Klīst leģenda… ka sākotnēji visiem bija spēja sazināties ar augstākiem plāniem – savu Augstāko Es, garīgajiem pavadoņiem, eņģeļiem, aizgājējiem… Un tagad mēs palēnām, soli pa solītim atgūstam šo spēju. Kas ir pavisam dabiska. Dabiska. Nekā pārdabiska. Bet iedomājieties, cik gadu tūkstošos mēs, cilvēki, esam bijuši 3D pieredzē, kurā ir bijis hronisks mīlestības trūkums, risinot domstarpības zobu pret zobu, ieroci pret ieroci. Kurā laumas un gari dzīvo pasakās. Kurā grūti iztēloties, ka ceļošana laikā un telepātiska saziņa nav vien aizraujošs fantāzijas žanrs.
Un tad “pēkšņi” izrādās, ka pasaule ir uzbūvēta citādi…
.jpg)
Iespējams, tavā leksikā jau sen tiek izmantoti dimensiju saīsinājumi un tu labi apzinies, kurā brīdī esi 3D plānā, bet kurā 4D vai pat 5D. Un arī plašākos apvāršņos… Tomēr varbūt tieši šobrīd sāc pievērsties savam garīgajam ceļam, uzsākot tuvoties patiesai saplūsmei ar savu dvēseli, un tev rodas jautājums – kas ir 3D un 4D? Kur es šobrīd atrodos? Un vai man par visām varītēm ir jātiek tur… kaut kur citur. Ja esi nonācis līdz šim rakstam, visdrīzāk tava dvēsele ir nolēmusi doties krietni vien aizraujošākā ceļojumā, kā jebkad spēji iztēloties. Šis raksts ir tieši tev, kam ir daudz jautājumu. Raksts dvēselei, kas nākusi pēc pieredzes uz Zemes lielo pārmaiņu laikā, un tieši šobrīd, varbūt pat šodien, sākusi sevis meklējumus.
Ja patīk tehniska pieeja lietu skaidrojumam, tīmeklī atrodami neskaitāmi video, kuros ar plakņu, kvadrātu, kubu un kubiem kubā vizualizācijām izskaidrotas dimensiju skatpunkta un redzējuma plašuma atšķirības, darot vieglāku izpratni, kā tās strādā. Tieši tāpat ir ar apziņu – ja tā ir kā zieda pumpurs, tad redzama šaura zilo debesu strīpiņa. Skaista krāsa, skaisti jau! Tomēr, kad zieds atplaukst, paveras plaša un krāšņa ainava, par kuru atvēries zieds var jūsmīgi stāstīt pumpuram, bet pumpurs tam neticēs, jo “var ticēt tikai tam, ko var redzēt un pierādīt.”
Pavisam novienkāršojot – cilvēce līdz šim (ar atsevišķiem izņēmumiem, kas tikuši uzskatīti kā gaišreģi, dziednieki utml.) dzīvoja 3D pasaulē. Tā ir pasaule, kurā ir viss materiālais, taustāmais, sagaršojamais, sasmaržojamais, ir arī empātija, līdzjūtība, skaistums un māksla. Bet kā tur nav – apziņas, ka mēs neesam tādi vientuļi kukainīši uz zemes, kuri dzīvo vienu vienīgu dzīvīti, tad nomirst un iestājas melns klusums… Vai 3D ir kaut kas slikts? Tā gluži nav. Jā, tur ir vairāk melnuma. Bet. 3D pasaulē ir pieejama unikāla pieredze, kuru dvēsele nevar iegūt nekur citur. Un ja dvēselei šobrīd ir vajadzīga tieši tāda pieredze, tad tā arī ar pateicību jāņem pretī un jāizdzīvo. Nevajag censties no tās aizbēgt. Jo gribas jau nokļūt skaistajās dimensijās, kur ir visam pāri plūstoša beznosacījuma mīlestība, gaisma, pieņemšana. Bet varbūt vēl nav laiks.
.jpg)
Ir jāatsien pēdējie mezgli, jāpabeidz pēdējās mācības un mācībiņas. Un tad var lēkt.
Šis ir laiks, kad iepazīstam dimensiju atšķirības, Jaunā laikmeta sākums, īsts dinozauru parks, kurā dinozauru, tas ir aizsācēju, lomā esam mēs. Kad šo pasauli skatīs, mūsu mazmazmazmazbērni, tā būs pilnīgi cita. Un mēs, kas esam uz Zemes tieši šobrīd, esam tās dvēseles, kas izvēlējās šeit nākt lielo pārmaiņu laikā. Tās drosmīgās dvēseles, kas ir tik stipras, lai līdzradītu Jauno laikmetu. 3D, 4D un 5D pasaules kādu laiku mijiedarbosies. Būs vienlaicīgi. Tas notiek jau tagad un ir ļoti spilgti vērojams sabiedrībā un masu medijos, atšķirībām iezīmējoties aizvien skaidrākām.
Ego nav savienojumā ar sirdsbalsi. Cilvēks dara lietas, kādas tās ir pieņemtas sabiedrībā, ietekmējas no stereotipiem – jo taču visi mācās klātienes skolās, jābūt labām atzīmēm, veido karjeru, ņem hipotēku un obligāti Pierīgā utml. Prāts nosaka izvēles, prāts apšauba sirdsbalsi, meklē izskaidrojumu un “loģiku”. Var būt pilnīgi atvienots no savām patiesajām vēlmēm, bet var arī just, ka vēlas nodarboties ar ko citu nekā viņa vecāki trīs paaudzēs, tomēr ar prātu sevi noliedz un paliek ierastajā matricā.
.jpg)
Mošanās posms. Izteikti sāk sajust savu sirdsbalsi (dvēseles valodu), notiek traumu dziedināšana, pasaules apzināšanās maiņa, transformācija, dvēseles integrācija jeb dvēseles daļu atgūšana, nokļūšana pie vārtiem uz augstākām dimensijām. Var sākt just un redzēt vairāk, kā pierasts – citu emocijas, garu klātbūtni, telepātiski sazināties utml.
.jpg)
Sadziedinājusies un integrējusies dvēsele, esība mīlestībā, savienojumā ar Avotu (ko mēs, cilvēki, dēvējam dažādi, arī par Dievu), apzinātībā. Būšana savienojumā un sadarbībā ar Visumu. Apzinās un prot lietot savas neierobežotās spējas, manifestēt. Dvēseles plānus realizējošs cilvēks, intuitīvs un dzīvojošs pēc sava sirds aicinājuma. Redz un jūt ārpus materiāli taustāmā un saskatāmā.
Tik vilinoši, ka var aizlidināties drusku par tālu pārāk ātri, aizmirstot savu mīļo dvēseles mājiņu šeit, uz Zemes, – savu ķermeni. Ķermenis ir brīnumaina dāvana, apbrīnojams mehānisms, kas mums dots uz noteiktu laika periodu. Un lielākā māksla, esot cilvēka lomā, ir garīgās zināšanas integrēt materiālā.
.jpg)
Raksta autore: Ieva Simanoviča
