Traumatiskas atmiņas, limitējošas pārliecības, negatīvas emocijas - vainas sajūta, kauns, nožēla, dusmas, aizvainojums, trauksme un panika – pazīstami?
IEMT (Integral Eye Movement Therapy) jeb Integrālā Acu Kustību terapija ir terapija, kas var mazināt negatīvo intensitāti traumatiskām atmiņām un mazināt limitējošas pārliecības.
Visām negatīvām sajūtām, emocijām un nevēlamiem uzvedības paterniem ir iemesls – piedzīvota situācija vai vairākas, var būt arī savstarpēji nesaistītas. Mazinot negatīvo intensitāti noteiktai atmiņai, mainās arī ar to saistītās sajūtas, pārliecības un identitāte.
IEMT rezultātā cilvēks atlaiž pagātnes notikumu, atlaiž sajūtas, ko tie izraisīja un atgriežas šeit un tagad brīdī. Cilvēks vairs nenes līdzi pagātnes notikumus un to smagumu, rodas viegluma un brīvības sajūta.
Primāri tās ir traumatiskas atmiņas – jebkurš notikums, kas ir bijis emocionāli traumatisks un ir atstājis nospiedumu jeb imprintu.
Piemēram, tā var būt avārija, tas var būt suņa uzbrukums, tas var būt piedzīvots mobings skolā, darba vietā vai kāda pazemojoša situācija, sāpīgi vārdi, šķiršanās, kam cilvēks netiek pāri, aizvainojumi, bailes būt redzamam, bailes kļūdīties, drošības sajūtas trūkums, fobijas, dusmu lēkmes, trauksme, depresija, miega traucējumi, bailes izpausties, bailes, ko par mani padomās, arī nevēlamas identitātes iezīmes, piemēram, izteikta vilcināšanās pieņemt lēmumus, galvā izspēlējot nebeidzamus visus iespējamos negatīvus scenārijus “un ja nu notiek tas un šitas, tad notiks tas un tas….”, rezultātā cilvēks nevar virzīties uz priekšu, jo visu laiku atliek lēmumu pieņemšanu vai, baiļojoties par rezultātu, izvairās pat mēģināt kaut ko darīt.
Tā ir gandrīz jebkura negatīva emocija, kas ilgstoši ir kaut kur fonā klātesoša un traucē dzīvot, būt mierā un harmonijā ar sevi, traucē uzticēties pasaulei un virzīties uz priekšu.
Jebkurai šādai negatīvai sajūtai, emocijai apakšā ir notikums vai situācija, un lai arī dažreiz cilvēks to pat neatceras, zemapziņā tā stāv nenointegrēta un turpina ietekmēt cilvēka šodienu un šodienas izvēles un rīcību. Tā veidojas limtējošas pārliecības par sevi vai pasauli.
Mazinot traumatiskās atmiņas intensitāti, mazinās emocionālā piesaiste atmiņai, tā vieglāk integrējas un mazinās arī negatīvā ar to saistītā emocija.
Gadījumos, kad cilvēks nevar atcerēties konkrētu notikumu, tiek strādāts tieši ar emociju un sajūtu, nonākot pie rezultāta citādā veidā.
Terapija ir piemērota jebkuram, kurš ir pieņēmis lēmumu dzīvot savādāk nekā līdz šim, ir gatavs pārmaiņām savā dzīvē un ir gatavs kaut ko darīt, lai tā arī būtu.
Tā kā terapijas rezultāts tiek sasniegts izmantojot noteiktas acu kustības, pastāv kontrindikācijas, kuru gadījumā IEMT nav ieteicama.
Kontrindikācijas:
Jo īpaši jauniešiem šī ir pat ļoti ieteicama metode, jo rezultāta sasniegšanai nav nepieciešams dalīties ne ar traumatisko notikumu, ne tā detaļām, līdz ar to ir iespēja saglabāt pilnīgu diskrētumu attiecībā uz lietu, ar kuru tiek strādāts. Bieži vien tieši jauniešiem šis ir ļoti būtisks faktors.
IEMT sesijas laikā cilvēkam tiek uzdoti jautājumi un tiek veiktas specifiskas acu kustības.
IEMT absolūta priekšrocība ir tā, ka cilvēkam NAV jādalās ar traumatisko atmiņu vai tās detaļām. Tas nekādi neietekmē rezultātu. Svarīgi ir identificēt sajūtas, kādas notikums ir izraisījis un ar acu skatienu sekot speciālista rokas kustībām, tādā veidā izejot noteiktus acu kustību ciklus.
Katru reizi, kad cilvēks atceras notikumu, tas izsauc noteiktu neironu savienojumu ķēdi, rezultātā – tiek izsaukta noteikta emocionālā reakcija vai pat fiziski simptomi (sekla elpošana, paātrināta sirdsdarbība, trauksme u.c.).
Veicot specifiskas acu kustības, šī ierastā neironu savienojumu ķēde tiek izjaukta un izveidota jauna, mazinot ierasto reakciju. Ar katru šādu acu kustību ciklu atmiņa kļūst arvien blāvāka, tālāka un zaudē savu aktualitāti.
Cilvēks atmiņu joprojām atceras, bet tā vairs neizsauc tās emocijas, ko iepriekš. Cilvēks spēj uz notikumu palūkoties no malas un atstāt to pagātnē.
IEMT sesijas notiek tiešsaistē.
Pirms IEMT sesijas ir jāaizpilda anketa. Pieteikšanās anketa, atbildes uz jautājumiem, kā arī vairāk informācija pieejama šeit: https://taplink.cc/ilzebaltakrasta
Vēl par IEMT…
IEMT nav ne psihoterapija, ne hipnoze, ne EMDR terapija. Vairāk informācija oficiālajā IEMT asociācijas mājaslapā.
No IEMT sesijām:
Meitene pirms aptuveni 4 gadiem cieta autoavārijā, kopš tā laika katru reizi braucot šo ceļa posmu piedzīvoja trauksmi - milzīgs stress, paātrināta elpošana, iekrampēšanās mašīnas durvīs, ķermeņa vispārēja spriedze. Brauciens pa trauksmi izraisošo ceļa posmu 3 dienas pēc vienas IEMT sesijas:
"Sveika! Varu padalīties ar savām sajūtām :)) Par avārijas atmiņu - piektdien bija brauciens pa ceļu, kurš izsauca atmiņu, sajūtas 4 gadu garumā. Atmiņā notikums vēl ir, bet tas ir miglains, detaļās vairs neatceros. Sajūtas bija ļoti mierīgas, ja iepriekš sēdēju blakus ieķērusies rokturī braucot pa šo ceļu, tad piektdien ceļš pagāja mierigi, es biju mierīga, tas bija ļoti divaini, jo pieķēru sevi, ka ik pa brīdim mēģinu “atsaukt” šo sajūtu, jo tā taču bija ierasta vairāku gadu garumā. Ir ļoti grūti izskaidrot šīs sajūtas, jo pati vēl mēģinu aptvert kā tas var būt."
Vēl pēc pāris nedēļām ziņa:
"Ar avārijas situāciju viss kārtībā, bailes, kuras bija 4-5 gadus, tagad pilnīgi vairs nav! :)"
Šajā konkrētajā gadījumā meitenei pietika ar 1 IEMT sesiju, kuras laikā mazinājām atmiņas intensitāti. Tieši tik ātras ir izmaiņas, kas iespējamas ar IEMT.
Suņa uzbrukums pirms vairākiem gadiem, sakošana, liela koduma rēta, rētas šūšana traumpunktā. Kopš tā laika cilvēku pārņem panika katru reizi, ieraugot suni. Šajā gadījumā bija nepieciešamas 2 sesijas, jo izstrādājot traumatisko atmiņu ar sakošanu, sajūtas mazinājās, bet nepazuda. Nākošajā sesija atklājās, ka ir bijusi vēl cita epizode ar suni agrā bērnībā, kur nebija fiziska trauma, suns draudzīgs, tomēr bērnam, nezinot suņa uzvedību, bija emocionāls šoks par suņa straujo tuvošanos, kas bija nosēdies atmiņā. Izstrādājot arī to, bailes no suņiem samazinājās vēl vairāk. Reizēm var būt vairākas epizodes, kas veicinājušas konkrētas sajūtas, ir svarīgi izstrādāt tās visas. Tādēļ reizēm pietiek ar 1 sesiju, reizēm nepieciešamas vairākas.
Pēc 1.IEMT sesijas:
"Nākamajās dienās pēc vizītes nācās daudz sastapt suņus. Teikšu godīgi, bailes vēl bija, BET ne tik lielas, daudz mierīgāk jutos. Atmiņā notikums ar sakošanu arī miglains, detaļās neatceros. Esmu ļoti, ļoti priecīga, ka bailes ir mazinājušās, teiktu, ka pat par kādiem 30%!!! :)))"
Pēc 2.IEMT sesijas:
"Man bailes ir daudz, daudz mazākas, ja iepriekš vienkārši ejot garām sunim jau sarāvos, sāku strauji elpot, pēc iespējas ātrāk gāju garām. Tad tagad vienīgi kad jūtos nedroši, ja redzu, ka suns nav pie saitītes, bet neteiktu, ka baidos kā iepriekš. Man noteikti palīdzēja IEMT! :) Vēl joprojām spēju brīnīties kā tas viss nostrādājis."
Par iekšējo drošības sajūtu:
"Paldies par jaudīgo darbiņu! Sākām ar vienu baili, bet tā baile aizveda uz tik daudzām vietām un sajūtām! Un tikai dažas dienas atpakaļ sapratu, ka patiesībā tas bija fantastisks darbs ar manu drošības sajūtu, dzīvojot šajā pasaulē! Pašā procesā šķiet, ka noguru (kāds fan brīnums!), bet, kad tiku līdz mājām - wow, man kaut kāda otrā elpa atvērās laikam! Skaidrs prāts un spēja uzdrīkstēties spontāni nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, tāda enerģija, vieglums un pacilātība! Amazing! Visas dzīves laikā sakrātās emocijas/sajūtas ķermenī tik ļoti atņem enerģiju un spēku.. esmu ļoti, ļoti pateicīga, ka man bija iespēja tik īsā laikā, viegli un nesāpīgi atlaist pagātni un stiprināt savu iekšējo drošības sajūtu! "
Par dusmām:
"Ļoti labi varēja pamanīt tieši dusmas. Situāciju bija pietiekami, bet pirms sadusmoties (jo prāts bija labi trenēts tiešu uz šādu reakciju) es apstājos un padomāju, ka īsti nemaz neesmu dusmīga. Ļoti ātri izkristalizējās sajūta. Nav vērts."
Bērnībā tika piedzīvota traumatiska situācija - mazs bērns redzēja negadījumu, tika izjusta klātesošo cilvēku panika, stress un pārdzīvojumi tajā brīdī, bailes un satraukums par ģimenes locekļa dzīvību, ar kuru bija noticis negadījums, pēc tam ilgstošs stress un satraukums, vai ar cilvēku, ar kuru notika nelaime, viss būs kārtībā. Ģimenes loceklim viss sadzija un pārgāja, bet bērnu, kurš to pieredzēja turpmāk visu mūžu fonā pavadīja bailes no nāves. Bailes, ka kaut kas notiks ar pašu, ar ģimenes locekļiem, pastāvīga trauksme un piesardzība ik uz soļa, lai tik nekam nebūtu pat iespēja attīstīties virzienā, kur pastāv risks, ka kaut kas varētu notikt.
Par bailēm nomirt:
"Tagad ir sajūta, nu jā, negribas, bet tā vnk ir un interesanti, biju pie ārsta, gaitenī redzēju 2 cilvēku ķermeņu apsegtus ar segu, un vēl no kabineta iznāca pacietni ar ne tik labām ziņām, tas viss notika vienā mirklī un bija tāds - klik - nu jā. Tā ir daļa no dzīves."
