Vai multivitamīni patiešām palīdz mums dzīvot ilgāk?
Mūsu ikdiena ir pārpildīta ar reklāmām, kas sola veselību un enerģiju vienas tabletes veidolā. Aptieku plaukti ir pilni ar krāsainiem multivitamīnu iepakojumiem, kas it kā apsola aizpildīt uztura “caurumus” un novērst saslimšanas riskus. Daudziem no mums tas izklausās loģiski. Ja ikdienā nesanāk apēst pietiekami daudz augļu un dārzeņu, kāpēc gan to nekompensēt ar vienu multivitamīnu kapsulu dienā? Bet, vai šis tiešām atbilst tam, ko rāda zinātne? 2024. gadā publicēts apjomīgs pētījums žurnālā JAMA Network Open (Gaziano et al., 2024), kur šo jautājumu aplūko no ilgtermiņa perspektīvas. Pētījumā tika iekļautas trīs lielas ASV kohortas (tas nozīmē, ka tika pētītas trīs lielas cilvēku grupas), kur kopā piedalījās vairāk nekā 390 tūkstoši pieaugušo bez sākotnējām hroniskām slimībām. Cilvēki tika novēroti vairāk nekā 20 gadu garumā, un uzmanība tika pievērsta tieši mirstības riskam saistībā ar regulāru multivitamīnu lietošanu.
Rezultāti bija negaidīti: tie, kuri ikdienā lietoja multivitamīnus, nedzīvoja ilgāk. Patiesībā, salīdzinājumā ar tiem, kas multivitamīnus nelietoja, novērots pat 4% augstāks mirstības risks. Tas ir svarīgs atgādinājums, ka veselība nav tik vienkārša kā viena tablete dienā. Lai arī iepriekšējos gados multivitamīni tika apspriesti kā profilaktisks rīks pret vēzi, sirds slimībām vai kognitīvām problēmām, šis un vairāki citi jaunāki pētījumi pierāda pretējo. Piemēram, ASV Nacionālās veselības institūta un AARP kopprojekts ir vairākkārt uzsvēris, ka vispārējai populācijai, kura saņem pietiekamu uzturvielu daudzumu ar uzturu, papildus vitamīnu lietošana nedod papildu ieguvumus. Jāuzsver, ka šis pētījums neattiecas uz konkrētiem gadījumiem, kad vitamīnu vai minerālvielu deficīts ir medicīniski pierādīts un tiek koriģēts ar speciālista nozīmētu terapiju. Taču lielākā daļa sabiedrības multivitamīnus lieto profilaktiski, pat nejautājot sev: “Vai man to vispār vajag?”
Multivitamīni nav indīgi, taču tie var radīt viltus drošības sajūtu. Cilvēki var iedomāties, ka veselības pamati ir nodrošināti ar nelielu kapsulu, taču ignorē tādus fundamentālus ieradumus kā sabalansēts uzturs, fiziskas aktivitātes, kvalitatīvs miegs un stresa menedžments. Ilgstoši uzturot šādu pieeju, veselība var ciest.
Mūsu laikmetā, kurā veselība bieži tiek vienkāršota līdz “superproduktiem” vai “brīnumlīdzekļiem”, šādi pētījumi ir kā vesels realitātes spēriens. Tie mums atgādina, ka nav īstermiņa risinājumu ilgtermiņa veselībai. Multivitamīni var būt noderīgi ģimenes ārsta vai cita speciālista uzraudzībā pie noteiktiem deficītiem, bet tiem nav jākļūst par “veselības apdrošināšanas polisi” katram.
Ja vēlamies dzīvot ilgāk un veselīgāk, mums jāatgriežas pie pamatprincipiem: ēst sabalansēti, kustēties katru dienu, iemācīties tikt galā ar stresu un sargāt miega kvalitāti. Tieši tur slēpjas dzīves kvalitātes un ilgtspējas atslēga.
Izmantotā literatūra:
Gaziano JM, et al. Multivitamin Use and Mortality Risk in 3 Prospective US Cohorts. JAMA Network Open. 2024;7(6):e2820369. doi:10.1001/jamanetworkopen.2024.20369
Raksta autore: nutricioloģe Līga Vekovešņikova
