Ir pamatoti iemesli, kādēļ dažnedažādi retrīti kļuvuši tik iecienīti. Un ir kāda nianse – retrīts ne obligāti ir līdzīgi domājošo sanākšana pildīt elpošanas vingrinājumus, pieredzēt klusuma terapiju vai kolektīvi meditēt.
Tieši tādēļ arī šīs mājas lapas, kurā esi nonācis, nosaukums ir RETRĪTS. Tas ir ietilpīgs jēdziens. Un retrītu var piedzīvot katrs savā individuālajā veidā. Arī vienatnē. Un arī ienākot šeit, un izvēloties, kura prakse aicina tieši tevi, kurš ceļa pavadonis ir visvajadzīgākais tieši tagad. Šobrīd. Ieklausies sevī! Un tu jau esi sava retrīta sākumā…
.jpg)
Kas īsti ir retrīts un kādēļ nav nozīmes, vai izvēlies pavadīt 3-7 dienas meistara vadībā kolektīvā piedzīvojumā, vai aizbraukt vienatnē uz pirtiņu vai vienkārši apgulties zālē un pabūt klusumā ar saviem labajiem gariem, patiesajām vēlmēm vai aci pret aci ieraudzīt tumšo pusi.
Mūsdienu cilvēka ikdiena ir ļoti trokšņaina.
Pat tad, ja, mūsuprāt, pavadām laiku klusumā ar meditatīvu mūziku fonā – tas ir troksnis. (jāpiemetina, ka visi retrīti nav stāsts par klusumu, daudzi no tiem ir intensīva saskarsme ar citiem dalībniekiem). Protams, tas arī ir rīks, kā vest sevi tuvāk savām patiesajām sajūtām un nomierināt prātu. Tomēr tas nav patiess klusums. Un saprast, sajust sevi varam tikai patiesā klusumā, kuru nepavada nekādi mākslīgi faktori. Retrīts – tā ir nokļūšana tuvāk sev. Prakses neapšaubāmi ir spēcīgi rīki, bet klusums viens no jaudīgākajiem, kā beidzot sadzirdēt sevi. Nevis draugus, nevis kolēģus, nevis auto trokšņus, nevis radio murdoņu, bet… sevi. Patieso es. Arī kolektīva retrīta uzdevums ir radīt tādu vidi, kurā ir vieta klusumam un laiks pabūšanai ar sevi. Ar savu iekšiņu. Sastapt patiesās sajūtas. Patiesās vēlmes. Visbiežāk citiem neērtas. Bet ja vēl neesi to sajutis – kaut kripatiņu maģijas, kāda rodas, esot autentiskam, tad tici – tā ir bezgalīga brīvība! Sākotnēji var šķist skaudra, grūta, neērta, jo nav pierasts kādam atteikt vai pateikt, ko patiesi domā. Bet drīzumā, praktizējot sevis iepazīšanu, iepazīsi šo bezgalīgo brīvību, kas ir PATIESA!
.jpg)
Būšana ar sevi, mirkļos, kuros nav jāsteidzas, var sastapties ar patieso sevi un distancēties no darbu saraksta, kas vēl priekšā, un ikdienas pienākumiem (jā, šo no prāta sistēmas ir grūti atslēgt, bet ļoti, ļoti svarīgi, lai būtu rezultāts, nevis tikai ķeksītis sarakstā šovasar biju retrītā) ir retrīta jēga. Lai spētu realizēt konkrētā retrīta mērķi, vai tas būtu paredzēts interesentiem vai jūsu darba kolektīva biznesa celšanai jaunā līmenī, kolektīvas meditācijas, atpūta no pienākumiem un pilsētas uzmācības, sevis saklausīšana, koučings dzīves kvalitātes celšanai, lekcijas par veselīgu uzturu vai jebkāds cits labvēlīgs mērķis, retrīti parasti tiek organizēti dabā.
Galu galā retrīti variējas sākot ar mūsu ķermeņa labsajūtu, izzināšanu un patiesās vērtības atklāšanu, jo bieži vien, esot garīgos meklējumos, aizmirstam, ka mums ir ķermenis. Mūsu mērķis nav lidināties kosmosā, ja neesam iemācījušies mīlēt un cienīt šo brīnumaino namu – ķermeni, kas dots dvēselei, kamēr mītam uz zemes, lai pilnestīgi iepazītu fiziskās izjūtas, baudas, arī sāpes, caur kurām mācāmies. Rūpētos par šo dievišķo namu, un zinātu, kā to darīt. Kā cienīt ķermeni.
.jpg)
Un tālāk jau varam iepazīt visu to krāšņumu, kas sniedzas ārpus ķermeņa un prāta robežām, bet sajūtams sirdī. Sastapties ar mūsu dvēseli, augstāko Es, mūsu pavadoņiem… lidot un būt, ienesot šo pieredzi, sazemējot pašreizējā dzīvē.
Pārsvarā retrīti tiek organizēti grupās. Grupas lauks var būt palīdzošs vai paātrinošs faktors dažādos procesos, taču, pirms, pieteikties vai doties uz kādu retrītu tāpēc, ka to ieteikusi draudzene, būtu svarīgi pašam sajust – vai rezonē organizatori, vieta, laiks… Sajūti, vai tev nav pretestības pret izvēlēto retrītu. Uztvert pasākuma enerģētiku var jau pirms paša pasākuma – palasot par organizatoriem, paskatoties bildes, palasot, ko un kā raksta šie meistari, ar kādām tehnikām tiks strādāt. Vai tev der tieši šis retrīts, atbildēt vari tikai tu pats.
.jpg)
Raksta autore: Ieva Simanoviča
Foto: Elīna Upmane
