Attiecības. Intīmas un apzinātas

Šis nebūs stāsts par pieskārieniem

Kas ir attiecības, kas ir apzinātas attiecības un kas tajā ir intimitāte? Šie jēdzieni pašreiz mainās, jūk un brūk. Un ticu, ka daudziem pret to ir pretestība. Bet… tieši šis ceļš, kas šķiet svešs gadu simtiem un pat tūkstošiem ilgušu stereotipu, dogmu un pieņēmumu dēļ, kuri mums pat nepieder, ir ceļš uz dziļāka un apzinātāka līmeņa attiecībām.

Intimitāte var izpausties dažādos līmeņos:

• Emocionālā intimitāte – kad esam patiesi atvērti un atklājam otram savas izjūtas, lielākās bailes, sapņus un sāpes. Kad protam ne vien dalīties, bet klausīties un uzklausīt, būt klātesoši, atbalstoši un pieņemoši;
• Fiziskā intimitāte – mīlestības jūtas un iekāre, kas tiek parādītas caur fizisko ķermeni, - pieskārieni, sadošanās rokās, glāsti, skūpsti, masāža, mīlēšanās;
• Intelektuālā intimitāte – apspriežot dažnedažādas jums interesantas tēmas kā kultūras procesi, izglītība, politikas procesi, sports, grāmatas un podkāsti u.c.,
• Kopējā pieredze – viss, ko darāt kopā un pamēģināt jaunu, kā iziet kalnu pārgājiena maršrutu, pagatavot kopīgas vakariņas, sportot;
• Garīgā intimitāte – dalīšanās sava garīgā ceļa pieredzē, novērojumos, redzējumā, tostarp kopējas nodarbes kā meditācija vai apzināti klātesoša būšana dabā.

Dvēseļu mīlestība

Patiesi apzinātas attiecības nav kašāšanās vistu kūtī, meklējot tārpus – es tev, tu man… Tā pastāv dziļākā, dvēseliskā līmenī. Kad varam saņemt no otra to pašu, pašu esenci – dvēseles mīlestību un zināšanas. Mēs katrs esam zināšanām bagāti! Vieduma pērles apslēptas mūsos un pats skaistākais, ka varam ar tām dalīties. Un tu nekad nezini, kura no tavām pērlēm būs dzīvi mainoša tavam partnerim. Dziļi intīma un dvēseliska mīlestība ir dziedinoša. Ne traumatiski, ne caur mokām, bet maigi, ar izpratni, gaišumu, pilnīgu bezierunu pieņemšanu.

Tās ir attiecības, kurās nav gaidu un pieprasījuma vienam pret otru. Kurās apzināmies, ka viens otram dodam, un nevis mācāmies viens no otra, bet mācāmies viens caur otru. Tā ir esība. Būšana. Mirkļa novērtēšana un pateicība par to, ko tas dāvā.

Mīlestībā balstītās attiecībās (nevis ilūzijā vai iedomās par mīlestību) nepastāv kritika, nepastāv gaidas; esat līdzvērtīgi partneri ar dziļu izpratni par mīļotā cilvēka personību un to veidojošo ceļu. Tajās ir spēja redzēt cauri cilvēka dzīves laikā kā neskaitāmām uz sevis sakrautām segu, deķu un plīvuru kārtām. Redzēt iekšiņu. Kodolu. Dvēseli. Tā ir dziļākā intimitāte, kuru tiekties piedzīvot. Un mīlēt bez nosacījumiem.

Pēc dvēseliskajām saitēm attiecības iedala karmiskajās un dvēseles radinieku attiecībās. Lai gan cilvēks ilgojas sastapt savu dvēseļu radinieku, nav jāuzskata, ka būšana karmiskajās attiecībās ir kas slikts. Tā ir lieliska platforma, kurā mācīties un nav vērts tām piešķirt otršķirīgu lomu, jo tas ir ceļš, kas jāiziet, gribi vai negribi. Atceries populāro videospēlīti par vīriņu vārdā Mario, kurš lec pāri šķēršļiem? Spēlei ir vairāki līmeņi, katrā no tām – šķēršļi aizvien sarežģītāki. Bet visi vēlas nonākt aizvien jaudīgākā līmenī. Tomēr – tajā nav iespējams nonākt, izlaižot iepriekšējo līmeni. Visam sava secība, sava kārtība. Tāds ir uzdevums – sniegt labāko, ko vari šajā spēles platformā. Turklāt, ja mīlat un cienāt viens otru, arī karmiskajās attiecībās ir visas iespējas kopīgi attīstīties un sasniegt jaunu attiecību dziļumu.

Savukārt dvēseles drauga sastapšana ne vienmēr nozīmē vieglu, gludu un gaišu ceļu. Jā, tas var būt tieši tāds – pilns mīlestības, kādu iepriekš nepazini, par kādu tev nebija pat koncepta, kādu ne iztēloties nevarēji. Bet pastāv arī otrs variants – tieši ar savu tuvāko var būt vissmagākās attiecības, visplosošākās mācībstundas, lai intensīvā ceļā transformētos un sastaptu sevi jau citā līmenī.

Vai tu pazīsti savas ēnas un traumas?

Lai nonāktu līdz spējai būt apzinātam attiecībās, jānoiet savs ceļa gabals pašam ar sevi. Izzinot un pētot sevi. Iepazīstot un pieņemot savas ēnas puses, kas nozīmē – neslēpties no savām ēnām, nebēgt no tām. Iemācīties ar tām apieties gudri. Ieraudzīt savas traumas. Apzināti redzēt, kādēļ noteiktā situācijā reaģējam vienādi, piemēram, - sagaidām zemtekstus, baidāmies uzticēties, domājam, ka tik skaisti tas nevar būt, tur noteikti ir kāds zemūdens akmens… Bet patiesībā tas ir signāls nevis tam, lai tu meklētu zemūdens akmeni un būtu īpaši piesardzīgs, uzspicētām ausīm un atvērtām acīm, lai tikai nepalaistu garām kādu kārtējo sarkano karodziņu, bet gan signāls tam, lai mēs ieraudzītu, ka tā ir mūsu trauma. Ka ir laiks ieskatīties acīs, ieraudzīt cēloņus un pamanīt traumas radīto uzvedības modeli ik reizi, kad tas izpaužas. Tas nav stāsts par otru. Visi stāsti ir par mums pašiem.

Un notiek brīnums. Lai sastaptu savu dvēseļu radinieku, lai piedzīvotu mīlestību vairākos līmeņos, tev nav jābūt pilnībā dziedinātam. Bet tev ir jābūt ceļā. Tev nav jābūt gatavam. Bieži vien tas notiek tad, kad to negaidi. Bet kāds zina – ir laiks. Un ja esat nogājuši jau kādu gabaliņu katrs savu individuālo ceļu, notiek sastapšanās, kurā esat dziedinātāji viens otram.

Bet, kamēr esi ceļā…

…praktiski triki, kā attiecībām piešķirt dziļumu:

• Izzināt viens otra mīlestības valodu. Pāru attiecību konsultanta Gerija Čepmena bestsellerā “Piecas mīlestības valodas” izdalītas šādas mīlestības valodas: kvalitatīvi pavadīts laiks, apliecinājuma vārdi, dāvanu pasniegšana, mīlestības darbi, fizisks pieskāriens. Ja nezinām otra mīlestības valodu, automātiski rīkosimies tā, kā vēlamies mīlestību saņemt mēs paši. Bet… mīļotajam cilvēkam, ļoti iespējams, ir pilnīgi cita mīlestības valoda un tavus mīlestības apliecinājumus viņš var neiztulkot. Piemēram – tu izrādi viņai mīlestību caur saviem darbiem, ielej mašīnā degvielu, pēc gara darba dienas vakara sagādā pārtikas produktus, katru vakaru saklāj jūsu kopīgo gultu, bet viņa sēž un raud, ka nemīli, jo nav skaļi pateikusi, ka viņai pietrūkst glāstu un pieskārienu;
• Izteikt pateicību. Tas, ka novērtējam klusībā, nenozīmē, ka mīļotais cilvēks to māk no klusēšanas nolasīt. Labā uzsvēršana un akcentēšana maina atmosfēru attiecībās, cilvēks jūtas novērtēts. Arī mazās lietās, pat šķietamos sīkumos!
• Spēt atvainoties. Sirds atveras gan tam, kurš atvainojas, gan tam, kura priekšā atvainojas. Ne visi to prot, jo spēt atzīt savu vainu nav viegls uzdevums;
• Izzināt mīļotā cilvēka trigerus jeb iemeslus, kas rada iestrādātas reakcijas un uzvedības modeļus. Zinot, kādas sāpes, pārbaudījumi, attiecību pieredzes bijušas mīļotajam cilvēkam pirms sākās jūsu stāsts, ir krietni vien vieglāk izprast viņa tagadējās reakcijas vai uzvedības modeļus. Apzināti strādājot ar sevi, pamanīsiet tos paši sevī. Izrunājot šos sāpīgos punktus, atkritīs liela deva potenciālo pārpratumu;

• Bērnišķīgus strīdus transformēt veselīgās diskusijās. Viedokļi var atšķirties un tas ir normāli. Jautājums, kā mēs domstarpības risinām, caur kādu prizmu ejam tām cauri un vai mākam to izdarīt mums vislabvēlīgākajā formā. Aizvainojums, cenšanās otru sāpināt, neieklausīšanās – tas ir bērnišķīgi un nudien muļķīgi. Savukārt mācīties ieklausīties vienam otrā, nepārtraukt, ļaut izteikties, ļaut izskaidrot un pašam prast izskaidrot un izteikt vārdos savas sajūtas, nevis uzmest lūpu un apvainoties (iespējams, bez iemesla, pārpratuma pēc) – tas pacels attiecības atkal jaunā kvalitātē;
• Baudīt vienam otra sabiedrību un esību. Ne vienmēr jādara lielas lietas, lai baudītu otra tuvumu un kopābūšanu. Dažkārt krietni vien intīmāk ir kopā paklusēt, vienkārši būt. Bet labs tas, kas ar mēru, tādēļ kopīgi jauni piedzīvojumi gan satuvinās, gan radīs jaunu vielu emocijām un pieredzei;
• Izrādīt interesi par mīļotā iekšējo pasauli. Nekas nevar tā satuvināt, ka patiesa, dziļa dvēseliska draudzība un interese vienam par otru. Kas tev sāp? Kā tu patiesi jūties? Mēs paši sevi iepazīstam visu mūžu, jo nekas nestāv uz vietas, viss ir mainīgs, arī mēs paši, pat ja kodols paliek tas pats. Tieši tāpat ar tavu mīļoto cilvēku – viņš nav tas pats, kas pirms gada, diviem vai desmit;
• Turpināt attīstīt sevi. Ja attiecībās tu sevi pazaudē, tās nav veselīgas. Turpini izzināt un interesēties par sevi, turpini iepriecināt un lutināt sevi!

Raksta autore: Ieva Simanoviča