Sarunas 1. daļa
Kā izveidot veselīgu un harmonisku vidi sev apkārt un būt līdzsvarā, ir jautājums, kas nodarbina daudzus. Mēs varam aktivizēt čakras, iegādāties bioloģiskos pārtikas produktus un praktizēt meditāciju un jogu, bet kā harmonizēt mūsu mājas un apkārtējās vides enerģētiku, kas mūs ietekmē?
Bioģeometrija ir rīks, kas mums ir vajadzīgs, lai atjaunotu dabisko līdzsvaru, pastiprinātu dzīvības spēka enerģiju mūsu mājās, apkārtējā vidē un mūsos pašos. Dzīvojot harmonizētā vidē, uzlabojas pašsajūta, samazinās stress, cilvēks labāk sajūt savu centru un spēku. Bioģeometrija sniedz labumu visām dzīvajām sistēmām. Iepazīsties ar Daci! Viņa aizrautīgi nodarbojas ar Bioģeometriju.
Pēc izglītības esmu arhitekte un mana dzīve ir bijusi saistīta ar būvniecību, dizainu un interjeru veidošanu. Mani vienmēr ir interesējis jautājums par sajūtām, ko ēkas un vide rada cilvēkos, un kāpēc ir vietas, kurās mēs jūtamies labi, stiprināti, un vietas, kurās ilgstoši uzturēties nevēlamies. Sajūtas, kas nav tiešā veidā atkarīgas no telpas vai mājas iekārtojuma kvalitātes, kā gaumīga materiālu izvēle, salikums, būvniecības kvalitāte vai apgaismojums. Bieži ir tā, ka pat atrodoties skaisti un gaumīgi iekārtotā telpā, tomēr ir kaut kas vēl, kā pietrūkst. Netveramas smalkas sajūtas, vietas enerģētika, atmosfēra. Kas ir tas neredzamais, kas rada vietas atmosfēru, kas liek cilvēkam justies labi un viegli?
Piemēram, divi veikali vai kafejnīcas, kas atrodas burtiski blakus uz vienas un tās pašas ielas. Vienā kafejnīcā vienmēr var redzēt cilvēkus, un bizness plaukst, tā nemainās jau gadiem. Turpat blakus, līdzīga veida kafejnīca vai veikals, kur nepārtraukti mainās telpu īrnieki un šķiet, ka vieta ir neveiksmīga biznesam.
Ne velti arhitektūrā kopš seniem laikiem ir tāds jēdziens kā genius loci (latīņu valodā) jeb vietas enerģija. Tā attiecas ne tikai uz telpu, ēku, zemes gabalu, bet arī uz pilsētu vai reģionu, un apzīmē īpašu enerģijas kvalitāti, kas ir raksturīga konkrētajai vietai. To labi zināja jau senās Romas un Grieķijas un vēl senākos laikos. Tika uzskatīts, ka tā ir arhitekta atbildība - sajust šo vietai raksturīgo enerģijas kvalitāti, būves un dārzus piemērot šai enerģijai, to pastiprināt. Harmonisku, patīkamu vietas sajūtu nevar ar varu „ielikt”, „iebūvēt”, bet tieši pretēji, - to lielā mērā ietekmē vietas, Zemes un pēc tam pašas būves enerģija.
Tas ir pilnīgi pretējs princips tam, kā mēs modernajā pasaulē būvējam mājas un iekārtojam apkārtni. Senatnē primārais faktors bija vietas, Zemes enerģētika, un īpaši tika apzinātas Zemes spēka vietas. Vispirms izpētīja vietas enerģētiku un tikai pēc tam būvēja mājas, tempļus un pat veselas pilsētas.
Tādā veidā būves bija harmonijā ar vietas enerģētiku, tās burtiski „izauga” no Zemes, un cilvēks tajās jutās labi. Kopš senatnes cilvēki apzinājās, ka apkārtējā vide, cilvēki, un pat būves - viss ir atvērta enerģētiska sistēma, kurā notiek savstarpēja mijiedarbība, nepārtraukta enerģijas apmaiņa. Lai mājās justos labi, ir jābūt harmonijā jeb rezonansē ar Zemes un ēkas enerģiju. Senajā Ēģiptē, Grieķijā, Romā, viduslaikos un līdz pat nesenai pagātnei tika apzināti pielietotas šīs zināšanas par to, kā veidot harmonisku rezonansi starp cilvēku un vidi, kurā tas uzturas.
Mans ceļš līdz bioģeometrijai ir vedis cauri dažādām interesēm un pieredzēm. Esmu interesējusies par senajām civilizācijām un sakrālajām zināšanām, par senajām būvēm, līdz šai dienai neizskaidrojamo precizitāti un sarežģītību, ar kādu tās tika uzbūvētas, ko mūsdienās mēs nevaram atkārtot, pat izmantojot visjaudīgāko tehniku. Piemēram, Angkor Wat tempļu pilsēta Kambodžā vai Ēģiptes piramīdas. Šādu senu celtņu pasaulē ir ļoti daudz, un tās ir ne tikai būvniecības brīnums, bet tajās ir iekodēta informācija, ko mēs līdz pat šai dienai neesam atkodējuši. Piemēram, precīzais debespušu novietojums, leņķi, proporcijas, kas atspoguļo universālas fizikas konstantes, gan mums nezināmas vai tikai nojaušamas funkcijas, ko šīs celtnes patiesībā veica.
Tāpat mani vienmēr ir interesējušas sakarības jeb rezonanse starp dažādām smalkās enerģijas izpausmēm - krāsu, skaņu, smaržu, formu, proporciju. Lieliski šīs sakarības parāda simatika (angļu val. cymatics) - zinātne, kas pēta, kā ar skaņas palīdzību tiek veidotas dažādas formas. Tāpat mani interesē krāsas, skaņas, smaržas, formas, proporcijas iedarbība uz cilvēku. Ir tik daudz dažādu terapijas veidu, kas izmanto šīs dažādās pieejas. Patiesībā jau tās ir vienas un tās pašas enerģijas dažādas izpausmes. Piemēram, franču radiestēzijā māca, ka oranžā krāsa rezonē ar vīraka ēterisko eļļu (frankinsēzes eļļu), zeltu un tai ir attīroša funkcija. Šīs kopsakarības dažādos avotos tiek pasniegtas dažādi. Man radās jautājums par to, kā es varu to pati pārbaudīt - objektīvi, nevis tikai paļaujoties uz citu cilvēku rakstīto. Kā tas viss strādā? Skaidri sajutu, ka viss, kas eksistē, ir enerģijas apmaiņa. Skaņa, krāsa, forma, smarža, emocijas, domformas - šīs visas ir enerģijas, kas mums ir visapkārt, un ir smalkās pasaules izpausmes, kas savstarpēji mijiedarbojas caur rezonansi un harmoniju. Šīs enerģijas ietekmē mūs un mēs ietekmējam tās.
Es padziļināti biju interesējusies arī par biofotoniem - mazām kvantu gaismas daļiņām, kas atrodamas katrā mūsu šūnā un DNS, kā to nesen uzskatāmi pierādīja arī zinātnieki ASV. Šīs gaismas daļiņas jeb biofotoni ir kvantu informācijas nesēji, kas nodrošina momentānu komunikāciju triljoniem šūnu mūsu ķermeņos, lai ķermenis varētu funkcionēt. Cilvēks, burtiski sakot, ir gaismas būtne. Tas viss, protams, atrodas ārpus tradicionālās lineārās bioloģijas sfēras, ko mums māca skolā, bet priecājos, ka tagad šī kvantu bioloģija mēģina iespraukties cieši sargātajās konservatīvās bioloģijas un ar to saistītās farmakoloģijas durvīs.
Tāpat arī kvantu fizika patiesībā ir ļoti aizraujoša tēma, kas pēc būtības apstiprina to, ko zināja senatnē. To, ka viss patiesībā ir tikai enerģija. Matērija, tajā skaitā mūsu ķermeņos, ir tikai 0,0000001%. Mēs esam milzīgā ātrumā vibrējošs enerģijas lauks, elektroni mūsu atomos un molekulās riņķo ap atoma kodolu un atrodas lielā attālumā no tā.
Fascinējošākais ir tas, ka cilvēka apziņa jeb tas, kas novēro, spēlē lielu lomu, ietekmējot, kā šī enerģija uzvedīsies. To jau sen ir nodemonstrējis slavenais kvantu fizikas dubultās spraugas eksperiments (angļu val.: double slit).
Atklājumi turpina apstiprināt to, ko zināja senatnē - ka pilnīgi viss, kas eksistē, ir savstarpēji saistīts un savstarpēji mijiedarbojas. Pagājušā gada Nobela prēmija fizikā tika piešķirta zinātniekiem par pierādījumiem, ka mazas daļiņas, kas vienreiz saskārušās, būs enerģētiski saistītas un ietekmēs viena otru, pat atrodoties dažādās vietās uz planētas vai pat saules sistēmā.
Cilvēce atrodas uz paradigmas maiņas durvju sliekšņa. Tiks rakstītas jaunas fizikas un bioloģijas mācību grāmatas, kas runās par cilvēku un vidi no enerģētiskā aspekta, par zinātni ārpus elektromagnētiskā spektra, par smalkās un fiziskās pasaules mijiedarbību, par labās un kreisās smadzeņu puslodes pasaules uztveres līdzsvaru, kā tas bija senajās kultūrās, un kā to rakstīja jau K.G. Jungs, par atgriešanos pie senajām zināšanām un saiti ar dabu, par vienotību ar kaut ko, kas ir lielāks par pašu.
Bioģeometrija man sniedza skaidras atbildes, kā noteikt šo smalko enerģiju kvalitāti, to kopsakarības, un deva praktiskas metodes un rīkus, kā harmonizēt cilvēkus, vidi un mājas, kurās mēs dzīvojam. Bioģeometrija ir zinātne, kas apvieno zinātnisko ar garīgo un palīdz atgriezties pie dabiskās harmonijas, pie sava centra, palīdz atveseļoties un mūs stiprināt visos līmeņos.
Mācos intensīvās daudzlīmeņu apmācībās, esmu pabeigusi trīs līmeņus, tajā skaitā praktiķu sagatavošanas līmeni. Bioģeometriju var apgūt jebkurš, un, apgūstot tikai pamata līmeni, cilvēks iegūst ļoti nozīmīgas zināšanas, ko var pielietot ikdienā. Jo dziļāk apgūstu bioģeometriju, jo tiek dotas iespējas darboties ar smalkākiem jeb jūtīgākiem bioģeometrijas “instrumentiem”. Svarīgs aspekts ir cilvēka, kurš nodarbojas ar bioģeometriju, gatavība, apziņas stāvoklis, jo bioģeometrijas tehnika ir tikai tās mehāniskā daļa. Caur sevi sajutu, ka bioģeometrija ir jaudīga apziņu paplašinoša zinātne, kas maina esošo paradigmu un to, kā skatos un sajūtu pasauli un kā ar to mijiedarbojos. Kā saka bioģeometrijas pamatlicējs ēgiptiešu arhitekts Dr. Ibrahims Karims, bioģeometrija vispirms ir par sevi, par savu transformāciju.
Bioģeometrija ir zinātne, kā ar formas palīdzību harmonizēt apkārtējo vidi. Kā jau iepriekš minēju, forma ir viena no smalkās enerģijas izpausmes veidiem, ko var ieenkurot fiziskajā pasaulē.
Tāpēc zināšanas par formu, proporcijām, leņķiem, līnijām kopš senatnes bija pašas sakrālākās zināšanas visās senajās kultūrās, tai skaitā arī Baltu kultūrā, un to pārvaldīšana ir atslēga uz šo smalko, daudzdimensionālo enerģiju dabu.
Zināšanas par to, ka enerģijas plūsmas virziens rada formu un no šīs formas izriet funkcija, ir seno zināšanu un bioģeometrijas pamatos.
Modernās bioģeometrijas pamatlicējs ir ēgiptiešu arhitekts Dr. Ibrahims Karims, kurš bioģeometriju sauc par dabas dizaina valodu. Bioģeometrija apvieno senās zināšanas un jaunus atklājumus. Tā ir zinātne, kā ar formas palīdzību aktivizēt un palielināt dzīvības spēka enerģiju cilvēkos, ēkās un apkārtējā vidē. Jo spēcīgāka dzīvības spēka enerģija, jo harmoniskāki un veselīgāki mēs jūtamies.
Bioģeometrija lieliski sasaucas ar jaunākajiem zinātniskiem pētījumiem gan kvantu fizikā, kvantu bioloģijā, gan citās modernajās zinātnēs.
Dzīvības enerģija ir pamatā visam, kas dabā eksistē, un ir cilvēka veselības un vitalitātes pamatā. Dzīvības spēku dažādās kultūrās sauc dažādi, tā ir prana Indijā, či Ķīnā, bet savā būtībā dzīvības spēka enerģija ir primordiālā apziņa, Visuma kārtība, daudzdimensionāla enerģija. Vide, kurā plūst dzīvības spēka enerģija, ir harmonizēta, un šādā vidē cilvēks jūtas labi, uzlabojas fiziskā, emocionālā un mentālā veselība. Ar bioģeometrijas palīdzību tiek veidots harmonisks, stabils, veselīgs enerģētisks fons, kas ir piepildīts ar dzīvības spēka enerģiju.
Viens no bioģeometrijas virzieniem ir ģeopātiskā (zemes) un elektromagnētiskā stresa harmonizēšana. Tas ir īpaši aktuāli, jo ģeopātiskais (zemes) stress pēdējās desmitgadēs ir pastiprinājies tieši mūsdienu tehnoloģiju ietekmē.
Bioģeometrijas stūrakmens ir spēka vietu īpašās enerģijas koda atklāšana. Šis kods sastāv no trīs smalkās enerģijas kvalitātēm un tāpēc to sauc par Bioģeometriju 3 vai BĢ3.
Kāpēc tieši spēka vietas kods? Spēka vietas ir labi zināmas kopš senatnes, tās var saukt par enerģētiskiem, daudzdimensionāliem dzīvības spēka portāliem uz Zemes. Ne velti senatnē spēka vietas bija pašas svarīgākās vietas uz Zemes un cilvēki spēja sadarboties un smelties no tām enerģiju. Spēka vietām piemīt centrējoša daudzdimensionāla enerģijas kvalitāte (piemēram, hindu tradīcijās to dēvē par Bindu punktu), kas atrodas ārpus laiktelpas. Par spēka vietām vēlāk.
Dr. Ibrahims Karims, ēģiptiešu arhitekts un bioģeometrijas dibinātājs, atklāja spēka vietu enerģētiskās kvalitātes jeb BG3 kodu. Tas sastāv no zelta un ultravioletās krāsu augstākās harmonijas un īpaša nesējviļņa, kas spēj izspraukties cauri pilnīgi visam, tajā skaitā Zemeslodei, svinam utt.
Šī īpašā enerģijas kvalitāte - BG3, ir atrodama arī visu formu ģeometriskajos centros un ir visu dabas procesu pamatā. Pateicoties rezonanses principam, šo dabas radīto harmonisko, universālo enerģiju var atrast, atkārtot un pastiprināt.
Spēka vietas tika uzskatītas kā īpaši sakrālas vietas, no kurām var smelties dievišķu, harmonizējošu enerģiju. Tās tika uzskatītas par portāliem, kuri savieno Zemi ar dievišķajām enerģijām.
Spēkas vietas ir noteikta veida enerģijas vietas uz Zemes, tās ir eksistējušas vienmēr un par tām ir zinājuši cilvēki kopš senatnes. Līdzīgi, kā cilvēkam ir čakras jeb enerģētiskie centri un meridiāni, akupunktūras punkti, arī Zemei ir savi enerģētiskie punkti un meridiāni. Patiesībā šādi Zemes enerģētiskie punkti ir mums visapkārt un uz spēcīgākajiem no tiem jau senos laikos būvēja svētnīcas, uz tiem lika akmeņus vai obeliskus, tie atradās un vēl joprojām atrodas daudzu lielo pilsētu centros, kā Vašingtonā, Parīzē, Kairā.
Arī no bioģeometrijas viedokļa spēka vietas enerģētika ir daudzdimensionāla centrējoša dzīvības spēka enerģija jeb BG3, un tieši ar šo enerģiju bioģeometrija arī strādā - to atrod un pastiprina. Spēka vietas enerģija harmonizē visos līmeņos. Tā atrodas ārpus dualitātes un laiktelpas, un tai ir centrējoša kvalitāte. Līdzīgi kā atomos - centrējošais spēks, kas neļauj elektroniem aizlidot prom no atoma kodola vai ar to saskrieties. Centra, spēka vietas enerģija satur visu kopā harmoniskā veidā un ir pamatā visam.
Tāpēc senatnē uz šīm spēka vietām lika milzīgus akmeņus, bieži vien tie bija milzu granīta bluķi, saukti par menhīriem. Granītā ir liels kvarca daudzums, tātad tajos ir kristāliska struktūra. Menhīrs darbojās kā šīs spēka vietas enerģijas antena, pastiprinātājs. Senajā Ēģiptē, piemēram, izvietoja milzu obelisku pāri, katru savā tempļa ieejas pusē, lai pastiprinātu vietas un ieejas enerģiju. Bija spēka vietas, kur ap centrālo akmeni lika apkārt vēl citus akmeņus, veidojot apļus un noteiktas formas, kas tika saistītas ar enerģijas punktiem debesīs. Romiešu ceļi tika bieži veidoti pa šim spēka vietu artērijām.
Senajā Ēģiptē izmantoja obeliskus, kuriem bija noteikta forma, un tajos tika iecirsti hieroglifi - kas pēc būtības ir ģeometriski kodi, un tas viss kopā pastiprināja šo spēka vietas enerģiju. No Ēģiptes atvestos obeliskus varam redzēt Vašingtonas, Londonas, Romas un citu pilsētu centros.
Šo pilsētu arhitekti plānoja pilsētu, kurā spēka vietas atradās pilsētas centrā, uz tās tika būvēta galvenā sakrālā celtne vai atradās valdnieka dzīvesvieta. Uz spēka vietām tika izveidoti pilsētas centrālie laukumi, kura vidū tika uzlikti obeliski un ielas tika plānotas kā radiāli izejoši stari no šī laukuma. Obelisks pastiprināja vietas enerģiju kā milzu raidītājs un izplatīja to pa visu pilsētu. Protams, ir jāsaprot, ka šīs senās zināšanas daļēji tika izmantotas arī valdošo spēku interešu labā, bet šie laiki strauji tuvojas savam noslēgumam un beidzot senās, sakrālās zināšanas atgriežas pie cilvēkiem.
Līdz pat pavisam nesenai pagātnei visas baznīcas, mošejas, tempļi tika būvēti tikai uz spēka vietām.
Zvanu tornis vai minarets pie mošejām darbojās līdzīgi kā obelisks, pastiprinot vietas enerģiju un to forma arī nebija nejauša. Uz spēka vietu līnijām lika arī tempļu centrālās asis.
Ja atgriežamies pagātnē, tad cilvēki centās izmantot šīs spēka vietas enerģiju pēc iespējas vairāk. Pēc menhīriem (lieliem akmens bluķiem), uz spēka vietām būvēja dolmenus - akmens vārtus, kas izveidoti no diviem akmens bluķiem, kuriem pa virsu uzlikts trešais bluķis. Jo lielāki akmeņi, jo lielāks enerģijas pastiprinājums. Ir dolmeni, kuru akmeņi sver 20 vai vairāk tonnas. Dolmeni vai vārti tika izmantoti, lai virzītu spēka vietas enerģiju noteiktā virzienā. Jau senatnē zināja, ka cauri šāda veida struktūrām plūst enerģija. Bieži šajās spēka vietās bija pazemes straumju krustpunkts, kas pastiprina un izplata šo spēka vietas enerģiju.
Vārtu un durvju nozīme vietas enerģētikā ir labi zināma visās pasaules kultūrās - Ķīnā, Indijā, protams, arī Latvijā. Bioģeometrijas pamatlicējs Dr. Karims ir apbraukājis visu Eiropu un testējis dolmenus, tiem visiem ir noteikta orientācija, austrumu - rietumu virzienā, kas pastiprina šo labvēlīgo enerģijas plūsmu. Ir vietas, kur dolmeni tika apbērti ar zemi, un vēlākos laikos tika būvētas piramīdas, kas ir jau attīstītāks dolmena veids. Kopš senatnes dolmeni, piramīdas tika uzskatītas kā durvis uz garīgo pasauli.
Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, jau kopš senatnes bija labi zināms par spēka vietām un to enerģētisko nozīmi. Spēka vietas vienmēr apzināja pirms sakrālo celtņu, pilskalnu un ēku būvniecības.
Senatnē cilvēki mācēja spēka vietas atpazīt un zināja, kā izmantot to harmonizējošo enerģiju, lai tās stiprinātu cilvēku dzīvi visos aspektos. Par Latvijas spēka vietām būtu jārunā atsevišķā intervijā. Varu tikai teikt to, ka
Latvijā ir daudz spēka vietu, un man šķiet, ir pienācis laiks, lai mēs atgrieztos pie šo vietu enerģijas jau apzinātā veidā.
Zemes ģeopātiskais stress ir Zemes ģeomagnētiskās līnijas, kas ir pazīstamas kopš senatnes, bet ar tām ir saistīts daudz neskaidrību - vai tās ir ūdens āderes, uguns āderes, spēka vietas u.tml.
Zemes ģeomagnētiskās līnijas veido režģi pa visu Zemi, tās nāk no Zemes iekšienes un stiepjas zināmā augstumā no Zemes virsmas, dažreiz tās sauc arī par atmosfērisko stresu.
Pagājušā gadsimta vidū vairāki zinātnieki, galvenokārt Vācijā, tās ir izmērījuši un tās ir nosauktas to vārdos. Hartmaņa (Hartmann) ģeomagnētisko līniju režģis, kas pārklāj visu pasauli, stiepjoties aptuveni Z/D un A/R virzienos, ar apmēram 1,8 - 2,4 m soli un līnijas platumu starp 2,5 un 7,6 cm. Šim režģim ik pēc apmēram 10 metriem virsū ir “uzsēdinātas” vēl platākas līnijas, veidojot Benkera (Benker) režģi, kā apmēram 10x10 m lielus kvadrātus. Šis Benkera režģis nav tikai uz zemes, bet kā daudzstāvu mājas griesti, stiepjoties horizontāli ik pēc 10 metriem uz augšu, tādējādi viedojot 10x10x10 metru 3D režģi. Tikpat nozīmīgs ir Kurija (Curry) režģis, kas ir novietots diagonāli pret Hartmaņa režģi un veido līnijas ik pēc 1,8 -2,5 metriem. Tas stiepjas ZR/DA un ZA/DR virzienos. Līdzīgi, kā iepriekšējam, arī Kurija režģim ik pēc noteikta soļa ir virsū uzsēdinātas Kurija zonas jeb platākas līnijas. Visa Zeme ir pārklāta ar šo režģi.
Zinātnieki ir atklājuši vēl citus režģus, bet šie divi - Hartmaņa/Benkera un Kurija režģi ir paši nozīmīgākie.
Interesanti, ka trīs piramīdām, kas atrodas Gizas plato Ēģiptē, katrai pamatne atrodas dažādos augstumus un ir uzsēdinātas uz šīm horizontālajām režģa līnijām.
Spēka vietas ir lielāki un mazāki enerģētiski portāli zemē, kas bieži vien (bet ne vienmēr) ir atrodami virs pazemes ūdens straumju krustpunktiem, jo tekošs ūdens pastiprina šo spēka punktu iedarbību. Spēka vietas senatnē bija savstarpēji savienotas ar līnijām, ko angļu valodā sauc par lay lines. Mūsdienās daudzās vietās šie savienojumi ir pārrauti. Senatnē cilvēki spēka vietas apzināti vienoja ar taisnām līnijām, to var vēl labi redzēt Lielbritānijā, kur pāri laukiem un īpašumiem stiepjas taisnas, cilvēku veidotas līnijas.
Interese par bioģeometriju pēdējos gados ir strauji pieaugusi. Bioģeometrijas praktiķi darbojas visā pasaulē un tās pielietojums ir burtiski neierobežots. Tā ir enerģijas harmonizēšana cilvēkos, mājās, dārzos, dzīvniekos, augos, pastiprinot tajos dzīvības spēka enerģiju, ne tikai fiziskajā, bet arī emocionālajā, mentālajā un garīgajā plānā.
Visplašāk bioģeometriju pielieto cilvēku un māju harmonizēšanā. Tāpat to izmanto lauksaimniecībā, uzlabojot ražību, apkarojot kaitēkļus, attīrot ūdenstilpnes un pat harmonizējot lidmašīnas, un, protams, arhitektūrā, dizainā un vides dizainā projektējot un būvējot mājas pēc bioģeometrijas principiem.
Viens no zināmākajiem bioģeometrijas projektiem ir Šveicē, kur tika harmonizēti veseli ciemati no ģeomagnētiskā (zemes) un elektromagnētiskā stresa, kas bija radies mūsdienu tehnoloģiskās vides ietekmē. 2003. gadā Dr. Karims ar savu komandu harmonizēja Hembergas ciemu, viņam izdevās samazināt elektro jūtīguma problēmas ne tikai cilvēkiem, bet arī mājlopiem. Rezultāti bija tik iespaidīgi, ka Dr. Karims tika uzaicināts atkārtot šo pašu citā Šveices pilsētā - Hiršbergā ar tikpat iespaidīgiem panākumiem.
Bioģeometrijas praktiķi harmonizē telpas un mājas, tiek izmantoti bioģeometrijas rīki, ar kuru palīdzību šī harmonizētā enerģija tiek “ieenkurota” mājā, tā saglabājas un to var izmērīt un pārbaudīt.
Te svarīgi saprast, kas veido nelabvēlīgās enerģijas mājā. Viens faktors ir Zemes ģeopātiskās līnijas, kuras ir palikušas toksiskas mūsdienu tehnoloģiju ietekmē. Mūsdienās šīs līnijas paliek aizvien platākas un uz tām burtiski “uzsēžas” cilvēkam nelabvēlīgie elektromagnētiskās enerģijas aspekti. Tāpat tie var būt ārēji faktori, kā jaudīgi elektromagnētiskā starojuma avoti māju tuvumā, piemēram, elektrības transformatori, augstsprieguma elektropārvades līnijas. Tāpat nelabvēlīgu enerģiju mājā var veidot spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu radīti enerģijas sablīvējumi, kas arī var burtiski uzsēsties un baroties no toksiskajiem aspektiem Zemes ģeomagnētiskajās līnijās.
To visu vajag uztvert kā smalkās enerģijas fizikas izpausmi, un, zinot kā tas darbojas, to ir viegli harmonizēt.
Bioģeometrijā māca, ka katras Zemes ģeomagnētiskās līnijas vidū, pat ja tā ir kļuvusi toksiska, atrodas harmonizējoša, centrējoša enerģijas dzīsla vai tās potenciāls. Bioģeometrija nebloķē kaitīgās līnijas, bet pastiprina šo harmonizējošo, centrējošās enerģijas dzīslu, un tādējādi transformē līnijas toksiskumu. Tādā veidā līnijas kļūst par labvēlīgu enerģiju tīklu, pa kurām telpā un mājā burtiski kā pa vadiem izplatās dzīvības spēka enerģija. Kaitīgo ģeomagnētisko līniju transformācija uz labvēlīgām līnijām ir tikai viens no telpu harmonizējošiem paņēmieniem, ko izmanto bioģeometrija. Katrai telpai tiek pielietotas daudzlīmeņu metodes, lai to burtiski pielietu ar gaismu, ar dzīvības spēka enerģiju, vai, kā saka Dr. Karims, pielietu ar zelta enerģiju.
Uzsākot bioģeometrijas praksi, sāku ar savas mājas harmonizēšanu. Parādījās lielāks iekšējais miers. Ja mājās ir spēka vietas enerģētika un tā ir piepildīta ar dzīvības spēku, tā kļūst par tādu kā enerģētisku spa centru - enerģijas nemanāmi iešūpojās, jutu, ka iekšēji sakārtojos, palielinājās skaidrība, mainījās reakcija uz situācijām un iekšējie dialogi, iestājās lielāks miers un uzlabojās kopējā pašsajūta.
Ideālā gadījumā, pirms cilvēki būvē māju, vispirms būtu jāizpēta apkārtne, zemes enerģētika, jāpārdomā vislabākais mājas novietojums, tās forma. Projektējot māju pēc bioģeometrijas principiem, ir jāzina par mājas enerģētisko centru, par polaritāti, par enerģijas plūsmām un citas lietas tā, lai māja ir piepildīta ar dzīvības spēka enerģiju un tajā ir enerģētiski veselīga vide. Ar bioģeometrijas palīdzību var harmonizēt arī toksiskus celtniecības materiālus, un pat veikt celtniecības procesu noteiktā veidā, lai tas pēc iespējas vairāk harmonizētu būves kopējo enerģiju. Cilvēki, uzturoties šādās harmonizētās vietās, paliek mierīgāki, samazinās stresa līmenis, uzlabojas attiecības, emocionālais un mentālais stāvoklis, bieži uzlabojas arī veselība.
Patiesībā jau bioģeometrija atgriežas pie sen aizmirstām zināšanām par smalko enerģiju dabu, par ģeometrisko formu, leņķu un proporciju patieso nozīmi, par smalkās enerģijas nesējviļņiem, kas šo enerģiju virza. Tas, ko mūsu senči zināja un pie kā mēs tagad atgriežamies jau citā laikā un formā, pēc būtības ir tas pats - kā dzīvot harmonijā ar apkārtējo vidi, ar dabu un pašiem ar sevi.
Pavisam īsi gribētu pieminēt otru zināmāko bioģeometrijas praksi, un tā ir cilvēka enerģētikas harmonizēšana. Tas ir atsevišķa raksta vērts, tikai pieminēšu ar to saistītos bioģeometrijas parakstus jeb līniju zīmes, kas attēlo enerģijas plūsmu dažādos orgānos un kurus ir iespējams harmonizēt tieši caur šīm enerģijas plūsmām.
Bioģeometrijā visu var pārbaudīt un izmērīt. Ir svarīgi uzsvērt, ka bioģeometrijā neuzdod mentālus jautājumus, bet tās praktiķis darbojas kā antena, instruments, kas uztver smalkās enerģijas. Cilvēkā ir visi smalko enerģiju plāni un tāpēc tas ir vislabākais instruments darbā ar tām. Ir svarīgi atbrīvot prātu no jebkādām domām, lai speciāli kalibrētie un izveidotie bioģeometrijas svārstiņi caur cilvēka enerģiju uztvertu šīs enerģijas. Svarīga ir mentālā tīrība, lai prāts nav piesārņots, lai antena būtu tīra.
Var iztīrīt māju ar rituāliem, kvēpināšanu, bet bieži vien šī enerģija ilgstoši nesaglabājas, tās iedarbības spēks var mazināties, ja tā nav ieenkurota fiziskajā pasaulē. Piemēram, izmantojot bioģeometrijas rīkus, harmonizētā enerģija tiek ieenkurota, tā saglabājas mājā pastāvīgi un to var izmērīt un pēc kāda laika vēlreiz pārbaudīt. Protams, ir dažādi veidi, kā harmonizēt enerģiju mājās, piemēram, ar kristāliem vai ēteriskajām eļļām, ar savu nodomu, kas pats par sevi ir jaudīgs instruments, ja tam ticam.
Svarīgi atcerēties, ka tāpat, kā cilvēks ietekmējas no nelabvēlīgām vides enerģijām, arī vide ietekmējas no mūsu enerģijām. Cilvēks un vide nepārtraukti mijiedarbojas, apmainās ar enerģiju, un enerģija ir informācija. Tāpēc svarīgi atcerēties, ka ne tikai fiziskais piesārņojums, bet arī cilvēku domas, emocionālie stāvokļi ietekmē apkārtējo vidi.
Enerģētiskie nospiedumi paliek arī uz priekšmetiem, tāpēc ir svarīgi priekšmetus regulāri attīrīt, īpaši juvelierizstrādājumus, kurus nēsājam ikdienā, un kristālus. To var pavisam vienkārši paturēt dažas minūtes zem tekoša ūdens. Mantotos gredzenus iesaku paturēt sālsūdenī, kas lieliski harmonizē iespējamos nelabvēlīgos enerģijas nospiedumus.
Apzinieties to milzīgo spēku, kas ir jūsos. Mēs neesam piedzimuši grēkā, bet amnēzijā. Mēs katrs esam jaudīga, dievišķa būtne, kuras uzdevums ir atcerēties, kas mēs patiesībā esam un pārstāt baidīties, tai skaitā - pašiem no sava spēka. Mums nevajag ne no viena aizsargāties, jo, tikko mēs mēģinām no kāda aizsargāties, enerģētiski paziņojam, ka esam vāji, lai gan patiesībā esam stipri. Tāpat nevajag lūgties, bet vajag izvēlēties. Padomājiet, kādu enerģiju mēs raidām, kad esam lūdzēji. Mēs enerģētiski raidām signālu, ka esam vāji, ka mums kaut kā trūkst. Pasaulē viss darbojas pēc rezonanses principa un tas, ko raidām, ir tas, ko saņemam pretī. Ja raidām savu vājumu, bailes, tad to arī saņemam. Ja raidām spēku, pārliecību, tad attiecīgi to arī piesaistām. Kad es raidu no sava spēka, es nelūdzos, bet es izvēlos. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais. Līdzīgi arī bioģeometrijā, mēs nekoncentrējamies uz to, kas ir slikts, bet gan uz spēka punktiem, uz šī spēka palielināšanu. Cilvēkos ir daudz programmu, ko mēs saucam par personību un ko bieži sajauc ar to, kas cilvēks patiesībā ir. Programmas ir ieliktas mūsos no bērnības, skolas, vides. Tā tas ir uz šīs Zemes. Svarīgi ir spēt atšķirt cilvēka programmu no cilvēka patiesās būtības. Programmas ir tās, kas veido personību, bet gars vienmēr ir dievišķs. Programmās, personībā ir duālisms, tur ir cīņa, pretpoli, labs pret ļaunu, drosmīgs pret vāju, bet patiesībā abas puses ir vienas un tās pašas medaļas dažādi aspekti. Gars atrodas ārpus šī duālisma. Gars ir centrējošs, harmonizējošs un netiesājošs. Svarīgi ir nejaukt personību ar garu. Patiesais cilvēks ir brīnišķīga gaismas būtne. Šī apzināšanās par cilvēka patieso būtību ir izkāpšana ārā no matricas, no dualitātes. Tas palīdz pārstāt citus tiesāt, jo mēs patiesībā tiesājam tikai programmas cilvēkos.
Un vēl. Cīnoties pret tumsu, mēs to patiesībā tikai barojam. Izkāpjot ārā no cīņas, mēs izkāpjam no dualitātes un nonākam savā centrā, pie savas dievišķās būtības. Un tieši ar šo mēs dodam nozīmīgu pienesumu kopējam cilvēces enerģijas laukam, jaunajai pasaulei.
Bioģeometrijas pielietojums ir ļoti plašs, es nodarbojos ar bioģeometrijas risinājumiem gan cilvēku, gan māju, īpaši telpu, kurās visvairāk uzturamies, harmonizēšanu. Virziens ir arī biroju, veikalu, kafejnīcu un līdzīgu telpu harmonizēšana, kā arī sadarbība ar arhitektiem un attīstītājiem, lai jau projektēšanas stadijā ēkās un vidē integrētu bioģeometrijas principus. Pēc bioģeometrijas principiem harmonizētā vidē ir patīkami uzturēties, mēs jūtamies stiprāki savā centrā, kļūstam mierīgāki, uzlabojas pašsajūta un ir lielāks enerģijas pieplūdums.
dace.penke@gmail.com
29428176
Ar Daci Penki sarunājās un tekstu pierakstīja: Laura Grīnvalde
