Šīs nedēļas populārākais

Piedāvājumi

Dziedināšana, kas mani atveda pie sevis. Rekonekcija

Meklējot, kas gan varētu būt zelta atslēdziņa, lai atbrīvotos no trauksmes, nejauši (lai gan zināms, ka nekas nenotiek nejauši, tomēr izmantošu šo vārdu, jo es meklēju, nezinot, ko tieši meklēju un ko atradīšu) sastapos ar dziedināšanas veidu, par kuru nebiju līdz tam pat dzirdējusi – tā ir rekonekcija jeb rekonektīvā dziedināšana.

Visbrīnišķīgākais šajā dziedniecības veidā ir tas, ka to var izmantot katrs un nav obligāti vajadzīgs starpnieks, kas spēj sazināties ar augstākām būtnēm, just vairāk, redzēt vairāk, saklausīt vairāk. Uzskata, ka spēcīgāku efektu var iegūt, ja rekonekciju tev veic kāds cits, tomēr man nav iemesla apšaubīt, - ja to pats ievies savā ikdienā, esi savienojumā ar rekonektīvajām enerģijām, tās ar tevi mijiedarbojas tik jaudīgi, cik vien iespējams, un cik vien tev tas ir vajadzīgs. Mēs visi esam nākuši no gaismas avota un rekonektīvā enerģija ir Visuma enerģija, ar kuru sinhronizēties. Vienkārši tajā būt. Tā kā to uzskata par esības formu, būšanu rekonektīvajās enerģijās, tad to nevar nosaukt nedz par metodi, nedz par tehniku.

Kas ir rekonekcija?

“… tas ko tu dari, ir gaismas un informācijas nešana šai planētai, satrūkušo pavedienu sasiešana, sarauto stīgu savienošana.” / no Dr. Erika Perla grāmatas “Rekonekcija. Dziediniet citus, dziediniet sevi.”

Jau pats nosaukums reconnection, kas tulkojumā no angļu valodas, nozīmē savienošanās, atpakaļsavienošanās norāda, kā rekonekcija darbojas. Tā ir atjaunošanās veselumā, kāds cilvēkam sākotnēji ir paredzēts. Cilvēks, kurš ieviesa rekonekciju kā dziedināšanas veidu, ir dr. Eriks Perls, kas ir pasaulē atzīta autoritāte enerģētiskajā dziedniecībā. Eriks Perls rekonekciju neizgudroja un arī negrasās pretendēt uz jelkādu “metodes” ieviesēja statusu – nepārspīlēšu, sakot, ka zināšanas par rekonektīvo dziedināšanu Perlam uzdāvināja Visums. Un arī pats viņš to sauc par dāvanu.

Izklausās pēc kaktu dziedniecības vai ezotērikas pekstiņiem? Tā nebūt nav. Rekonekcijas iedarbību un efektivitāti atzīst ārsti un zinātnieki visā pasaulē. Arī Latvijā ir mediķes, kas rekonekciju izmanto savā praksē un to apguvušas pie paša Dr. Erika Perla – ginekoloģe, psihoterapeite un mākslas terapeite Dita Daugina un plaušu ķirurģe Arta Sirgeda. Pie Erika Perla darbu ar rekonektīvajām frekvencēm apguvis arī viscerālais terapeits Artūrs Ķirps.

Foto: ELĪNA UPMANE / Stils: ĒRIKA MELDERE / Muah: KRISTĪNE DOMBROVSKA / Mūza: LĪVA OLIŅA

Kā tas notiek?

Rekonekcijas procesā cilvēka biolauks tiek sinhronizēts un harmonizēts ar Visuma enerģētisko lauku. Bet ja tas izklausās pārlieku mistiski – harmonizējas un sinhronizējas arī sirdsdarbība un smadzeņu darbība, un to pierāda fizikāli, EKG un EEG mērījumi. Sākotnēji ieteicamas trīs rekonekcijas sesijas. Bet to var ieviest savā ikdienā kā harmonizējošu praksi gluži kā jogu vai elpošanas vingrinājumus. Rekonekcijas iedarbība vienmēr ir labvēlīga, tādēļ nav jābaidās, ka kaut ko dari nepareizi vai sastrādāsi šķērsām.

Fiziski pati darbība tiek veikta ar noteiktām roku kustībām, bet klients, kuram rekonekciju veic, var atrasties gan tiešā meistara tuvumā, piemēram, aizvērtām acīm guļot uz kušetes vai sēžot, rekonekciju var praktizēt pat stāvot kājās. Bet ja tās ir attiecības ārsts/meistars-klients, tad parasti tiek izvēlēta kušete, kas klientam sniedz maksimālu iespēju atslābināties. Kas jādara klientam? Nekas! Tikai jāatpūšas un jāvēro savas sajūtas. Bet drīkst arī nedarīt neko, aizvērt acis un vienkārši būt šajā mirklī.

Kas būtiski – rekonekcijas sesijas tikpat lieliski strādā arī attālināti.

Foto: ELĪNA UPMANE / Stils: ĒRIKA MELDERE / Muah: KRISTĪNE DOMBROVSKA / Mūza: LĪVA OLIŅA

Kādas ir sajūtas?

Kā tas būs, ko es jutīšu, ko pieredzēšu? Kurš gan nevēlas šo zināt, vai ne? Tomēr pieredze rāda (katram pieredze ir citāda, negalvoju par savu kā vienīgo un pareizo), ka vislabāk ir negaidīt neko, ļauties un uzticēties procesam. Iespējams, tu redzēsi vīzijas, iespējams tev tirps, sakarsīs, sals kāda no ķermeņa daļām, iespējams noraustīsies acs, iespējams, izjutīsi laika saspiešanos vai izplešanos, iespējams tev pārliecinoši šķitīs, ka meistars vienlaikus atrodas vismaz divās vietās (un tā būs taisnība, kvantu fizika!), bet iespējams… nejutīsi neko un būsi vienkārši pusstundiņu labi atpūties!

Ja tu esi tas, kurš veic rekonekciju kādam citam, arī piedzīvosi dažnedažādas izjūtas. Es izjutu izteiktu roku tirpoņu, adatiņas, aukstas pēdas, mīklas staipīšanos starp rokām, cietu pamatu zem rokām, lai gan tās atradās nabas augstumā, mīlestības uzplūdus. Katram izjūtas var būt citādas.

Foto: ELĪNA UPMANE / Stils: ĒRIKA MELDERE / Muah: KRISTĪNE DOMBROVSKA / Mūza: LĪVA OLIŅA

Kas notiek pēc tam?

Atkarībā no cilvēka, viņa pieredzes un gatavības – pirmās dienas vari justies gan enerģiski, gan tieši otrādi – saguris, ļaujot notiekošajam integrēties. Daļai cilvēku pamanāmas izmaiņas ir jau uzreiz, gluži kā ar klikšķi – nākamajā dienā problēmas vairs nav. Daļai vajadzīgs garāks ceļš, jo ķermenim vajadzīgs ilgāks laiks, lai atjaunotos, vai arī tiem, kam problēma bijusi netaustāmas dabas - lai ieraudzītu – redz, kur ir, tiešām tas strādā! Ja runa ir par nopietnām saslimšanām kā onkoloģija – rekonekcija ir ieteicama kā papildinoša (!) terapija, kas atvieglos atveseļošanās procesu.

Ja būsiet vērīgi, ieviešot savā dzīvē rekonekcijas prakses, pamanīsiet lielisku sinhronizāciju, sakritības, zīmes un ceļus, pa kuriem doties!

Foto: ELĪNA UPMANE / Stils: ĒRIKA MELDERE / Muah: KRISTĪNE DOMBROVSKA / Mūza: LĪVA OLIŅA

Kam rekonekcija palīdz?

Rekonektīvā dziedināšana līdz gan psiholoģiskas dabas vainām, emocionāliem traucējumiem, kā bailes, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi utt., gan fiziskām slimībām. Tāpat rekonekcijas veikšana dzemdībās harmonizēs un atvieglos šo skaisto procesu.

Kā tas var būt? Tiek harmonizētas un līdzsvarotas arī DNS ķēdes un organisma sistēmas, tādēļ arī pazūd nevēlami simptomi un slimības.

Ar rekonekciju var palīdzēt arī tiem slimniekiem, kuru dienas ir skaitītas, lai viņu pārejas ceļš ir harmonisks.

Foto: ELĪNA UPMANE / Stils: ĒRIKA MELDERE / Muah: KRISTĪNE DOMBROVSKA / Mūza: LĪVA OLIŅA

Mana personīgā pieredze

Šoziem manai meitiņai aktualizējās nepārejošas iesnas, kas pārvēršas klepū. Un kad šķita, ka pašu spēkiem vairs netiksim galā un nākamā dienā jāvēršas slimnīcā, meitiņai iemiegot, veicu rekonekciju. Nākamajā rītā… bija nesalīdzināmi labāk! Viegla saaukstēšanās! Mums vajadzēja vairs pāris dienas, lai “ielaistās” iesnas pazustu kā nebijušas. Tāds ir mūsu brīnumainais stāsts. Un šo var praktizēt ikviens vecāks – ne tikai pie saslimšanām, bet arī tad, ja bērns ir, piemēram, nemierīgs, naktī murgo vai ir kādi dārziņa un skolas satraukumi. Bērniņam procesa laikā jābūt mierīgam, tādēļ mazuļiem to veic miegā.

“Rekonekcija ir drosme dzīvot patiesu dzīvi, jo arī pašam cilvēkam ir jābūt gatavam šādu dzīvi pieņemt.”/ Dita Daugina

Un šis ir stāsts tieši par mani. Vai es tiku galā ar trauksmi? Netiku. Tā joprojām ir klātesoša. Bet es zinu, kādēļ, un zinu, kas man vēl jāizdara. Un zinu, ka trauksme nav pazudusi, jo man tai jāieskatās acīs. Jāieskatās acī saknei, kura nekad agrāk man nešķita TIK svarīga un mani ietekmējoša. Esmu atradusi, kur ir neizpētītais ievainojumu lauks un beigusi maldīties šķērsielās. Un zināt, kur rakt, - tā ir liela dāvana.

Bet lai raktu un ieskatītos savai tumsai acīs, ir vajadzīga drosme.

Foto: ELĪNA UPMANE / Stils: ĒRIKA MELDERE / Muah: KRISTĪNE DOMBROVSKA / Mūza: LĪVA OLIŅA

Rekonekcija ir viens no rīkiem, patiesi esības stāvokļiem, kas cilvēku paņem aiz rokas, lai vestu pa taciņu tuvāk kādai īpašai būtnei, kuru novēlu satikt savā dzīvē ikvienam. Jo tā galu galā ir viena no mūsu dzīves jēgām – satikt sevi. Un kad esi uz šīs taciņas tā labi ieskrējies, apstāties nemaz nav iespējams! Tu esi maratonā bez izstāšanās iespējas. Satikt sevi – tas ir atsacīties no daudz kā. Nojaukt barjeras, izšķīdināt stereotipus, atvadīties no savas vecās versijas, kas var šķist pat sērīgi, ja gadu desmitiem esi tai ticējis. Tas var būt smagi, jo izslēdz arī cilvēkus. Tas kādā brīdī var būt vientulīgi. Un ja savu sirdi esi saklausījis un tās balsi dzirdi gana skaļi, cenšanās ar varītēm turēties pretī, paklausot prāta ierobežotajām spējām, vai līdz galam nenoticot savai sirdsbalsij, tevi var nolikt pie vietas arī pavisam burtiski – piedāvājot saslimšanu. Un tā tālāk, līdz sāc ne vien sevi sadzirdēt, bet arī sazemēties, materializēt to, ko tava dvēsele tev čukst.

Es izdarīju vairākas drosmīgas izvēles. Paņēmu savas vecās, vairs nederīgās lomas aiz čupra, neizliekoties labākai vai gudrākai. Ieskatoties acīs. Kārtīgi sapurināju un atteicos no tām. Ļaujoties Visuma dāvātajam plūdumam. Uzticoties. Lēcot nezināmajā tur, kur prāts nekad, nekad, nekad neļautu lēkt. Nav taču apdomīgi! Katra mana izvēle kļūst stāsts par mani. Ne par to, ko kāds teiks, ko padomās, kāds būs rezultāts. Jo esmu paļāvībā, ka būs man vislabvēlīgākais, visnepieciešamākais rezultāts.

Citreiz tā var būt nevis saule, prieks un brīvība, citreiz tā var būt kāda maza bedrīte, kurai vēl jāiemācās pārlēkt. Bet tās mazās bedrītes jau skatu citām acīm. Jo pāri visam ir ikdienas klātesoša paļaušanās, brīnumainas sakritības, brīnumaini viegli nokārtojas praktiskas lietas. Vai gan tā nav skaista sinhronitāte?

Foto: ELĪNA UPMANE / Stils:ĒRIKA MELDERE / Muah: KRISTĪNE DOMBROVSKA / Mūza: LĪVA OLIŅA

Vairāk informācijas par rekonekciju varat atrast Perla oficiālajā mājaslapā: https://www.thereconnection.com/

Raksta autore: Ieva Simanoviča

Foto: Elīna Upmane

Citi Raksti