Dualitāte

Reizēm mēs nonākam notikumos, kuri mūs palīdz nogādāt tā saucamajās bedrēs. Tad, kad jūti, ka salīgojas zeme zem kājām un pamati sāk brukt, izsitot tevi no līdzsvara. Nav nozīmes, cik situācija ir spēcīga, transformējoša, tā atstāj nepatīkamu pēcgaršu, kuru sajūtot, viss līdz šim sasniegtais, sabrūk…

No šādiem satricinājumiem nav pasargāts neviens, visi esam vienādi Radītāja priekšā, turklāt šīs situācijas no Dvēseles skatupunkta ir apzinātas - ar nolūku stimulēt mūsu attīstību.

Mūsu pasaule, planēta Zeme, ir duāla, kas nozīmē, ka tā sastāv no gaismas un tumsas reizē

Abi šie elementi ir nepieciešami, lai spētu pastāvēt balanss jeb līdzsvars. Noliedzot tumsu, tu reizē noliedz Radītāju - sašūpo Visuma balansa struktūru. Nepieņemot savas ēnas puses, tu noliedz daļu sevis, kas nozīmē - neesi īsti godīgs pret sevi, uzbur iluzoru pasauli un veido neīstas attiecības ar apkārtni.

Pieņemt savas ēnas puses nenozīmē samierināties ar savām sliktajām īpašībām. Tas nozīmē apzināt tās, ieraudzīt un mēģināt saprast tām iemeslu, saskatīt sakni, tādā veidā sasniedzot jaunu savas attīstības līmeni, brīvību, kas paver jaunas iespējas darīt savādāk.

Šajā laikā īpaši svarīgi ir būt atvērtam un atklātam pret sevi, pret cilvēkiem un pašu Visumu. Jāmācās uzticēties dzīvei, tās plūdumam, nepieķeroties pie materiālām lietām - tās atņems. Dvēselei nav svarīgs tavs konta atlikums un jaunākais džips, tai ir daudz svarīgāks stāvoklis, kurā tu atrodies, operējot ar šīm mantām. Jo vairāk pieķersies materiālajam, jo vairāk sāpēs.

Kā tu justos, ja no šī brīža tev vairs nekas nepiederētu, tev atņemtu māju, mašīnu, gadžetus un darbu, ko tik ļoti ”mīli”? Vai esi gatavs tādām pārmaiņām? Tas, kurš atbild apstiprinoši -apsveicu! Esi atrisinājis vienu no savas Dvēseles uzdevumiem - paļāvību Visumam, pārējiem….

Mums tas ir jāmācās!

Tev jāsaprot, ka neviens nevēl tev ļaunu. Sāpes, ciešanas - to visu radām mēs paši. Mēs paši sapiņķerējamies savas personības un ego apskāvienos, sarežģījam visu un tad raudam, sūdzamies, cik briesmīga, nežēlīga un smaga ir šī dzīve!

Jaunās enerģijas ir par uzticēšanos, par ļaušanos un plūdumu, uzņemot katru notikumu un situāciju kā jaunu iespēju nevis kā milzīgu triecienu. Iemācīties saskatīt likumsakarības starp situācijām, kuras atkārtojas. Mainās varoņi, taču sajūtas un pēcgarša ir identiska. Ir pienācis laiks kāpt ārā no sistēmas programmām un rāmjiem, kuros valda patērētais.

Zini - tev vienmēr ir izvēle. Vai sākt jaunu centrifūgas programmu, vai arī apstāties, paskatīties uz sevi un beidzot ieraudzīt savus klupšanas akmeņus, pasakot sev - pietiek! Tā ir gatavība pieaugt, gatavība uzņemties atbildību par savām domām, vārdiem un vēlmēm.

Tavu fizisko avatāru atdzīvina tava Dvēseles enerģija un tā ir tevī, - tā ir dzīva un pulsē. Dvēsele zina visu, kas notiek un notiks ar tevi, tā zina arī visus iespējamos variantus notikumiem, tā ir ilgi un cītīgi plānojusi tavu iemiesojumu un tā ir parūpējusies, lai tu uz laiku aizmirstu, ka pats esi Radītājs. Radītājs nav kaut kas ārpus tevis. Tas nedzīvo baznīcā, citā dimensijā vai pasaulē, tas ir tevī!

Tev līdzi, katram no mums, ir milzīga palīgu komanda - tavs Augstākais Es, skolotāji, kuratori, palīgi, eņģeļi, sargeņģeļi, stihijas, spēka dzīvnieki, civilizācijas un daudz citu cilvēka prātam neierasto būtņu. Un es gribu, lai tu zini - tu neesi viens! Nekad nebūsi. Jo tu esi daļa no Visuma, daļa no Absolūta un Radītāja, tevī iekšā jau atrodas vesels Visums un tu esi tā nēsātājs!

Saskaroties ar planētas Zeme enerģijām, mēs tiekam ierauti laika, sistēmas un matricas zobratos, mums tiek noņemtas atmiņas un vibrācijas, mēs pēc pašu vēlēšanās iekāpjam savos avatāros un sākam spēli… Un katras Dvēseles supersarežģīti jautrais kvests un uzdevums…