Cukura līmenis asinīs. Vai veselam cilvēkam vajag nepārtraukti to mērīt?
Kā jums liekas – glikozes monitorings ir modes lieta vai patiesi noderīgs rīks? Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku – arī tie, kuriem nav diagnosticēts diabēts – sāk izmantot nepārtrauktās glikozes monitoringa ierīces (CGM jeb “sensorus”), lai sekotu savam cukura līmenim asinīs visas dienas garumā. Šīs tehnoloģijas sākotnēji tika izstrādātas diabēta pacientiem, taču tagad tās ir kļuvušas populāras arī starp veselības entuziastiem, sportistiem un cilvēkiem, kuri vienkārši vēlas “labāk izprast savu ķermeni”. Un kurš gan nevēlas būt vesels? Sekot līdzi savam cukura līmenim izklausās loģiski – jo stabilāks cukurs, jo labāka pašsajūta, mazāk noguruma, garastāvokļa svārstību un, iespējams, mazāks risks nākotnē attīstīt diabētu.
Taču rodas jautājums: vai tiešām šīs ierīces rāda precīzus datus arī cilvēkiem bez diabēta? Un vai to rādījumi vienmēr ir uzticami, kad runa ir par veselības un uztura izvēlēm? Atbildi uz šo jautājumu sniedz jaunākais zinātniskais pētījums, kas publicēts The American Journal of Clinical Nutrition (Hutchins et al., 2025). Pētījums izgaismo būtisku problēmu – šīs ierīces bieži pārvērtē glikozes līmeni asinīs, radot iespējamu neskaidrību un pat nevajadzīgu satraukumu veselīgiem cilvēkiem.
Pētījumā piedalījās 15 veseli pieaugušie bez cukura diabēta. Katrs dalībnieks vairākkārt laboratorijā ēda dažādus pārtikas produktus – no tīras glikozes (salīdzināšanai) līdz augļiem, smūtijiem un komerciāliem dzērieniem.
Pēc ēdienreizēm viņiem tika mērīts cukura līmenis divos veidos:
- Ar CGM sensoru – šī ierīce nepārtraukti mēra glikozes līmeni starpšūnu šķidrumā (zem ādas).
- Ar klasisko pirksta dūriena metodi – tiek ņemts neliels asiņu paraugs, lai precīzi noteiktu cukura līmeni asinīs.
Salīdzinot rezultātus, pētnieki atklāja ko pārsteidzošu:
CGM ierīces vidēji uzrādīja par 0,9 mmol/l augstāku glikozes līmeni nekā tas patiesībā bija asinīs. Turklāt šis pārvērtējums nebija vienmērīgs – dažiem dalībniekiem tas bija neliels, bet citiem – ļoti izteikts.
Iedomāsimies vienkāršu situāciju. Cilvēks apēd bļodiņu ar ogām vai izdzer smūtiju, kas satur dabīgus augļus un šķiedrvielas. CGM uzrāda pēkšņu glikozes pieaugumu līdz, piemēram, 8 mmol/l. Cilvēks, skatoties šos datus savā lietotnē, secina: “Ak nē! Manas brokastis izraisa cukura lēcienu. Varbūt tomēr labāk atteikties no augļiem?” Taču pētījums rāda, ka šis pieaugums iespējams ir tikai ilūzija, jo reālais cukura līmenis asinīs var būt daudz zemāks – piemēram, tikai 6.5 mmol/l. Sensors rāda vairāk, nekā patiesībā ir. Tas var novest pie nepamatotiem uztura ierobežojumiem, īpaši, ja cilvēks nezina, ka rādītāji ir “uzpūsti”. Kas vēl ir būtiski – sensoru pārvērtējums nebija identisks visiem – katram indivīdam bija sava reakcija. Tas nozīmē, ka viens cilvēks var domāt, ka viņa izvēlētie ēdieni “izraisa cukura pieaugumu”, kamēr citam – tie paši ēdieni nerada nekādu problēmu. Tas apstiprina to, ko mēs jau sen zinām – nav vienas receptes visiem. Bet šādos apstākļos kļūst vēl grūtāk saprast, kam var uzticēties.
Šis pētījums sniedz ļoti svarīgu vēstījumu cilvēkiem, kuri seko savai veselībai:
- Tehnoloģijas ir tikai rīks – ne patiesība. CGM ir noderīgas ierīces diabēta pacientiem, taču to dati nav neapstrīdama patiesība veselam cilvēkam. Mēs nedrīkstam pieņemt lēmumus par uzturu, balstoties tikai uz nepilnīgu vai pārspīlētu informāciju.
- Nepārspīlē ar “cukura bailēm”. Pārtikas produkti, kas dabiski satur ogļhidrātus – augļi, smūtiji, graudaugi – nav “ienaidnieks”. Tie ir daļa no sabalansēta uztura. Ir svarīgi skatīties uz visu dienas kopējo ēdienkarti, nevis atsevišķiem glikozes pīķiem.
- Mēs esam dažādi – un tas ir labi. Katram cilvēkam ir individuāla reakcija uz pārtiku. Šis pētījums parāda, cik svarīgi ir neuzķerties uz vienu rādītāju. Tā vietā jāskatās uz ilgtermiņa tendencēm un jāieklausās savā pašsajūtā.
- Izglītība ir svarīgāka par datu uzraudzību. Ne sensoru dati, bet gan uztura izpratne, mērenība un līdzsvars ir atslēga uz ilgtermiņa veselību. Tehnoloģijas ir jāizmanto ar saprātu un kritisku domāšanu.
Kā nutriciologs, es redzu arvien vairāk klientu, kuri nāk pie manis ar satraukumu: “Man cukura līmenis lec par daudz – man laikam ir problēmas!” Taču bieži vien šos secinājumus izraisa sensori, nevis pati realitāte. Tāpēc es aicinu – pirms pieņem lēmumu izslēgt augļus no uztura vai izvairīties no ogļhidrātiem, konsultējies ar speciālistu. Tehnoloģijas var palīdzēt, bet tās nekad neaizstās cilvēcīgu sapratni un zināšanas.
Izmantotais avots:
Hutchins, K. M., Betts, J. A., Thompson, D., Hengist, A., & Gonzalez, J. T. (2025). Continuous glucose monitor overestimates glycemia, with the magnitude of bias varying by postprandial test and individual – A randomized crossover trial. The American Journal of Clinical Nutrition. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0002916525000929
Raksta autore: nutricioloģe Līga Vekovešņikova
