Kad pazaudēta dzīves jēga

Pie manis arvien biežāk un biežāk nonāk cilvēki, kuri ir pazaudējuši jēgu savai dzīvei. Viņu dzīves enerģija ir pietuvojusies nulles līmenim. Ikdienā viņi izjūt apātiju, apjukumu, spēku izsīkumu, depresiju. Viņi nezina, ko grib. Labākajā gadījumā viņiem “ir vajadzīgas” materiālās lietas, jo tie cer, ka lieki 1000 eiro spēs uzlabot viņu dzīves kvalitāti un pacelt dzīves tonusu, uzburot labāku nākotni un izšķīdinot problēmas.

Tā nav, viņi stipri maldās, taču tas ir vienīgais, ko prāts spēj atrast par attaisnojumu viņu stāvoklim un par mērķi nākotnei.

Pārsvarā ir viens un tas pats scenārijs: es daru to, ko patiesībā darīt negribu, taču man šobrīd nav citu iespēju. Un tu tam patiesi tici? Un vienmēr atbilde ir: jā, es esmu apstākļu, notikumu un savas dzīves vergs.

Jau piedzimstot, mums tiek iemācīts ņemt vērā kolektīvās vērtības, sabiedrības normas un darīt visu, kā visi, lai esi atzīts sabiedrības pārstāvis un tev tiek ierādīta konkrēta vieta. Tā teikt - piešķirts kārtas numurs. Dzīves laikā šī kārtas numura ietvaros ir iespējams pakāpties vai paslīdēt uz leju. Tas viss ir atkarīgs no tavas veiksmes, paklausības, uzcītības un cieņas, ko izrādi sabiedrībai, darbam un apkārtnei. Būtībā tu kļūsti par sociālo uzstādījumu, programmu izpildītāju - robotu. To sauc par sistēmu. Sistēmas interesēs ir visādos veidos kontrolēt tevi, prognozējot tavu rīcību un domāšanas veidu. Tas ir iespējams vienīgi tāpēc, ka cilvēkam tiek iegalvots, ka viņa drošības sajūta ir atkarīga tikai un vienīgi no pastāvīga darba, stabiliem ienākumiem un nākotnes plāniem, mērķiem un komforta zonas, ko jau ir izveidojis.

Ar laiku tu pavisam attālinies no sevis, jo sāc dzīvot svešu dzīvi. Tu dari to, ko tev saka, kas ir pieņemts. Tu veido draudzības, attiecības un kontaktus arī ar tiem, kuri tev īsti nerezonē, taču izvēles īsti nav, jo ko tad par mani padomās un kā es izskatīšos, citiem ir sliktāk.

Vieglāk ir sakost zobus un smaidīt, ķermenim sastingstot, mēģināt to pierunāt vēl nedaudz paciesties.

Tā tu arvien vairāk un vairāk attālinies no savas dvēseles, pats no savas būtības.

Tavs patiesais potenciāls sāk dzist un tu galīgi pazaudē visu dzīvo sevī. Tu nodod sevi un tas sāp. Tukšums krūtīs paliek dziļāks un smeldze palielinās. Te ir brīdis, kad “ienāk” alkohols un citas apreibinošās vielas, adrenalīns, ķermenis prasa izlādi, un vīna glāze, cigarete piektdienu vakaros sāk kļūt par ikdienu. Mēs smejamies un jokojam, taču patiesībā ir jāraud. Tu dziesti… un tas ir skumīgi!

Sistēma līdzinās spēcīgai un agresīvai programmai, kuras uzdevums ir stingri kontrolēt, lai maksimālais mazākums būtu spējīgi atvienoties no tās. Arī tie, kuri izlaužas, netiek uzreiz likti mierā, ir vēl pāris pārbaudījumu, un tad, ja “izlauzējs” vairs nav “derīgs”, tas tiek likts mierā. Izlaušanās ir iespējama tikai un vienīgi mijiedarbībā ar savu dvēseli. Tev ir jāiemācās sajust un sadzirdēt to, jo tikai un vienīgi viņa zina ceļu ārpus.

Dvēsele ir enerģija un tikai tad, ja tu izmanto šo enerģiju saskaņā ar tās impulsiem jeb sāc dzīvot, ņemot vērā savas sirds vēlmes, savas patiesās vajadzības, tikai tad tevī tiek atjaunots tas patiesais dzīvības potenciāls, radīšanas enerģija. Kas nozīmē vairāk enerģijas, radošuma, prieka un dzīvīguma, plašuma un brīvības. Atjaunojas saikne ar savu Augstāko Es, ienāk patiesā drošības sajūta un tu vienkārši zini, tici un paļaujies. Tev vairs nav nepieciešamas mistiskas garantijas vai apliecinājumi, pazūd bailes un jebkādi jautājumi. Rodas stāvoklis, kas līdzinās svētlaimei - ES ESMU!

Tu vari mainīt savu dzīvi, tu vari mainīt savu apkārtni un tu vari mainīt savu attieksmi pret situācijām, kurās esi iestidzis. Nav bezizejas, nav nolemtības un nav sāpju, tās ir tavas izvēles. Visas izvēles šobrīd ir par un ap tevi. Tevi neviens neizglābs un arī tante feja ar rozā vienradzi šobrīd tev nepalīdzēs. Un ja esi šobrīd “nesmukā” situācijā, ja tev žēl sevis, esi apjucis vai vīlies, pieņem, ieraugi to un apskaties - kāpēc tu esi to radījis? Ko šī situācija tev rāda, signalizē? Kāpēc tev vispār tā ir vajadzīga un par ko tā ir patiesībā?

Pieņem savu pozīciju un izvēlies attīstības vektoru - apzinies sevi tajā. Paskaties uz savu dzīvi kā spēli, pavēro to, ieraugi šaurās vietas, ieraugi spēlētājus sev apkārt. Visam savs iemesls un virziens, ja nepatīk - maini. Viss ir tavos spēkos!