Ceļojumi ziemā: kas jāņem vērā?

Ziemas ceļojumi var būt ļoti daudzveidīgi: daži dodas uz siltākiem reģioniem, lai baudītu sauli un papildinātu D vitamīna līmeni, bet citi paliek ziemas vidē, slēpojot, braucot ar sniega dēli vai vienkārši priecājoties par sniegotajām ainavām.

Neatkarīgi no izvēlētā galamērķa ir svarīgi sagatavoties – gan no veselības, gan uztura viedokļa. Apskatīsim būtiskākos faktorus, kas jāņem vērā, ceļojot no ziemas uz vasaru vai paliekot aukstajā klimatā.

Ceļojums no ziemas uz vasaru

Pāreja no aukstas ziemas uz karstu vasaru var būt pārbaudījums ķermenim vairāku iemeslu dēļ:

1. Klimata maiņa un aklimatizācija

Organismam nepieciešamas aptuveni 7–21 diena, lai pilnībā pielāgotos jaunam klimatam. Tomēr, ja ceļojums ilgst tikai dažas dienas vai nedēļu, atgriešanās mājās var radīt papildu stresu ķermenim.

Kā mazināt diskomfortu?

• Pakāpeniski pielāgojieties – pirms ceļojuma pavadiet vairāk laika ārā, lai ķermenis pierastu pie dabiskā apgaismojuma un temperatūras svārstībām.
• Aizsargājiet ādu – ziemā āda ir jutīgāka pret saules iedarbību, tāpēc lietojiet sauļošanās līdzekļus ar SPF 30–50.

Uzturiet mitruma līmeni – siltākā klimatā ir lielāks šķidruma zudums, tāpēc dzeriet vairāk ūdens un lietojiet mitrinošus ādas kopšanas līdzekļus.

2. Jet lag jeb laika joslu maiņa

Ja ceļojuma laikā tiek šķērsotas vairākas laika joslas, var rasties jet lag – ķermeņa bioloģiskā pulksteņa traucējumi. Jet lag simptomi var būt:

• Miega traucējumi (grūtības aizmigt vai pamosties neparastā laikā).
• Nogurums un koncentrēšanās grūtības.
• Gremošanas traucējumi.

Pētījumi liecina, ka, pārceļoties uz austrumiem, jet lag simptomi ir izteiktāki, jo jāpārslēdzas uz agrāku gulētiešanas laiku.

Ko darīt?

• Pakāpeniski pielāgojieties jaunajai laika zonai – nedēļu pirms ceļojuma mēģiniet mainīt gulētiešanas un pamošanās laiku.
• Izmantojiet dabisko gaismu – saules gaisma ir viens no spēcīgākajiem signāliem ķermeņa pulksteņa regulēšanai.
• Melatonīns – šis hormons var palīdzēt ātrāk pielāgoties. Pētījumi rāda, ka mazas devas (0,5–3 mg) melatonīna vakarā var palīdzēt samazināt jet lag. Pirms lietošanas konsultējieties ar ārstu!

3. Uztura maiņa un kuņģa jutīgums

Ceļojot uz tropu reģioniem, kur pieejami svaigi augļi un dārzeņi, ir vilinoši tos baudīt lielos daudzumos. Tomēr straujas uztura izmaiņas var izraisīt gremošanas problēmas.

Padomi drošai pārejai uz jaunu uzturu:

• Rūpīgi mazgājiet augļus un rokas, lai izvairītos no baktērijām un vīrusiem.
• Sāciet ar mazām porcijām, lai novērotu ķermeņa reakciju uz jauniem produktiem.
• Izvairieties no pārēšanās ar eksotiskiem augļiem, jo lielos daudzumos tie var izraisīt caureju vai vēdera uzpūšanos (piemēram, mango, papaija un ananāsi satur fermentus, kas var ietekmēt gremošanu).

Ceļošana ziemā un palikšana aukstā klimatā

Ja izvēlaties baudīt ziemas priekus, jāpievērš uzmanība dažiem būtiskiem aspektiem, kas ietekmē veselību un pašsajūtu.

1. Ūdens līdzsvars un hidratācija

Ziemā mēs retāk izjūtam slāpes, taču auksts gaiss un sauss klimats veicina nepamanītu dehidratāciju. Pētījumi rāda, ka ziemā ķermenis zaudē līdz pat 30% vairāk šķidruma elpošanas ceļā, salīdzinot ar siltāku laiku.

Ko darīt?

• Dzeriet aptuveni 30 ml ūdens uz 1 kg ķermeņa svara dienā.
• Papildus ūdenim lietojiet siltas zāļu tējas un buljonus, kas palīdz uzturēt ūdens līdzsvaru.
• Izvairieties no pārmērīgas kafijas un melnās tējas lietošanas, jo tās var veicināt šķidruma zudumu.

2. Kafija un alkohols – riski aukstā laikā

Karsta kafija vai krūze karstvīna pēc ziemas pastaigas var šķist vilinoša, taču šiem dzērieniem ir savi trūkumi:

• Kofeīns palielina urīna izdalīšanos, kas var veicināt dehidratāciju.
• Alkohols rada mānīgu siltuma sajūtu, jo paplašina asinsvadus, bet patiesībā tas paātrina siltuma zudumu un palielina hipotermijas risku.
• Alkohols ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, palielinot asinsspiedienu un slodzi uz sirdi aukstā vidē.

Kā samazināt riskus?

• Ja dzerat alkoholu, dariet to siltā telpā, nevis ārā aukstumā.
• Apsveriet bezalkoholiskās alternatīvas, piemēram, siltu ābolu sulu ar garšvielām vai bezalkoholisko karstvīnu.
• Pievērsiet uzmanību sirds veselībai – pēkšņas temperatūras maiņas var negatīvi ietekmēt asinsvadus un sirds darbību.

Neatkarīgi no tā, vai ziemā ceļojat uz siltām zemēm vai baudāt sniegotu ainavu, ir svarīgi sagatavoties, lai uzturētu labu pašsajūtu un veselību.

• Pārejot no ziemas uz vasaru, veltiet uzmanību aklimatizācijai, jet lag un uztura izmaiņām.
• Ceļojot aukstā klimatā, neaizmirstiet par ūdens līdzsvaru un esiet piesardzīgi ar alkoholu un kofeīnu.

Gudra plānošana palīdzēs ne tikai izvairīties no nepatīkamām situācijām, bet arī pilnībā izbaudīt ziemas ceļojumu!

Raksta autore: nutricioloģe  Līga Vekovešņikova