Kad vecgada vakarā pulkstenis sit divpadsmit, vienmēr pārņem priecīgs satraukums, gaidas; mēs vēlam viens otram laimīgu jauno gadu un ar patiesām cerībām vēlamies, lai šis novēlējums piepildās. Bērnībā Vecgada vakarā vecāki lika mani gulēt pirms jaunā gada iestāšanās, jo uzskatīja, ka esmu vēl pārāk maza, lai tik ilgi paliktu nomodā, un noteikti tā arī bija, lai gan pati, protams, tā nemaz nejutos. Atceros, kā es no rīta, tikko pamodusies, jautāju, vai jaunais gads ir atnācis, jo, skatoties ārā pa logu, nekas jau nebija mainījies. Es ļoti toreiz gribēju saprast, kā tas jaunais gads atnāk un kā viņš izskatās.
