Inguna Roga-Saulīte, četru bērnu māmiņa, dievturu sadraudzes pudura “Baltiem” un biedrības “Nigeste” vadītāja, “Māras gada rits” satura veidotāja, Lokstenes svētnīcas pasākumu vadītāja.
Stiprini savu latvisko pašapziņu - atklāj, kas esi, no kurienes nāc un kurp dodies. Kur un kā latvju tradīcija aicina meklēt brīnumzāles dažādām kaitēm? Kas ir dzīvības ūdens un nāves ūdens? Šis ir ieskats Ingunas atrastajās zālītes, lai tas ir kā pamudinājums meklēt, būt, atrast savu brīnumzāli. Tin aiz auss nākamajam gadam, lai 15. jūnijā vari brīnumzāles kaut ar izkapti pļaut.
Saule, mīlestība, mazbērni, dzīvība, dzīve, dabas cikls, sēkla, Dievs. Bērns ir brīnums, vērtīgākā sēkla, kas turpināsies.
Varam paskatīties uz zālēm no tautasdziesmas puses – zāle, kuru ēd lopi, Jāņu zāles un zāles veselībai. Starp citu, Vītus dienā vāc tējas visam gadam, tas ir 15. jūnijs, kaut ar izkapti vari pļaut. Šogad, 20. jūnijs, zāļu vakars, izpeldies, izvārties rasā. Jauki, ja vari sauli sagaidīt, kaut nedaudz pieskaries šiem notikumiem.
Augi, koki, sāls, maize, medus, trejdeviņas zālītes, piens, rasa, mītiskā zāle. Par katru mazliet tuvāk.
Koki – koku enerģētika, to visi zinām. Vai zinām, ka var tērpties liepas koka villainē, apses brunčos, ozola cepurītē - tērpties koka spēkā? Kur nu vēl pumpuri, pirts slotas. Vispasaules ozoli ir saistīti Indras tīklā, ja nodarīsi pāri vienam, ne pie viena ozola palīdzību šai pasaulē vari nemeklēt. Tādēļ domājam, kā mēs rīkojamies, ko darām.
Augi. Zintēšana (labdarīšana) un zavēšana (ļaundarīšana). Zintēšana māca, kā iepazīties ar katru augu, kā ar to izveidot attiecības, kā augu palūgt palīgā, kā tas dodas talkā. Piemēram, ceļteka, to var uzlikt uz kājas, kas ir savainota. Man ir trīs puikas, lieku kompreses ar ceļtekām, to dūšīgi saburzu, lai izdalās sula, ik pa stundām mainot. Un sadzīst viss. Sadziedēju pat rozi uz savas kājas. Mēs ceļteku saldējam ziemai, jo pieredze liecina, ja ir mazi bērni, to noteikti vajadzēs. Kalmes ir lielie palīgi, ko nesam mājās, kad vajag sevi sargāt, liekam klāt arī pie tējas, ja vajag sevi sakārtot, iztīrīt, pasargāt.
Katram iesaku attīrīšanās kūri reizi pavasarī un rudenī – septiņas līdz desmit dienas – vērmele, biškrēsliņš, pelašķis, raudene, mazliet kalme – saberzta pulverītī. Katru rītu, tukšā dūšā, kārtīga karote ar siltu sāls ūdeni, tikai pēc stundas vai divām ēdam brokastis. Tā atbrīvojamies no visiem redzamajiem un neredzamajiem parazītiem, kas mums nav vajadzīgi.
Sāls - brīnumzāle, kas attīrīs tevi un tavu māju. Sālī mazgājamies, dzeram, nozīmējam mājas priekšu, tā nelaidīs mājā neko negatīvu. Pirmajā pilnmēness ceturtdienā gatavojam melno sāli - pievakarē sāli liekam uz sausas pannas, karsējam, līdz tā kļūst melna. Kad esi sastaigājies pa pasauli, sagramstījies Dieva brīnumus, nāc mājās, melnā sāls palīdzēs. Es sāli ņemu līdzi maisiņā, bieži noder.
Maize. Maizi tautieši ņem līdzi, braucot prom no Latvijas, lai šīs zemes spēks ir kopā ar viņiem. Kādu ceļamaizi mamma krustabās dod bērna mūžam? Mazu lina maisiņu, kur rupjmaize, sudraba naudas gabaliņš, gudrais padomiņš – piemēram, vēstule savam bērniņam. Šādu velti aicinu sagādāt katrai mammai savam bērnam Baltajos mūža godos vai kādā citā nozīmīgā brīdī. Ja tu to vēl neesi paguvusi, izdari to!
Medus ir bišu pārradītais nektārs. Savukārt bites ir Dieva sūtņi uz zemes. Medu ziedo ugunij, to notiesā pēc rituāliem, tecina ūdenī. Medus burciņu dod līdzi zārkā, ja gribi, lai aizgājējam ir vēlība no veļu mātes, un velis tiek sagaidīts jo īpaši. Veļu mātei vismīļākais ir tieši medus plācenis.
Trejdeviņas zālītes – trejdeviņu zālīšu rituāls, kuru aicinu veikt Zāļu vakarā. Salasi 27 zālītes, katrai zālītei sava vēlēšanās - 9 par sevi, 9 par saimi, ģimeni, 9 par tautu, zemi, pasauli. Sakur rituālo uguni, ziedojot zāli ugunij, saki: “Lai top!” Par katru vēlmi stipri piedomājot, ziedo zālīti ugunij. Malciņu kraujam akas formā un aizveram ciet ar diviem zāļu kumšķiem vai zariņiem. Ja tu kaut ko atver vaļā, tas ir arī jāaizver ciet!
Piens ir brīnumzāles. Ilze Indrāne dalījās stāstos, par to, kā viņa pēc Otrā pasaules kara izdzīvoja, pateicoties pienam. Pienu izmanto visos rituālajos mūža godos: krustabās, vedībās, bedībās. Tas ir pirmais ēdiens arī mazulim. Visiem novēlu atrast bioloģiski labu pienu no zilās vai latvju brūnās gotiņas, kuras ēd pilnvērtīgu un tīru pārtiku.
Rasa – īsta brīnumzālīte, īsu brīdi pirms saullēkta ziedkopās sakrājusies rasa Jāņu rītā ir dziedinoša.
Mītiskās brīnumzāles – meduszāle. Medus, pasaules zāle un Viņsaules zāle - dievišķā enerģija ir pārradīta substancē, kas viegli uztverama visiem.
Nezāles ir viss traucējošais tavā vidē, dzīvē, attiecībās, personībā, zemapziņā, dzimtā. Svarīgi pašam saprast, kas ir tas, kas traucē. Vai kāds cilvēks, notikums, pienākums, kas tavā dzīvē ir kā nezāle. Nezāles ir ļoti spēcīgas, tās pārņem pamata kultūru, un tā vairs nevar eksistēt. Senie ļaudis gan saka, ka nezāļu nav, visas ir zālītes. Taču, ja es savā dobē vēlos izaudzēt kumelīti, tad viss pārējais šeit būs nezāles. Starp citu, pirtnieki mēļo, ka no 2026. gada kumelītes Eiropas Savienībā tiks atzītas par indīgām un aizliegtas. Pērciet sēklas, sējiet savos dārzos, kamēr tās ir pieejamas. Dzīvosim, redzēsim, kas notiks un kā.
Nelieta ir nezāle. Kaut kas, kas tev nav vajadzīgs, savu ir nokalpojis, bet tev žēl no tā šķirties. Kaut kas, kas traucē, ierobežo, kas neļauj tev realizēties, ieņemt savu vietu. Nelieta ir atkarības, cilvēki, kuri novelk tevi zemajā vibrācijā, aprunāšana, žēlošanās, vainas apziņa, dusmošanās. Ja kāds cilvēks traucē tev realizēties, 15 reizes padomā, vai viņam ir jābūt tavā dzīvē. Izklausās nežēlīgi, bet šādi ravēt savu dzīvi mēs varam tikai paši, neviens cits to neizdarīs, nesakārtos. Neviens cits nesakārtos arī mūsu veļu rindas un mūs pašus.
Nezāles ir arī ne zāles. Kaut kas aizliegts, ko nevar darīt. Tu zini, ka tur nevar iet, to teikt, domāt, darīt... Taču, vai tu ievēro šo aizliegumu? Paklausi padomam? Ir jāsaprot, ka būs jāmācās no savām kļūdām. Piemēram, ja tu zini, ka nedrīkst veikt mūža godu rituālu naktī, tumsas enerģijā, tad nedari to. Ja bērniņš ir dzimis naktī, bezsaules laikā, viņam ir jānēsā aizsardzības kulons, kas atstaro gaismu, metāls vai dzintars. Naktī dzimušais mēdz neredzēt ceļu savā dzīvē. Viņš gan dzīvi visbiežāk tver aizrautīgi, pat pārgalvīgi, taču daudz ko neredz, pat bedri deguna galā. Šie ļaudis nereti netic sev, tāpēc ir vajadzīgs aizsardzības kulons, kas rāda gaismu arī tad, kad paši nespēj to ieraudzīt.
Par ūdeni. Sākumam jāteic, ka Daugavas vārdā nosaukta jelkāda upes forma, kas izkārtota visās trīs saulēs. Ir debesu Daugava, zvaigžņotā dvēseļu upe, kurai pāri var celties un var arī noslīkt. Šīs pasaules Daugava, kurā varam nopeldēties, attīrīties, pieskarties, dot ziedojumu, savienoties ar citām ūdens tilpnēm. Veļu valstības Daugava - melnā veļu upe. Ja jūsu mīļie dodas veļos, dodiet līdzi monētiņu, - senči uzskatīja, ka ir pārcēlājs, kuram jāaizmaksā, ja to neizdara, var arī pāri nepārcelt. Bedību rituālos monētiņas vai nu met ugunī, vai iedod līdzi zārkā.
Visa cita starpā jāatceras, ka 70 procenti mēs paši esam ūdens. Tātad, teiksmas, mīti par ūdeni ir teiksmas par mums pašiem.
Pelēkā bļodakmenī sakrātais ūdens ir dziedinošs. Novērtējiet to kā lielu devumu no pašas dabas mātes, zemes mātes, ja jums kaut kur pie mājas vai tuvākā apkārtnē ir šāds akmens. Pelēkais akmens ir Dieva akmens, ja akmens ir sarkans, - ejam garām, lai stāv, kur stāvējis.
Senākās pasakas stāsta, ka dzīvības ūdens nomērdē pavisam. To ieguva no tūjām jeb dzīvības koka. Tā mūsu senči cīnījās ar daudzām slimībām. Savukārt mirušais ūdens dod dzīvību. Tas varēja būt no atsevišķiem, īpašiem avotiem, kas ir negatīvi lādēti. Japānā, nonākot slimnīcā, pats pirmais, kas cilvēkiem tiek dots, ir negatīvi lādēts ūdens. Taču pavisam skaidri zinu, ka Mirušo ūdeni iegūst Jāņu rītā īsu brīdi pirms saullēkta, to ievācot no raspodiņu lapām. Mīti teic, ka šāds ūdens spēj dziedināt, atveseļot, atjaunot pat tādos gadījumos, kad vairs nav cerību. Kur ir patiesības un mītu robeža – lai katrs spriež pats.
Vai tev ir savas brīnumzāles?
Ar Ingunu Rogu-Saulīti sarunājās: Laura Grīnvalde
