Kā pašvērtējums un ticība sev ir saistīti ar to, kas notiek mūsu dzīvē?
Kā ar veselīgu sevis novērtēšanu varam sev palīdzēt attīstīties daudz ātrāk?
Kā zema pašapziņa var aizvest destruktivitātē?
Ir jāsaprot, ka pašapziņa, pašvērtējums un pašcieņa ir pilnīgi dažādas lietas. Mums ir jāiemācās tās atšķirt un konkrētās situācijās jāizvērtē, kura no šīm jomām ir iesaistīta šobrīd visvairāk.
Pašapziņa ir par to, kā es sevi apzinos kā cilvēku, kā es sevi apzinos kā vīrieti vai sievieti, kā es apzinos savas prasmes, to, ar kādām vērtībām esmu atnācis šajā dzīvē. Pašapziņa ir par apzināšanos - Es jau esmu!
Pašvērtējums ir tas, kā es sevi novērtēju salīdzinājumā ar kaut ko. Tas var būt salīdzinājums ar citiem cilvēkiem (pazīstamiem, nepazīstamiem), ar sevi vakar, ar sevi senākā pagātnē. Kā es caur vērtējumu skatos uz sevi, savām prasmēm, dotībām, iespējām, talantiem utt.
Pašcieņa - ar kādu cieņu un rūpēm es izturos pret sevi, savu dzīvību, savu ķermeni, jūtām, domām, darbībām utt.
Mēs esam pieraduši visas trīs šīs lietas jaukt kopā, taču dažādās dzīves situācijās var vairāk dominēt viena vai kāda cita no tām. Un veids, kā varam ietekmēt pašapziņas, pašvērtējuma vai pašcieņas paaugstināšanos, var būt pilnīgi dažāds. Jāiemācās šīs trīs lietas atšķirt!
Kādā veidā tas viss ietekmē mūsu attiecības?
Tas, kādas domas, sajūtas man ir pašam par sevi, nosaka to, vai es pratīšu izveidot jebkādas attiecības savā dzīvē.
Ja man ir veselīga apziņa, cieņa, domas par sevi, es nekad neļaušu otram cilvēkam pārkāpt manas robežas, darīt man pāri, manipulēt un kontrolēt mani.
Ja es šīs lietas, pirmkārt, nesakārtoju pats ar sevi, un ieeju attiecībās ar neveselīgu pašapziņu, pašvērtējumu, pašcieņu es bieži vien sagaidu, ka otrs cilvēks būs tas, kurš mani novērtēs, cienīs un apzināsies. Mēs dzīvojam gaidās, ka otrs iedos man to, ko pats neesmu sev iedevis. Un, kad mēs to nesagaidām, mēs vēl vairāk sevi šaustām. Sākas sevis vainošana par neizdošanos. Un tas atkārtosies katrās jaunās attiecībās, kamēr nenotiks darbs ar sevi. Cilvēks ir laimīgs attiecībās, kad ir mierā un laimīgs pats ar sevi.
Mēs bieži gaidām novērtējumu no citiem cilvēkiem - darba devēja, klientiem, kolēģiem, partnera, vecākiem, bērniem… Gaidām, ka kaut kas manā dzīvē padarīs mani laimīgāku. Tas nozīmē, ka mana labsajūta ir atkarīga no citiem cilvēkiem manā dzīvē. Taču tā tam nav jābūt. Kad es pats sevi veselīgi novērtēju, tad es to vairs negaidu no citiem. Es dodu pasaulei labāko, ko spēju šajā brīdī, un arī saņemu to, kas man pienākas. Tādā veidā es pats sev kļūstu par milzīgu atbalstu!
Atceries - lai kas notiktu tavā dzīvē - tu vienmēr sev esi! Tev esi tu un Dievs. Un kad to no sirds apzinās, tad saprot, ka ar visu dzīvē var tikt galā. Strādājot ar sevi, savu pašapziņu, pašcieņu, pašvērtējumu, mēs iemācāmies vēl vairāk paļauties uz sevi un uz Dievu un Visumu!
Vadot Naudas domāšanas spēli, esmu ļoti ievērojusi šādu likumsakarību - sakārtojot attiecības ar cilvēkiem, daudz ko var sakārtot arī naudas jautājumos savā dzīvē. Un arī otrādi - tikko es sakārtoju dažādus naudas jautājumus savā dzīvē, automātiski sāk uzlaboties arī attiecības ar citiem cilvēkiem. Šīs lietas enerģētiski ir ļoti cieši saistītas.
Kad cilvēks vēlas savā dzīvē vairāk naudas, ir jāpaskatās, kas notiek ar viņa pašapziņu, pašvērtējumu un pašcieņu. Ja cilvēks pats sevi neapzinās, veselīgi nenovērtē un neciena, naudas viņa dzīvē nebūs tik, cik viņš vēlas, jo nauda nāk uz veselīgu enerģiju! Tiklīdz šīs lietas sakārtojam, mēs spējam uzlikt atbilstošu cenu savam pakalpojumam / produktam, brīvi nosaukt savas cenas, viegli palūgt algas pielikumu, labprātīgi tikties ar jebkura statusa cilvēkiem, esam pārliecināti par sevi un labumu, ko dodam pasaulei, labprāt rādām un stāstām par sevi.
Paskaties uz kādu pagājušo periodu (nedēļa, mēnesis, gads) un izvērtē, paanalizē, kā es esmu mainījies, kas ir noticis labs manī kā personībā, manā raksturā, manās prasmēs. Es esmu tas, kurš veido savu dzīvi! Nav jēgas sevi salīdzināt ar citiem! Tikai ar sevi pašu PIRMS un PĒC;
Kad tu jūti, ka kādā no šiem jautājumiem kaut kas nav kārtībā, sāc izteikt sev pateicības. KATRU vakaru, un noteikti dari to rakstiski. Tie var būt pavisam mazi notikumi vai lietas, pilnīgi jebkas, par ko sev pateikt “paldies”. Sāc ar 2 pateicībām, līdz aiziesi līdz 5 pateicībām dienā. Ja darīsi to vismaz 30 dienas pēc kārtas, ievērosi, cik pozitīvas pārmaiņas notiks tavā dzīvē! Tu ieraudzīsi sevi pavisam citādāk un apzināsies sevi daudz dziļāk;
Biežāk atrodies to cilvēku vidū, kuriem ar pašapziņu, pašvērtējumu, pašcieņu viss ir kārtībā. Piemēram, ja jūti, ka ar naudas domāšanu kaut kas nesokas, esi ar cilvēkiem, kuri ir gatavi augt šajā jautājumā. Un tāpat ar visām citām dzīves jomām. Nepieļauj, ka apkārtējie tevi velk uz leju, ir svarīgi, lai tu būtu motivējošā vidē, kura tev palīdz augt;
Sāc praktizēt dienasgrāmatas rakstīšanu, mācies sevi “izlikt” uz papīra. Tā tu iemācīsies ieraudzīt savas emocijas, savas domas, to, kas tevī patiesībā notiek, kas esmu “īstais ES”. Tā tu vēl vairāk fokusēsies uz sevi, savu izaugsmi, nevis apkārtējo viedokli par to, kādam tev jābūt;
Noteikti ir jāsakārto sava iekšējā pasaule - jāsaprot, kurā brīdī un kādu notikumu iespaidā esmu pazeminājis savu pašapziņu, pašvērtējumu un/vai pašcieņu. Dodies uz individuālu sesiju pie speciālista, palūdz palīdzību vai padomu, tas ļoti palīdz izrauties no “bedres” un sākt savu lidojumu!
Uzdod sev jautājumus. Par visu, kas notiek tavā dzīvē. Kad tu uzdod jautājumus, atbildes vienmēr atnāk. No kāda cilvēka, grāmatas, pasākuma, video… Tev tikai jāierauga, jāsadzird un jāsaprot, ka viss savā starpā ir ļoti cieši saistīts;
Izsaki pateicību tam, kam tici - Dievam, Eņģeļiem, Visumam… Svarīga ir apzināšanās, ka tevi vienmēr vada kaut kas augstāks, pat, ja tu nelūdz tam palīdzību. Noskaiti lūgšanu. Pasaki paldies! Palūdz atbalstu savā izaugsmē! Un tu pavisam citādāk sāksi apzināties šo dzīvi.
Un noteikti trenē sevī jaunus ieradumus.
Tas vienmēr ļoti spēcīgi ceļ ticību sev!
Raksta autore: Daina Einberga, koučs-terapeite ar 15 gadu praktisko pieredzi koučingā, terapijā, trenēšanā