Personīgajām robežām ir svarīga loma mūsu dzīvē. Robežas parāda to, kā mēs mijiedarbojamies ar citiem cilvēkiem. Mācīšanās noteikt personīgās robežas, cienot sevi un citus, palīdz mums saglabāt emocionālo labsajūtu un veidot veselīgas un cieņpilnas attiecības.
Kas īsti ir personīgās robežas, kā tās novilkt, lai neaizvainotu otru cilvēku, un kādus padomus var pielietot ikdienā, lai savstarpējā komunikācija kļūtu harmoniskāka?
Personiskās robežas ir neredzamas līnijas, kas nosaka, kur beidzas viena cilvēka personība un sākas cita cilvēka personība. Tās ir psiholoģiska rakstura sajūtas, kas ietver mūsu personības fiziskos, emocionālos, intelektuālos un garīgos aspektus.
Ja tev var zvanīt plkst. 23 darba jautājumos, tev nav uzliktas robežas. Ja pie tevis var nākt katru reizi, kad gribas izraudāties un pažēloties par visu pasauli, tev nav uzliktas robežas. Ja tevi pazemo, visu laiku kaut ko pārmet un visu agresiju izliek uz tevi, tev nav uzliktas robežas.
Katram cilvēkam var būt viņa unikālās robežas, kas nosaka, cik ērti es jūtos, ko pieņemu un nepieņemu attiecībās, ko ar mani drīkst un ko nedrīkst darīt, kā ar mani runāt, cik bieži man pieskarties utt.
Personīgo robežu novilkšana sākas ar savu vajadzību, izvēļu un komforta zonas izpratni. Ir svarīgi būt godīgam pret sevi un saprast, kas man ir svarīgs attiecībās ar citiem cilvēkiem.
Kamēr pats neizprotu savas robežas, es tās nemaz nevaru novilkt attiecībās.
Es parasti klientiem stāstu tādu piemēru: kad tev nav nekādu robežu, tas ir tā, ka tev ir māja un tai apkārt nav sētas – visi var nākt un iet, kad vien vēlas. Kad es uzlieku žogu, vārtiņus, zvaniņu, es parādu cilvēkiem savus noteikumus, kā mani var apciemot. Un tieši tas pats ir jādara arī realitātē. Kad mēs nosakām savas robežas, mēs skaidri un pārliecinoši izsakām savas vajadzības un vēlmes.
Ir svarīgi atcerēties, ka robežu noteikšana nav savtīga nodarbe vai egoisms, kā to bieži dēvē tie cilvēki, kuriem ar savu robežu novilkšanu mēs kļūstam “neērti”, bet gan rūpes par sevi un citiem cilvēkiem.
Bieži cilvēki nenosaka skaidras robežas, jo ļoti baidās no apkārtējo cilvēku reakcijas: var apvainoties, sadusmoties, pārstāt ar mani komunicēt, centīsies izdarīt man kaut ko sliktu utt. Nosakot personīgās robežas, ir svarīgi būt iejūtīgam pret otra cilvēka jūtām un izteikt savas robežas tā, lai tās neaizskartu otru. Saskarsmē ir ļoti būtiski izvairīties no apsūdzībām, pārmetumiem un agresīva toņa. Jāiemācās izteikt savas vajadzības un vēlmes, izmantojot “es” ziņojumus, piemēram, “Es jūtos ērtāk, ja...” vai “Es gribētu, ka...”. Ir arī svarīgi būt gatavam tam, ka otrs ne vienmēr var saprast vai piekrist tavām robežām uzreiz, un tas ir labi – tas māca būt pacietīgam un atvērtam diskusijām, lai rastu kompromisa risinājumu, kā arī bieži mums pašiem liek būt stingrākiem savu robežu ieraudzīšanā.
Velti laiku sev, lai saprastu, kas tieši tev ir svarīgs attiecībās ar citiem cilvēkiem. Kā vēlies justies, ko pieļausi un nepieļausi attiecībās, caur kādām vērtībām vēlies veidot saskarsmi ar citiem. Atrodi šonedēļ 30 minūtes, lai sarakstītu šo sev rakstiskā veidā.
Izmanto skaidrus un konkrētus vārdus, lai izteiktu savas vajadzības un vēlmes. Otrs cilvēks nevar to uzminēt! Ja runāsi “caur rindiņām”, tādu rezultātu arī saņemsi. Bieži cilvēki nesadzird ar pirmo reizi, jo nevēlas sadzirdēt un mainīt savu uzvedību, tāpēc droši var teikt atkārtoti un pat vairākas reizes īsā laika posmā.
Novelc savas robežas tā, lai neaizvainotu un nesāpinātu otru cilvēku. Taču atceries, ka tu nevari būt ērts visiem un vienmēr. Un otram cilvēkam ir visas tiesības reaģēt uz tavām robežām tā, kā viņš to prot. Viņa reakcijas neesi tu, viņa reakcijas ir viņa prasmes, kuras viņš šobrīd realizē komunikācijā.
Atceries, ka otram cilvēkam var būt savas robežas un vēlmes, un ir svarīgi būt atvērtam diskusijām un kompromisa risinājumiem. Un tieši tāpat kā tev var kaut kas nepatikt komunikācijā, tā var būt arī otram. Runājiet savā starpā līdz vēlamā rezultāta sasniegšanai!
Bieži saviem klientiem atgādinu, ka mums nav fiziski jāmīl visi cilvēki, kas ir mums apkārt, bet cieņai pret otru gan ir jābūt. Lai arī kādas robežas otrs ir novilcis, atceries, ka tā ir viņa izvēle, un tavs uzdevums ir cienīt otru. Bet pilnīgi noteikti ir jāsāk ar cieņu pret sevi!
Personīgo robežu noteikšana ir process, kas prasa praksi un pacietību. Tomēr, pieliekot pūles, tu tiešām vari iemācīties veidot veselīgākas, cieņpilnākas attiecības ar citiem un uzlabot savu emocionālo labsajūtu.
Raksta autore: Daina Einberga, koučs-terapeite ar 15 gadu praktisko pieredzi koučingā, terapijā, trenēšanā
https://retrits.lv/pasizaugsme/kouci-treneri
