Apzināts ceļš

Pienāk brīdis, kad nonāc pie sajūtas, ka tu esi kaut kas vairāk nekā cilvēks parastais. Iespējams, esi kaut kas garīgs vai saistīts ar enerģijām. Posms dzīvē, kad sāc aizdomāties par saviem patiesajiem nolūkiem būt te, uz Zemes. Moments, ko var salīdzināt ar aklā skrējiena beigām vai taustīšanos tumsā; kad nonāc līdz finišam un saproti, ka viss līdz šim izdzīvotais ir bijis automātisks. Skaidri sajūtot savas programmas, sistēmas nolikumus un matricas ilūziju. Tas brīdis, kas maina tavu līdzšinējo sajūtu un redzējumu gan par sevi, gan apkārtni.

Tu vairs nekad nebūsi iepriekšējais…

Tev vairs nepietiek ar sēdēšanu uz dīvāna un pults bezjēdzīgu mocīšanu. Tu sāc just savu ķermeni un to, ko tas vēlas un ko nē. Tevi vairs neiedvesmo cilvēku pūļi un masu saieti. Tu aizvien skaidrāk atsakies klausīties tajā, ko ziņo mediji, jūtot, ka tur īsti nav līdz galam kaut kas patiess. Tevī ik pa laikam iezogas sajūta par to, ka viss ir iluzors un visi, ieskaitot tevi, dzīvo pēc noteiktām programmām. Tu arvien biežāk sāc analizēt sevi, savas sajūtas un savas vēlmes.

Tu aizvien biežāk apklusti un mēģini saklausīt savu iekšējo balsi. Tā sākumā runā neskaidri… knapi sadzirdami, taču, nezaudējot cerību, tu turpini dzirdēt to, lēnām brucinot to izolācijas sienu, kura ar tavu pašu roku spēku tika uzbūvēta. Tā balss ir tava Dvēsele un tā saucamā intuīcija - balss, ar kuras palīdzību tā komunicē ar tevi.

Nākot iemiesojumā, Dvēsele ar nolūku padzēš atmiņu par visu, ko tā jebkad ir pieredzējusi. Un patiesais iemesls ir tas, lai pamostos un sāktu atcerēties visu sevi. Tā izvēlas attiecīgos uzdevumus un mācības, vienojas ar citām Dvēselēm par lomām, kuras nepieciešams spēlēt, lai mācības spētu maksimāli ticami realizēties. Tad tā izdzēš visu saplānoto no sava diska, atstājot vien ierakstu dziļi sevī. Mirklī, kad Dvēsele savienojas ar fizisko ķermeni, notiek simbioze, kas simbolizē to, ka spēle var sākties!

Bērnība, pusaudžu vecums, jaunība… Slāni pēc slāņa tā sakabina traumas, programmas un uzstādījumus, izveido sev pamatīgu labirintu - iestrādi. Jo lielāks sarežģītības līmenis, jo vairāk darba (uzdevumu). Un tad seko amerikāņu kalniņi dažādu kritumu un kāpumu izskatā. Apmācības.

Šeit ir ļoti sarežģīti apstākļi.

Dvēselei ir jāiemācās sadzīvot ar ķermeni, kas nozīmē saspiestību un neērtības. Tā pati ir milzīga, spēcīga enerģija. Pielāgojoties ķermenim, tā apzināti slāpē savu potenciālu.

Tālāk - uzdevums sataustīt un atpazīt programmas. Sajust sevi, atgriezties pie sevis un savienoties ar savu Avotu. Pa ceļam tiekot galā ar savu ego un personību, sistēmu un matricu. Daudz darba, kas izpildāmi tikai stiprākajiem. Vai gadās feili? Protams. Un ir Dvēseles, kas netiek galā ar uzdevumiem neskaitāmus iemiesojums. Sākumā tām nomaina Skolotājus; ja rezultāta nav, tad pieeja Zemei tiek liegta un visa informācija no struktūras tiek izdzēsta. Nosacīti - notiek restarts.

Tikai 10% Dvēseļu, kuras šobrīd atrodas uz Zemes, ir ieplānojušas savu atmodu jeb atcerēties sevi, pārējie pilda uzdevumus savā līmenī. Taču arī visām tām Dvēselēm ar tādu uzdevumu ne vienmēr sanāk viss ieplānotais. Tas ir saistīts ar Zemes diezgan stingro matricas uzbūvi, kas deformē un izkropļo patiesību.

Tiem, kuriem sanāk un izdodas, nākamais posms ir izveidot jauno sabiedrību, kas nekad līdz šim tādā formātā nav bijusi. Vietu, kur tiek veidota jauna, daudz harmoniskāka mijiedarbība. Vietu, kur Dvēsele panāk priekšplānā, un tu sāc dzīvot sava plūsmā. Vieta, kur tu vairs nemelo sev, un tādā veidā izdzīvo savu harmoniskāko laika līniju.

Būt apzinātam nenozīmē no rīta un vakarā sēdēt meditācijās, pielietot dažādas askēzes, mantru skaitīšanu vai lūgšanas.

Apzināties sevi nozīmē sajust sevi, dzirdēt to ko patiesi vēlies. Klausīties savas Dvēseles balsī, pieņemt lēmumus un virzīties, pateicoties paļāvībai un plūsmai. Apzināti, tas nozīmē - pārtraukt kontrolēt, baidīties un bēgt!

Sajust un pieņemt, ka visu, kas notiek ar tevi, radi tu pats! Jā, jā, - visas situācijas, cilvēkus un notikumus. Tas viss ir tavas apziņas radīts! Tad, kad pieņemsi to, būs iespēja tikt tālāk, vēršot fokusu nevis uz problēmu, bet meklējot izeju no tās. Nekas nekad nemainīsies, ja turpināsi darīt kā ierasts.

Sēdi, vēro un saproti savas mācības! Sadarbojies ar savām Augšām, lūdzot skaidrību, vadību un virzību! Aklā bēgšana vairs nestrādā. Mēģinot izvairīties no atbildības, tu tiec ieraukts nākamajā ciklā. Un sākas viss no gala…

Ceļš pie sevis ir nebeidzams piedzīvojums un reizē visa jēga!