Apzināta prāta kontrole. Saruna ar jogas skolotāju Andi Medni

Pirms kāda laika biju nodomājusi, ka man vajadzētu atrast sev pielietojamu prāta kontroles rīku. Biju par šo nodomu piemirsusi, līdz sarunā ar jogas pasniedzēju Andi Medni uz jautājumu: “Kas ir joga?” saņēmu atbildi: “Apzināta prāta kontrole”.

Andis Mednis – jogas skolotājs, ieguvis starptautiski atzītu sertifikātu multi jogas stilā, Rišikešas Nath Yogshala skolā Indijā. Izgājis Sadhguru iesvētību Iekšējo Inženieriju, Šambhavi Mahamudra Krija, Bhuta Shuddhi, Jogasanas, Angamardana, Surya Kriya, Bhava Spandana, Shoonya Intensive. Viņa jogas stāsts aizsācies deviņdesmitajos gados kā vienkārši hobijs, bet pēcāk kļuvis par dzīvi mainošu pieredzi un dzīvesveidu.

Pastāstiet, lūdzu, par Rietumos populārākajiem jogas veidiem!

Hatha joga

Rietumos kā populārāko varu minēt Hatha jogu, kas tulkojumā “ha” un “tha” nozīmē – Saule un Mēness. Mūsu ķermeņa kreisā puse Mēness un labā Saule, kreisā - sievišķā, labā puse – vīrišķā, nakts - diena, Šiva - Šakti, Iņ- Jaņ. Prakses laikā enerģijas tiek līdzsvarotas ar kustībām. Jogā vingrinājumus sauc par āsanām un tie tiek veikti uz abām pusēm, proti, pa kreisi pa labi, uz priekšu un atpakaļ, lai būtu līdzsvars, harmonija. Hatha joga - tā ir vienotība caur kustību.

Bhakti joga

Vēl viens no pazīstamākajiem jogas veidiem ir Bhakti joga, tā ir vienotība caur mīlestību. Ar lūgsnām, svēto rakstu studēšanu, meditāciju, mantru dziedāšanu un dejošanu cilvēki mēģina meklēt sevī mīlestību.

Bhakti jogā kur tiek izmantotas mantras un Dieva pielūgsme, ir jābūt skaidrībai, kas tas ir, ko pielūdzam, jābūt skaidrībai par domformu. Bieži vien mums nav pietiekoši zināšanu un sapratnes ne par savu ķermeni, ne par veselību, ne iekšējo pasauli, - tā teikt, šis failiņš galvā ir tukšs un tur var visu ko salikt iekšā. Un mēs sākam ticēt diezin kam, bez sapratnes. Tā varam pazaudēt sevi. Latviešiem ir teiciens - kad ieej baznīcā, noņem tikai cepuri, nenoņem galvu. Joga - tā ir teorija un prakse. Parasti mācu – neticiet man, neticiet skolotājiem, guru un citiem vadoņiem, bet gan – ticiet sev, sāciet ar sevi! Ko mēs pieredzam, to varam sākt lietot praksē. Sākt ticēt savam iekšējam skolotājam, savam guru. Mīlestību vajag sajust sevī, caur sevi, nevis no grāmatām vai tāpēc, ka kāds to teica… Ļoti populāra ir Džnāna joga, tā ir vienotība caur zināšanām. Viss tiek smalki analizēts, sākot ar to, kas ir prāts, kas ir apziņa, kas es esmu, kas ir Es, tā meditējot nokļūstot līdz Avotam. Jābūt labam intelektam, lai to darītu, jo tā var analizēt, graizīt, šķērēt, šķetināt un pazaudēt sevi zināšanās. Jābūt līdzsvaram.

Karma joga

Nākošā - Karma joga ir vienotība caur darbiem, darbību. Tas nozīmē, ka darām nevis, lai iegūtu materiālu apbalvojumu vai mentālu uzslavu, bet tāpēc, ka mums to patīk darīt un tāpēc, ka mēs to varam izdarīt.

Krija joga

Vēl ir Krija joga – vienotība caur enerģiju. Krija jogā izmanto jogas elementus, specifiskas āsanas, elpošanas tehnikas, mudras un slēdzenes (attiecīgas ķermeņa daļas tiek sasprindzinātas) un citas tehnikas noteiktā secībā un daudzumā, lai akumulētu enerģiju, te neko nedrīkst mainīt. Ja, Hatha jogā kustības, āsanas var mainīt, tad Krija joga ir kā recepte, kā izveidota formula – tieši šādi un ne savādāk. Ar noteikto kustību, darbību un to skaitu aktivizē enerģiju, paplašinot apziņas lauku. Visus nosauktos jogas veidus lietoju savā praksē. Šim visam ir kaut kas kopējs, vārds - vienotība. Un lūk, mēs esam nonākuši pie tā, kas ir joga. Tā tulkojumā nozīmē vienotība, savienība. Meklēt sevi, atrast sevi, savu patieso būtību. Dzīves būtību caur vienotību, saplūsmi. Mēs modernajā pasaulē esam apmaldījušies; materiālā pasaule tā stimulē mūsu piecus maņu orgānus, ka esam aizgājuši tik tālu, ka bieži vien nejūtam sevi, uz nodarbībām atnāk cilvēki, kuri nejūt ķermeni, nevar sajust sava ķermeņa daļas, nejūt sevi. Ķermenis ir pamests novārtā, sevi esam pametuši nejūtībai un visa uzmanība ir tikai ārējai pasaulei. Informācija, kas mums gāžas pāri, ir milzīga, un ir jāmēģina šo informāciju saprast, izšķetināt, kas vajadzīgs kas ne. Kā izšķetināt? Sākot ar sevi. Ieklausoties, atpazīstot ķermeni.

Atkodējot prātu, enerģiju. Saprotot sevi un tad arī ārējo pasauli, var sākt to uztvert adekvātāk.

Joga vienlaicīgi ir darbs ar ķermeni, prātu, garu un enerģiju. Kā jūs teiktu, kas ir joga?

Īsta jogas definīcija pēc sanskrita tulkojuma (bet sanskritu tulkot ir grūti, jo katram vārdam daudz nozīmju) ir – apzināta prāta kontrole īpašā manierē, īpašā veidā. Īpašās manieres un veids ir sākot ar disciplīnu, kustību, vingrojumiem, pēc tam elpošanu, maņu orgānu kontroli, un pēc tam, ejot dziļāk, koncentrējoties, saprotot prātu, caur meditāciju visu salikt vietā. Saprast, atrodot sevi. Varētu teikt arī vienkāršāk – joga ir savienība ar sevi, atrodot savu patieso būtību. Kāpēc esam atnākuši šajā dzīvē? Kāpēc darām to, ko darām, un vai to ko darām, darām ar mīlestību? Ja, darām tikai tādēļ, lai iegūtu materiālās vērtības, tas noteikti agri vai vēlu apniks, būs par maz, vajadzēs vairāk un vairāk. Un tā var bezgalīgi.

Kā joga ir mainījusi jūsu dzīvi?

Kad sāku nodarboties ar jogu, aizrāvos ar pozām, āsanām, domāju - jo sarežģītāka poza, jo dūšīgāks jogs. Diemžēl praksē esmu atklājis - jo sarežģītāka poza, jo dūšīgāks ego! Bet pozai nav jābūt sarežģītai. Pozai jābūt stingrai un stabilai. Pavisam vienkārši. Nav sevi jāmeklē sarežģītībā, prātam patīk sarežģīt. Jāatpazīst sevi caur kustību. Mums katram ķermenis ir savādāks, - kādam elastīgāks, kādam ne tik elastīgs. Kāds, kas no bērnības nodarbojies ar vingrošanu vai dejošanu, aizejot uz jogas nodarbību viegli izpilda sarežģītas pozas, un tad pārējie mēģina sekot, turēt līdzi, spodrinot savus ego un bieži izdara sev pāri, iegūstot traumas.

Gadsimta mijā pārcēlos uz Londonu, kur nodzīvoju 17 gadus. Tur iestājos B.K.S. Ijengara jogas institūtā, kur man izveidojās pirmā sapratne par jogu. Bērnībā biju nodarbojies ar basketbolu, vēlāk boksu, kur biju ieguvis papēža traumu, dažreiz tas lika par sevi manīt, sāpēja. Ar jogas āsanu palīdzību sāku just, ka paliek arvien labāk. Un tad parādījās motivācija un interese, kā tas īsti darbojas. Sāku pētīt un iepazinu ķermeni. Pēc tam parādījās interese, kā darbojas prāts. Lai izraktu aku, jārok vienā vietā, nevis jāskraida pa dārzu - parok te, parok citur un vēl kaut kur, ko bieži esmu novērojis garīgā ceļa meklētājiem… Raku vienā vietā un aizvien dziļāk. Sākumā man joga bija tikai kā fiziska nodarbība, tad sāka pārvērsties par hobiju, gaidīju jogas nodarbības. Un tad lēnām, tas pārveidojās par dzīvesveidu. Paņemot mani visu.

Mēs esam piedzimuši, atnākuši uz šo pasauli kaut ko izdarīt, īstenot to, kas šajā dzīvē uzrunā, kas sagādā patīkamu sajūtu, to ko no sirds varam darīt. Un katru dienu! Mēs lielākoties darām no pirmdienas līdz piektdienai, tad ātri paskrien sestdiena, svētdiena, un pirmdienā sākam atkal - gaidām piektdienu. Un tā piecas dienas nedēļā, četras nedēļas mēnesī un vienpadsmit mēnešus gadā, gaidot kaut kādu īpaši laimīgo dienu, brīdi, kad beigsim strādāt, lasi - vergot, un tad nu atpūtīsimies…

Kad dzīvoju Londonā, reiz, braucot metro, uz sienas redzēju reklāmu, uzrakstu – darba aģentūra piedāvāja savus pakalpojumus: “Mēs jums atradīsim tādu darbu, ka no piektdienas vakara nepacietīgi gaidīsiet pirmdienu, lai atkal varētu tikt atpakaļ uz mīļoto darbu!” Tā man bija zīme! Un es nodomāju – kāds gan man varētu būt darbs, kuru gaidītu ar nepacietību? Tā taču ir joga! Šis bija mans pirmais pagrieziena punkts. Ja iepriekš kāds man būtu teicis, ka es būšu jogas skolotājs, es noteikti būtu iesmējies… Ja sākam ieklausīties sevī, savā Iekšējā Skolotājā, Universs visu dzīvē iegriež tā, ka vari darīt to, ko no sirds mīli, un ar to vēl palīdzēt citiem. Tas ir galvenais mērķis, kāpēc mēs te esam. Ja cilvēkam to izdodas atrast, dzīve sāk sakārtoties un līdz ar to pasaule sakārtojas. Kā to izdarīt? Vispirms jāsakārto sevi. Joga ir veids, kā to darīt. Sākt ar ķermeni, tad prātu un tad ar enerģiju.

Kad cilvēks uzsāk garīgos meklējumus, biežs scenārijs ir tāda kā garīgā nomaldīšanās - aizmiršana par savu ķermeni, ķermeņa nolikšana otrā, trešā un vēl tālākā plānā. Pastāstiet, cik nozīmīgs un vieds patiesībā ir mūsu ķermenis!

Sākot nodarboties ar garīgām lietām, var pazaudēt ne tikai ķermeni, bet galvu arī. Informācija ir milzīga. Tajos informācijas laukos, dimensijās varam maldīties gan šajā dzīvē gan neskaitāmas nākošās dzīves, tie ir labirinti. Joga mēģina iet taisni uz pašu galveno – mērķi. Nemaldīties un netērēt enerģiju lieki. Piemēram, kad esi ieradies šopingā lielā supermārketā, mēs varam tur vandīties un blandīties, iztērēties pamatīgi, aizmirst apmeklējuma mērķi un izšķīst, izkūstot, pazaudējot sevi. Jogā šopings tiek izbaudīts un tiek noturēts mērķis. Mūsu ķermenis dzīvē ir dots kā transporta līdzeklis, lai spētu īstenot plānus, izdarīt iecerēto. Lai nokļūtu no punkta A uz punktu B ar kaut ko ir jāpārvietojas. Un tas ir mūsu ķermenis. Par to ir jārūpējas. Lai aizbrauktu no vienas pilsētas uz otru, vajadzīga laba, droša mašīna, nu tā, lai es varētu tajā iesēsties bez uztraukumiem, ka pa ceļam tā varētu salūst, un nokļūt galamērķī. Tieši tāpat mums ir nepieciešams mūsu ķermenis. Joga ir, lai rūpētos par ķermeni. Mēs, rietumnieki, bieži vien pievēršam uzmanību āsanām tikai tik daudz, ka tās tiek pārvērstas par staipīšanos, karāšanos vai vingrošanu, vai kādu citu bezjēdzību kā kazas joga vai alus joga…

Indijā jogu no senseniem laikiem izmanto kā pašrealizāciju, veidu kā atrast sevi, - caur ķermeni, prātu, enerģiju. Joga šai ziņā ir universāls līdzeklis, nekas cits tā nedarbojas. Var aiziet paskriet, aiziet uz džimu, pastrādāt ar ķermeni fiziski, bet nevar sasniegt to, ko var ar jogu. Tā darbojas ar visiem mūsu ķermeņiem - gan fizisko gan enerģētisko jeb bioplazmisko, gan prāta jeb mentālo ķermeni. No jogas nodarbības mēs iznākam harmonijā un priekā. Visi šie trīs ķermeņi sinhronizēti un darbojas harmoniski. Tā ir kolosāla pilnības sajūta. Izliekas, ka nekas vairāk nav vajadzīgs.

Jogā viens no pamatlikumiem ir – nekāda vardarbība, un galvenais, - nekāda vardarbība pret sevi. Nedarīt sev pāri. Diemžēl bieži mums gribas uzspodrināt ego un izpildīt sarežģītu pozu, kurai ķermenis nav gatavs.

Un ja arī skolotājs ir ar lielu ego ar vēlmi izrādīties klases priekšā, liela varbūtība ir iegūt traumu. Citreiz ir nācies dzirdēt, ka kāds saka: “Es ar jogu izdarīju sev pāri,” – joga neizdara pāri, tas ir ego, kas izdarīja pāri. Joga tikai ir indikators, parāda, kā darbojas vai nedarbojas ķermenis un prāts. Par savu transporta līdzekli ir jārūpējas. Āsanas palīdz arī sazemēties, neļauj aizmirst ķermeni. Kā āsanas radušās? Jogiem, lai nosēdētu neskaitāmās stundas meditācijās, ķermenim ir jābūt stipram, spēcīgam, izturīgam. Ja ķermenis nav trenēts, nevar nosēdēt. Un pirmais, kas traucē meditācijā, ir ķermenis, sāk sāpēt celis, tad gurns, pleci… Otrs šķērslis ir prāts. Lai tiktu klāt prātam, ir nepieciešama stingra stabila poza. No turienes arī radušās jogas pozas, lai stiprinātu ķermeni. Ja ķermenis ir stiprs, trenēts, sazemēts, apzināts, tad nenāksies aizceļot no ķermeņa un izplūst. Ja neesam apzinājušies ķermeni, notiek tā, ka ķermeni aizmirstam, it īpaši, ja ir kādas dotības, jūtīga mentālā pasaule - var apmaldīties un ķermenis tiek pamests novārtā. Te āsanas lieliski palīdz. Otrs, kas palīdz, ir elpošana - tā sazemē. Ir elpošanas vingrinājumi, kas palīdz sajust fizisko ķermeni, un ir elpošanas vingrinājumi, kas palīdz nokļūt dziļāk enerģētiskajā un mentālajā ķermenī un to iztīrīt.

Mūsu ķermenis sastāv no pieciem elementiem – ūdens, zemes, uguns, gaisa un ētera. Ar šiem pašiem elementiem mēs varam attīrīt ķermeni. Viens no tiem ir gaiss jeb gaisa plūsma, jogā to sauc prānas plūsma. Un ja to dara apzināti kontrolējot – tā ir elpošana, ko jogā sauc prānajama. Tā it kā aizslauka, aizpūš prom mentālos blokus un mezglus. Varbūt ir gadījies, ja ir drūms garastāvoklis, - tad vajag pastaigāties dabā, īpaši vējainā dienā, īpaši jūras malā. Vējš burtiski aizpūš, izpūš, attīra, kā ar slotu slauka prom gružus – blokus, mezglus, kas ir mentālajā ķermenī. Prānajama palīdz būt vienotībā fiziskajam ķermeni ar prānisko jeb enerģētisko ķermeni. Palīdz uzturēt ķermeni veselīgu, vitālu, enerģijas pilnu.

Agrāk, sensenos laikos, akcents tika likts uz ķermeņa fizisko spēku, tagad akcents tiek likts uz prātu, intelektu, bet gan jau to drīz aizstās mākslīgais intelekts; nākotnē vērtē būs enerģija jeb mūsu radošums. Spēja radīt. Būt radošiem. It īpaši radīt pozitīvas emocijas. Tā ir sievišķā enerģija. Elpošana tieši ar to darbojas – ar mūsu enerģiju. Nerunājot tikai par fizisko ķermeni, bet vairāk par mentālo ķermeni. Kad tas ar elpošanas vingrinājumiem ir attīrīts, bagātināts, enerģijas līmenis ir daudz, daudz augstāks. Nākotne pieder radošiem cilvēkiem. Tiem, kas var radīt. Jebko. Pieiet procesam radoši.

Mācēt sevī radīt pozitīvās emocijas. Diemžēl mēs esam tā audzināti, ka mūsu vietā kāds izdara, mēs tiekam audzināti kā patērētāji - mums pasaka priekšā, kur jāiet, kas jādara, gaidām, ka kāds atnāks un izdarīs mūsu vietā. Bet vai jau neesam gaidījuši pietiekoši ilgi, atļaujot darīt citiem mūsu vietā? Ir jāsāk radīt un darīt pašiem, tad arī viss notiks, pasaule mainīsies. Pozitīvo enerģiju jāmāk radīt sevī – pateicību, labestību un mīlestību.

Ko jogas praktizēšana nozīmē tieši vīrietim, vīrišķībai, vīrišķajai enerģijai?

Senos laikos Indijā ar jogu nodarbojās tikai vīrieši, tā bija īsta vīriešu prakse. Tas bija laikmets, kad vīrišķā enerģija bija dominējošā. Tagad sievietes paliek aizvien enerģiskākas; nākotnes enerģija, kas jau sāk dominēt, ir sievišķā enerģija. Viena no pirmajām sievietēm, kura iznesa jogu pasaulē, ir no Rīgas - skolotāja Krišnamačarjas audzēkne - Indra Devi. Krišnamačarjas skolnieku vidū bija daudzi jogas slavenākie un ietekmīgākie skolotāji, arī Indra Devi*, īstajā vārdā Eiženija Pētersone.

Bet jogā nav runa par dzimumiem, ir runa par enerģiju: pluss-mīnuss, nakts- diena, Šiva-Šakti, Iņ-Jaņ, apziņa-enerģija. Tas ir tas, kas virza pasauli. Kad ir līdzsvars, tad ir harmonija. Vienam otru papildinot, vienam otru virzot. Mums jānotur šis līdzsvars.

Kad sāku Londonā nodarboties ar jogu, no 20-30 jogotājiem grupās parasti bija divi vai trīs džeki, pārējās – dāmas. Septiņpadsmit gadu laikā metropolē izmēģināju dažādus jogas stilus un apstaigāju dažādas jogas studijas. Braucot prom no Londonas, vidējais rādītājs šo gadu laikā bija pieaudzis. Trešā daļa nodarbībās jau bija vīrieši! Tas nozīmē, ka interese pieauga, praktizējot un saprotot, kādu pienesumu joga var dot gan veselības ziņā gan dzīves kvalitātes ziņā. Man prieks, ka tagad arī Latvijā uz jogas studiju nāk daudz vairāk vīru, kā agrāk. Tas nozīmē, ka veidojas sapratne. Kā jau Rietumos, interese vairāk ir caur fizisko ķermeni, traumām, kaitēm, ar kurām mēģina tikt galā.

Redz, ja kādreiz sensenos laikos vīrietis atnesa no meža mamutu un savu darbu bija izdarījis, tad tagad ir savādāk. No vīrieša tiek prasīts un pieprasīts. No vīrieša tiek prasīts arvien vairāk, slodze kļūst lielāka. Vairs ar mamutu neiet cauri, ir jābūt labam vīram, labam draugam, labam tētim, labam priekšniekam, labam darbiniekam. Ir labi jāizskatās, ir labi jāpelna, ir labi jāatpūšas, ir jābūt labam gultā un labam virtuvē… un beigās var izrādīties, ka nekas labs pašam vairs nepaliek… Mīļās dāmas, tikai nepārprotiet mani, jūs esat vislabākās! Jūs darāt daudz, daudz vairāk par vīriešiem! Ja kādreiz depresijas un veģetatīvās distonijas vairāk bija sievietēm, tad tagad tās arī ir daudziem vīriešiem. Tas ir saistīts ar prāta ķermeni. Mentālā slodze ir tik liela un informācijas tik daudz, ka, vienkāršiem vārdiem sakot, sit korķus ārā. Tad, lūk, joga ir lielisks veids, kā palīdzēt sev, palīdzēt fiziskajam ķermenim un nokļūt pie prāta ķermeņa. Saprast, kā prāts darbojas, kā tas tiek stimulēts.

Mēs, vīrieši, esam racionāli, ticam tam, ko redzam. Ja pārējos ķermeņus - mentālo ķermeni, prānisko ķermeni, čakras, enerģijas kanālus neredzam, tad “tādu nav”. Bet fiziskais ķermenis ir tikai viens no visiem pārējiem. Mums tādu ir pieci!

Lai saprastu, kā darbojas mašīnas mehānisms, to vajag izjaukt, apskatīt detaļas, tad salikt atpakaļ un varbūt salikt atpakaļ vēl labāk, to pilnveidojot. Tieši tas pats ar mūsu ķermeņiem - tas nekas, ka nav ar acīm redzams. Tas, ko cilvēks var redzēt ar acīm, ir tikai maza daļa. Pēdējais laiks mēģināt šo mehānismu apgūt, saprast, salikt zobratiņus, kas tajā griežas un tad laist, lai griežas, un tos pašus “mamutus” nest mājās smaidot. Atrast īsto vietu dzīvē!

Teicāt, ka cilvēki, kas atnāk pie jums, mēdz nejust savu ķermeni. Nejūtot ķermeni, mēs arī nevaram piekļūt īstajām sajūtām. Atšķirt, kura ir paša vēlme, kura sabiedrības vai ģimenes. Arī no šī viedokļa ir ļoti svarīgi strādāt ar savu ķermeni un savienot to visu kopā.

Tieši tas jogā notiek. Pēc jogas nodarbības mūsu fiziskais ķermenis, pēc tam enerģētiskais ķermenis (prāniskais ķermenis) un mentālais ķermenis nostājas it kā viens aiz otra. Tā, it kā ar jogas nodarbību, kā ar vienu diega pavediena vilcienu esam izgājuši cauri uzreiz trim adatas acīm. Viss darbojas sinhroni un harmoniski. Skaisti un burvīgi. Laimes sajūta! Bet tad sākas grūtākais – jāmēģina šo stāvokli noturēt un saglabāt pēc iespējas ilgāk. Lai pat tad, ja kāds pēc tam ar dusmīgu skatienu paiet garām, nespētu šo stāvokli un sajūtu izjaukt. Tas ir jātrenē!

Ar ko jūs ieteiktu sākt? Kā meklēt sev piemērotāko jogas veidu?

Kad dzīvoju Londonā, no studijas uz studiju staigājot, izmēģinot un praktizējot, kā bite lidoju no zieda uz ziedu, paņemot to, kas nepieciešams. Paņemot kaut ko sev, veidojot kaut ko savu. Nevajag akli ticēt tam, ko cits stāsta, bet meklēt pieredzi caur sevi, ar sirdi. Ko es jūtu, kas rezonē manī, kas man patīk, un kas mani uzrunā. Jogas veidu ir bezgala daudz, sākot ar pasīvo Iņ jogu, kur kustības ir sēžot un guļot stiepjoties, kur lēnām tiek stieptas fascijas, beidzot ar ātriem Vinyasa jogas stiliem vai Aštanga jogu, kur viens vingrojums plūstoši, dinamiski seko otram.

Ja patīk karstums, var mesties kādā karstajā jogas nodarbībā. Ja vēlme pastrādāt dziļāk ar fizisko ķermeni, tad der Ijengara joga. Ja vēlme uz eksotisku piesitienu, var mēģināt Dživamukti jogu. Un vēl, svarīgi atrast arī savu skolotāju. Nebūt nav jāaiziet uz vienu nodarbību un jāpaliek pie šī skolotāja. Skolotāji arī ir dažādi. Viens ar lielāku ego, otrs ar mazāku, viens uzrunā, otrs neuzrunā.

Dažreiz ir tā, ka aizejot uz kādu nodarbību, skolotājs visu lieliski izstāsta, izrāda, bet – nu nav kaut kas, nav tās “ķīmijas”, nav īstās krāsas, nav rezonanses. Un aizejot pie cita skolotāja – jūties kā zivs ūdenī.

Saprotu, ka ceļaties ļoti agri. Cik stundu veltāt miegam?

Miegs pakļauts fiziskajam ķermenim un fiziskais ķermenis pakļauts dabas ritumam. Indijā ir vieglāk. Tur sešos no rīta saule lec, sešos vakarā riet. Tad var iekļauties šajā ritmā. Latvijā ir sarežģītāk. Ziemā ir grūtāk piecelties, nāk miegs, daba prasa savu. Vidēji guļu četras, piecas stundas, ceļos pirms četriem no rīta, vasarā mostos pats, ziemā citreiz jāņem palīgā modinātājs. Tad ir lielisks laiks, kad meditēt. Skaidra galva. Tīras enerģijas. Saka, ka jāguļ 8-9 stundas, teikšu, ka jāguļ tik, cik ķermenis prasa, ieklausoties tajā.

Kad sāk nodarboties ar jogu, enerģija tiek aktivizēta, pietiek ar mazāku daudzumu miega.

Enerģijas pietiek visai dienai. Jo vairāk velta laiku āsanām, elpošanai, meditācijai, jo vairāk enerģijas.

Bieži vien mēs iebraucam no viena grāvja otrā, bet jāizvēlas tas zelta vidusceļš. Jāieklausās ķermenī. Piemēram, esmu dzirdējis, ka citi saka: “Tagad nodarbojos ar jogu - neēdīšu gaļu, būšu veģetārietis, vai gulēšu tikai dažas stundas…” Tas jau izklausās pēc vardarbības! Mums jāskatās, jājūt, ko saka ķermenis. Ja jūti, ka ķermenis prasa atpūsties, jādod atpūta, ja ne, tas pats “paņems” atpūtu slimības veidā. Citi, kas nodarbojas ar jogu, man bieži jautā: “No rīta četros pamostos un miegs vairs nenāk, ko tagad darīt?” Tu esi pamodies, acīmredzot, esi izgulējies, vari aizpildīt laiku lietderīgi- sēdi un meditē! Bet kā parasti darbojas prāts? Mēs esam salasījušies, saklausījušies, ka mums jāguļ 8, 9 stundas. Un tagad agri pamostoties, miegam nenākot, prāts sāk uztraukties: sākas trauksme – kāpēc es neguļu? Prāts sāk analizēt un nevajadzīgi sevi uztraukt – ka kaut kas tātad nav kārtībā. Cits stāsts ir, ja cilvēks pamostas un nevar gulēt sāpju dēļ vai kāda emocionāla pārdzīvojuma dēļ, bet ja pamostas izgulējies – ko tur uztraukties?

Tieši tāpat ar gaļas ēšanu. Kad sāk nodarboties ar jogu, rupjās enerģijas, kas saistītas ar gaļu, un tās gatavošanu, sāk traucēt, ķermenis gaļu negrib, pazūd vēlme pēc gaļas lietošanas uzturā, bet tam jānotiek dabīgi, pašam no sevis, bez pretestības. Bet ja sev aizliedz gaļas lietošanu, vēlme paliek. Un, ja ieraugot steiku, siekalas sāk tecēt, tas nozīmē, ka kaut ko sev esi aizliedzis, gaļu neēd, bet klusībā sapņo par gaļas gabaliņu.

Ja mēs sev kaut ko aizliedzam, apspiestā enerģija meklēs izeju citur. Mēs kļūstam neapmierināti un viegli aizvainojami. Viegli izprovocējami. Neizgulējušies un nepaēduši. Saburzīti. Un tādi ceļojam cauri dzīvei. Aizliegumu, pieņēmumu, stereotipu pilni. Bez sapratnes. Nesaprotot ne sevi, ne citus. Neieklausoties sevī. Klausāmies citos, nesaprotot sevi. Un, nesaprotot sevi, mēs sākam identificēt sevi vienalga ar ko. Iesaistoties strīdos vienalga par ko, kaut vai par to, cik gaļu ēst ir labi vai slikti…

Bet tas tiek izmantots! Mūsu pieķeršanās, identificēšanās ar kaut ko… Tā tiek izmantota, lai šķeltu. Kad mums liek skatīties uz kaut ko kā svešu, savādāku, sākot ar ēdienu, vegāns vai nevegāns, ar izglītību, ar valodu, ar tautību, ar ādas krāsu, ar dzimumu, ar seksuālo orientāciju, ar reliģiju, ar attieksmi pret veselību, vakcīnām… Kad mums liek skatīties vienam uz otru kā atšķirīgu, pretstatot vienu pret otru, mūs nošķir vienu no otra, mēs vairs nespējam un nevaram būt vienoti, mēs nevaram pieņemt otru, mēs sākam atsvešināties un baidīties.

Atsvešināšanās izraisa bailes un savukārt bailes izraisa atsvešināšanos, tas ir apburtais loks!

Mēs vairs neesam viens vesels, mēs vairs neesam plūsmā ar enerģiju, neesam plūsmā ar Universa likumiem. Un tikai īsta, dziļa sevis sapratne, apzinātība var to salauzt. Tā arī ir joga! Tikai ceļi, veidi un metodes ir dažādas, kā to sasniegt. Tiem, kas meklē, lai izdodas atrast! Tiem, kas atraduši, palīdziet tiem, kas meklē! Lai top!

* Indra Devi tiek saukta arī par Rietumu jogas māti – viņa jogu “aizveda” uz Rietumu pasauli, tostarp Holivudu.

Ar Andi Medni sarunājās un pierakstīja: Ieva Simanoviča

Labo Sajūtu Laboratorija