kā trieciens pa cilvēka auras un miesas bojātajām vietām. Tas nāk no fiziskā plāna un strauji izplatās visos smalkajos ķermeņos, skarot pat sistēmiskās struktūras.

(Ar “sistēmisku” šeit domāti dzimtas un dvēseles lauki.)

Dziedināšanās ar bišu palīdzību jeb apiterapija (bite latīniski – Apis) var notikt vairākos veidos

• Bišu dzēlienu izmantošana konkrētās ķermeņa vietās vai aktīvajos punktos
• Medus un citu bišu produktu lietošana iekšķīgi vai arī ārīgi
• Būšana bišu vibrāciju laukā bez tiešas saskares ar bitēm un medu

Starp citu, cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz medu, ir neapzināta, dziļa, varbūt sistēmiski mantota pretestība pret to, ka dažādos plānos (gan smalkajā, gan fiziskajā) tiktu atjaunota harmoniska struktūra un iekļauts tas, kas kādreiz tik pat neapzinīgi izstumts no tās. Tas var būt kāds cilvēcisks faktors, kāda enerģija, kas izpaužas caur jūtām, kāda dzīves notikumu programma, princips vai jebkāda izpausme, kas pārējiem tai brīdī likusies nepieņemama. Ar alerģijām (ne tikai uz medu) labi strādā bišu dziedināšanās smalkajā plānā jeb gulēšana uz bitēm.

Bišu gultas vai bišu namiņi, kuros notiek dziedināšanās bišu vibrācijās, ir no Viduseiropas un Krievijas dienvidu reģioniem nākusi dziedināšanās metode, kas nu jau šur tur arī Latvijā pieejama, arī pie manis Uguņos. Reizēm to sauc par Stropu terapiju, jo bites atrodas savos stropos, bet cilvēks – uz tiem vai blakus tiem. Bites cilvēkam klāt netiek, jo virs un ap stropiem ir uzcelta mājiņa, kurai durvis tiek aizvērtas. Stropi tiek ierīkoti ārsienās, ar skrejām uz āru, bet stropu iekšpus sienas. Bites pa savām skrejām lido uz āru – cilvēks mierīgi guļ iekšā. Labākai vibrāciju un smaržas jušanai šādu stropu augšdaļa ir veidota no smalka metāla sieta, kam pa virsu piestiprināts vāks no izretinātām līstītēm,  tam visam pa virsu – kāda dabiska materiāla sedziņa. 

Bišu vibrācija ir smalka un maiga, kā lietus šalkoņa, tā darbojas šūnu līmenī, kas ļauj kvalitatīvi relaksēties un atjaunot spēkus.

Kontakts ar bišu auru palīdz attīrīt gulošā cilvēka smalko plānu  un stimulē visu šūnu atjaunošanos. Stropu terapija labvēlīgi iedarbojas uz centrālo un perifēro nervu sistēmām. Tā ir piemērota gan augošam, gan novecojošam organismam, kā arī nostiprina imunitāti un harmonizē sirds – asinsvadu sistēmas darbību. Labi pamanāmi rezultāti ir cilvēkiem, kam ir kādas kaulu – locītavu problēmas, jo bišu lauks iedarbojas ļoti dziļi. Kamēr cilvēks guļ uz stropiem, ķermenis no apakšpuses sasilst un atslābst, prāts iegrimst vieglā transā. Siltuma un bioenerģētikas ietekmē mazinās muguras, jostas un kakla daļu iekaisumi, ķermenis kļūst lokanāks un vieglāks. Bišu spārni, vibrējot gaisā, atjauno auras struktūru un tā, savukārt, izpaužas fiziskā plānā. Jārēķinās gan, ka, ja problēma ir hroniska, uz bitēm jāpaguļ vairāk un ilgāk.

Guļot bišu mājiņā uz stropiem, cilvēks atrodas ļoti tuvu bitēm un elpo ārstniecisko stropa gaisu. Zem vienas gultas atrodas ap 100 000 bišu. Bišu saimes ap sevi veido īpašu biolauku, esot tajā notiek cilvēka un bišu biolauku mijiedarbība. Rezultātā uzlabojas cilvēka iekšējais līdzsvars un kopējais veselības stāvoklis – īpaši nervu stabilitāte,  asinsrites sistēmas un locītavu veselība, kā arī aktivizējas domāšana, reizē radot stabilu miera sajūtu.  Bišu dziedniecība līdzinās citām dzīvnieku terapijām, izmantojot zirgus, kaķus, delfīnus u.c., bet ir vienkāršāka, jo no cilvēka tiek prasīta tikai atgulšanās un ļaušanās.

Kā jau augstāk minēju – bites kārto smalko plānu visos tā līmeņos, arī sistēmiski, tātad – daudz tālāk par viena gulošā cilvēka auru un ķermeni. Par to es pārliecinājos, kad tai gadā, kad man tapa bišu namiņš un es tajā vairāk pagulēju, sāka sakārtoties manu bērnu dzīves un arī manā dzīvē parādījās interesantas, sen gaidītas izmaiņas. Protams, par smalkā plāna dziedināšanu nekad nevar apgalvot, ka tieši tā vai cita metode ir bijusi galvenā pārmaiņu veicinātāja, bet mēs to sajūtam un sajūtas ir vispatiesākais rādītājs. 

Starp citu – transa laikā, kas iestājas, guļot uz stropiem, mēdz nākt interesantas vīzijas, līdzīgi kā šamaniskajos iekšējos ceļojumos.

Var atnākt senči, kādas dievības, reizēm nāk ‘Bišu māte’ kā tēls, var ieraudzīt tālāku pagātni vai nākotni un līdzsvarot abas šīs laika līnijas. Reizēm vienkārši nāk ļoti skaidra un jaudīga domu plūsma, rodas visādas idejas un cilvēks, piecēlies no bišu gultas, skaidri saprot – ko un kā darīt tālāk kādā sev sarežģītā jautājumā. 

No bišu gulēšanas parasti cilvēks atmostas apmēram pēc pusotras stundas, bet var būt arī cits laiks – katrs esam individuāls. Iegrimšana bišu transā parasti notiek pakāpeniski, varbūt pat nemanāmi, bet atmošanās – vienkārši kā atmostoties pēc dziļa, kvalitatīva miega. Mosties ieteicams pakāpeniski, lēnām apzinoties visu, kas redzēts un izdomāts. Iespējams, to ir vērts pierakstīt, arī tad, ja uzreiz tam jēga īsti nav saredzama. Ieteicams ieklausīties savā ķermenī un sajust – kas ir izmainījies emocijās un jūtās. Var darīt arī savādāk – pēc atmošanās strauji celties augšā un uzreiz iet ārā, skatīties debesīs. Reizēm tā var ieraudzīt pasaules smalkā plāna rakstus, kas veido gaisu mums apkārt – un arī tas kārtojas sešstūros! Ir gadījies šādos brīžos, kas nav ilgi, skaidrā dienas laikā bez nekādām palīgvielām debesīs redzēt dažādus tēlus un simbolus. Šāds efekts var rasties, jo smadzenes, kas kādu brīdi bijušas paplašinātas apziņas stāvoklī, un acis, kas to vērojušas, uzreiz nepārslēdzas un šo materialitāti, kas ir šaurāka un blīvāka. 

Dziedināšanās bišu laukā notiek bišu aktīvajā sezonā, kad saimes ir gana stipras – no maija līdz septembrim. To var darīt gan pa dienu, kad bites ir rosīgas un lido, gan pa nakti, kad tās ir rāmākas, toties visas atrodas stropā. Ziemas periodā bites ir ļoti rāmas, taču tās neguļ nevienu brīdi, tādēļ pie tām var iet parunāties un lēnām harmonizēties arī citos gada laikos. Tad var dzirdēt, kā bites uzklausa un atbild – kādā brīdī klusā murdoņa ieskanas skanīgāk! Ir zināma sena ģermāņu tradīcija – Ziemassvētku naktī aiziet izrunāt bitēm visas savas bēdas un kļūdas. Tā ir kā dabiska grēksūdze, tikai to uzklausa nevis cilvēks, bet dievišķas dabas būtnes, kas vienmēr ir neitrāli vērīgas un vienmēr harmonizē jebko, ar ko sastopas. 

Raksata autore: Marija Sils,
Dabas un Gara dziedniece, Uguņu bišu namiņa saimniece