Tu nesaproti, kurp dodies, kamēr nezini, no kurienes nāc.
Platformā Gaia skatāms informācijas bagāts raidījums Ancient Civilizations. Tā veidotāji, spēcīga pieredzējušu pētnieku komanda*, kas “rok dziļāk”, pēta ļoti, ļoti interesantu, pat aizraujošu hipotēzi, kuras apstiprinājums mainītu ideju par cilvēces izcelsmi, pieredzi, attīstību, zināšanām, un to – kas mēs esam. Šī hipotēze ir, ka uz planētas Zeme ir bijušas jau vairākas civilizācijas, kuras, vērienīgu dabas katastrofu rezultātā, gājušas bojā. Jā, tieši tā – attīstītas, zināšanām bagātas civilizācijas bijušas jau pirms lielajiem plūdiem, kas bija pēc Jaunākā ledus laikmeta, un, laika posmu kontekstā raugoties, pirms vēstures grāmatās aprakstītājām vācēju un klejotāju kultūrām. Raidījuma veidotāji pētījumus balsta uz pierādījumiem. Neviena teorija netiek izskatīta, ja nav pierādījuma tās varbūtībai. Ģeologs un New York Times bestselling autors Gregs Bradens:
Zinātne nav statiska. Tā pastāvīgi jāatjauno. Kad nāk gaismā jauni atklājumi, tie jāiekļauj jau eksistējošajā zinātniskajā stāstā. Šobrīd mēs rakstām jaunu stāstu. Mums tas ir jādara. Jo pierādījumi vairs neatbalsta esošo vēstures stāstu. Pierādījumi vairs neatbalsta teoriju, ka civilizācija sākās pirms 5000 gadu.
Ja padomājam – ja nu arī, mūsu, latviešu, kultūra vai tās priekšteču kultūra, no kuriem esam aizguvuši daļu zināšanu, vai pat valodu, cēlusies jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu? Nevis neizglītoti un primitīvi, bet civilizēti priekšteči ar savu kultūru un viedām zināšanām par Zemes un Visuma likumiem, enerģiju mijiedarbību, kas pielietota praksē? Vai tas neceltu pašapziņu, zinot, ka latviešu valodas (un tās priekšteču) rakstība pastāvēja, pirms to 16. gadsimtā izveidoja vācu mācītāji?
Mūsdienās oficiāli pieņemtajā vēsturē civilizētās** pasaules kultūra ir aizsākusies dažus gadu tūkstošus pirms Kristus. Lai gan atzīst, ka ir daudzi jo daudzi jautājumi, par kuriem zinātnieki joprojām strīdas, kādu iemeslu pēc ne visas teorijas tiek pieņemtas kā pietiekami saprātīgas, lai tās ņemtu par pilnu. Piemēram, ka piramīdu būvniecības triki slēpjas zināšanās par Zemes enerģijām un magnētismu, par ko runāja jau Nikolā Tesla, bet nepaguva iznest šīs zināšanas pasaulē, jo viņa dzīvi pārtrauca nāve, bet materiāli, pie kuriem zinātnieks strādāja – mīklaini pazuda. Un ja vēl kāds ieminas par ārpuszemes būtņu zināšanu klātbūtni, to vispār neuzskata par pilnā prātā esošu. Bet patiesībā jau šīs bailes uzdrīkstēties domāt tālāk un plašāk rada nezināšana.
Kas bija šīs progresīvās civilizācijas, kas spēja radīt monolītu būves, kas ir tik izsmalcinātas, dizainiski pārdomātas un tehniski nostrādātas? Pēc radiometriskajiem datiem, mūsu planēta Zeme ir aptuveni 4.5 biljonu gadu veca. Mūsdienu zinātnieki apgalvo, ka civilizācija aizsākās tikai pirms pieciem, sešiem tūkstošiem gadu. Bet, vērojot monolītās būves, jāsecina, ka civilizācijas pirms tam spēja paveikt vairāk, kā mūsdienu cilvēks. Viņi izprata Visumu un planētu Zeme, harmoniju un enerģijas. Viņu apzinātības līmenis bija pietuvojies dieviem, kas viņus radīja.
Kā gan varēja izkalt granītu ar bronzas un vara rīkiem, ja granīts ir cietāks? Tātad civilizācijām, kas patiesībā uzbūvēja šīs grandiozās būves, bija tehnoloģijas un rīki, kas ir krietni vien attīstītāki, nekā vēsture māca. Tātad to paveica ne tās civilizācijas un ne ar tiem rīkiem, kā šobrīd tiek uzskatīts.
Uzskata, ka piramīdas ir pasaulē pirmās monumentālās akmens celtnes, un tās sāka celt Senās Ēģiptes laikā. Senā Ēģiptes valsts pastāvēja apm. 2630. – 2134. g. p.m.ē. Savukārt, pateicoties mūsdienu attīstītajām tehnoloģijām un ģeoloģiskajiem pētījumiem, izpētīts, ka piramīdas ir krietni vien senākas. Tātad, apstiprinot jaunākos uzskatus, ierastā ideja zaudētu savu aktualitāti. Ja vēsturiski viena nozīmīga ideja zaudē savu aktualitāti, likumsakarīgi, ka sabrūk visa, ilgus gadus rūpīgi būvētā informācijas un uzskatu ķēde. Ko mēs par sevi patiesībā nezinām? Galu galā – cilvēka kultūras veidošanās koncepts nosaka mūsu identitāti. To, ko par sevi domājam. Kas mēs esam.
Kolektīvajā atmiņā nav informācijas, kā piramīdas un citas grandiozas būves no tonnām smagiem monolītiem tika būvētas, nav pierakstu par inženiertehniskajiem risinājumiem. Viens no uzskatiem, kādēļ tā ir mistērija un cilvēks to nespēj atkārtot – tās bija dievu dotas tehnoloģijas, zināšanas. Piemēram, Gīzas piramīdas sastāv no divarpus miljoniem megalītu, kas katrs vidēji sver 10-15 tonnas. Grūti apgalvot, ka šādas masas un izmērus varēja pārvietot un novietot vienu virs otra ar cilvēka spēku un primitīvām tehnoloģijām. Kad patiesībā bija laikmets un civilizācijas kas uzbūvēja piramīdas, Moai statujas Lieldienu salā, būves senajā inku pilsētā Maču Pikču, Gobekli Tepli Turcijā? Un kur cilvēki ieguva zināšanas?
Raidījuma veidotāji - pētnieki pierāda, ka šīs civilizācijas ne tikai eksistēja, bet tās arī pēkšņi izzuda, kam par iemeslu varētu būt, piemēram, vērienīga zemestrīce. Pētnieki uzskata, ka tik vērienīgas dabas katastrofas notiek regulāri ar noteiktu intervālu. Pēc ģeoloģiskajiem pētījumiem pastāv pieņēmums, ka tādas katastrofas ir ik pēc 5000 gadiem un ik pēc 13 000 gadiem. Katastrofas ar intervālu 13 000 gadu ir visgrandiozākās, kas pilnībā iznīcina cilvēci uz Zemes, tādējādi civilizācijas attīstība ir cikliska, nevis lineāra. Tas nozīmē – uz Zemes pastāvējušas jau vairākas civilizācijas, kas ir gājušas bojā. Turklāt ar katru reizi mēs esam zaudējuši arī šo civilizāciju zināšanas. Būtībā – esam atkrituši atpakaļ un sākuši laikietilpīgo attīstības ceļu no jauna. Interesants ir jautājums – ja lielo globālo dabas katastrofu laikā cilvēce aizgāja bojā, kā tā radās no jauna?
Vai cilvēka rašanās brīnums ir noticis vairākkārt?
Kā stāsta Maikls Kremo, grāmatas Forbidden Archeology autors: “Pēc šumeru tekstiem - sākumā pēc lielajiem postījumiem ieradās dievi un no jauna manifestēja cilvēku. Šī tēma vairākkārtīgi atkārtojas daudzās kultūrās visā pasaulē. Notika cilvēka radīšana. Tas ir atspoguļots babiloniešu, ebreju un ēģiptiešu tekstos. Tie visi vēsta ko līdzīgu.” Šumeri apgalvoja, ka visas šīs lielās zinības, zināšanas viņiem tika iedotas, iemācītas – un cilvēkam tās mācīja dievišķas būtnes. Zināšanas un zinātnes ir jau eksistējušas, pirms cilvēks par tām uzzināja.
Netflix dokumentālajā seriālā Ancient Apocalypse pētnieka Greiema Henkoka vadībā piedāvā ieskatīties teorijā par zudušajām civilizācijām un to, kas īsti notika pēc Jaunākā ledus laikmeta, kas bija pirms aptuveni 12 000 gadu un ilga aptuveni 1300 gadu, un tam sekojošajiem plūdiem. Kādas zināšanas un civilizācijas laupīja šī katastrofa? Galvenā teorija, kas tiek izvirzīta – attīstīta civilizācija, kas uzbūvēja lielu daļu no mūsdienās apskatāmajām monolītu būvēm un to drupām ir nevis dažus tūkstošus gadus vecas, bet gan būvētās jau pirms Jaunākā ledus laikmeta, pirms lielu daļa teritoriju, līdz ar to – seno būvju, ledum kūstot, pazudināja plūdi.
Londona Rīla (London Real) intervijā ar Henkoku, kurš pētījumiem par pasaules lielākajiem jautājumiem veltījis jau vairāk kā trīsdesmit gadu, dokumentālais seriāls Ancient Apocalypse nosaukts par bīstamāko Netflix šovu. Savukārt pats Henkoks saka: “Tas, ko es daru, automātiski padara mani par pirmo arheologu ienaidnieku numur viens.” Pagaidām vēsturnieki uzskata, ka Ledus laikmetā pastāvēji vien mednieki un vācēji, bet ļoti iespējams, ka attīstītās civilizācijās pastāvēja līdzās medniekiem-vācējiem. Arīdzan mūsdienu tehnoloģiski attīstītā civilizācija mīt uz Zemes vienlaikus ar medniekiem-vācējiem, kā bušmeņiem Namībijas tuksnešu reģionos vai lakandoniem Meksikas džungļos.
Varētu šķist – viss taču ir pētīts caur neskaitāmām prizmām, kāpēc un no kurienes lai rastos jauna informācija? Tomēr tas, ka 21. gadsimtā tiek atklāta jauna vēsturiskā informācija, ir gluži loģiski – senāk par šādiem atklājumiem nevarēja pamatoti runāt, jo nebija augsti attīstīto tehnoloģiju, datorprogrammu, kas pieejamas mūsdienās. Nu ir iespējams krietni vien precīzāk noteikt iežu patieso vecumu un pat izpētīt zvaigžņu novietojumu pirms daudziem tūkstošiem gadu. Ņemot vērā, ka senās civilizācijas bija tuvākā saiknē ar Visuma likumiem, arī arhitektūrā būtiska loma bija zvaigžņu novietojumam. Tempļu komplekss Mnajdra Maltā bija izplānots un uzbūvēts tā, ka pavasara un rudens ekvinokcijās*** - 21. martā un 21. septembrī austošās saules stari apspīdēja tempļa ieeju, gaismai ieplūstot tieši visdziļākajās svētnīcas nišās.
Astronomijas zināšanas salāgojot ar jaunākajām tehnoloģijām, var atrast pamatojumu konkrētu arhitektūras objektu novietojumam un attiecīgi - senumam. Mnajdra nav vienīgais piemērs, kura arhitektūra radīta, izcili piemērojoties astronomijas zināšanām par sauli, – tās ņemtas vērā, arī būvējot Stounhedžu un Karnakas templi Ēģiptē. Vēl izpētīts, ka visi tempļi Maltā, lai gan novietoti dažādos virzienos, ir orientēti pret vienu un to pašu zvaigzni, spožāko debesjumā – Sīriusu, - atšķiras būvniecības laika posmi, kas maina līdz šim zināmo Maltas aizvēsturi. Sīriuss ir ne tikai spožākā zvaigzne – senie ēģipieši Sīriusu pielūdza, kā arī tā bija dievietes Izīdas simbols. Ir fakti, kas liecina, ka Malta un Ēģipte bijušas saistītas – maltieši tradicionālās zvejas laivas dekorētas ar Hora aci, kas ir drošības un aizsardzības simbols ēģiptiešu mitoloģijā.
Folklora, leģendas, nostāsti – mēs nezinām, vai tie ir izdomājumi. Dažādām tautām pilnīgi atšķirīgās lokācijās stāsti ir līdzīgi, kas var nozīmēt arī to, ka to pamatā ir īsti notikumi, līdz ar to šie stāsti var būt seno civilizāciju atmiņas, kas, tām ceļojot no viena stāstnieka pie otra, transformējušās. Milzu templis Gigantija Maltas salā Gozo, kas ir trīsstāvu mājas augstumā, būvēts no desmitiem tonnu smagiem akmeņiem. Vēsturnieki uzskata, ka tas būvēts 4. gadsimtā p.m.ē. – šie secinājumi izdarīti pēc tā apkārtnē atrastiem artefaktiem. Šis fakts gan nespēj apstiprināt, ka Gigantija tiešām ir vien 5000 gadu veca, jo artefakti var būt radīti pēcāk. Ir leģenda, ka šo templi vienas nakts laikā uzcēlusi sieviete – gigants. Līdzīga leģenda ir par Čolulas Lielās piramīdas būvniecību Meksikā. Greiems Henkoks uzdod jautājumu: “Mani fascinē šī leģenda. Protams, tā var būt tikai leģenda. Neticu, ka uz Zemes bijuši giganti, bet ja nu tie bija cilvēki, kuriem bija vērienīgas spējas?” Tāpat dažādās kultūrās ir stāsti par viediem vīriem, kas ceļojuši pa pasauli un atveduši tiem zināšanas.
London Real saruna ar Graham Hancock:
https://londonreal.tv/graham-hancock-ancient-apocalypse-the-most-dangerous-show-on-netflix/
Latviešu emigrants, Stāmerienas pagastā dzimušais Edvards Liedskalniņš (1887-1951) ar savām tonnām smago koraļļu kaļķakmens bluķu būvēm, konstrukcijām, kas nosauktas skaistā vārdā – Koraļļu pils – joprojām pārsteidz tūristus un mulsina zinātniekus un inženierbūves speciālistus. To mēdz dēvēt arī par astoto pasaules brīnumu. Liedskalniņš teicis, ka zina antigravitātes un magnētiskā lauka noslēpumus, kā arī to, kā uzbūvētas piramīdas. Viņš pat uzrakstīja nelielu grāmatiņu par magnētismu.
Mūziķis Billijs Aidols latviešu vīra Koraļļu pils būvniecības stāstam, kura pamatā ir arī romantisku ilgu nepiepildīta mīlestība, pat sacerējis dziesmu Sweet Sixteen.
Tas, kas plašākā pasaulē ir “zināms” – Liedskalniņš Koraļļu pili uzbūvējis un daudzās kaļķakmens bluķu formas (krēsli, galds, lielizmēra dekori, pat dzīvojamā māja u.c.) izkalis viens pats savā Floridas mājas pagalmā un bieži vien darījis to naktīs, tādējādi neatklājot savu noslēpumu. Ja būvējis pa dienu, bieži vien krūmos slēpušies lūriķi, lai atklātu latviešu vīra noslēpumu. Bet Edvards esot skatienus sajutis un darbu pārtraucis. Ja tas būtu mūsdienās, šis būtu fantastisks mārketinga rīks, kā piesaistīt apmeklētājus un mediju interesi jaunam tūrisma objektam. Bet Liedskalniņš Koraļļu pili Floridā sāka radīt 1912. gadā un veltīja tam pārdesmit gadus. Apstākļi, ka tā tapusi nakts laikā, turklāt vīrietim vienam esot, radījuši veselu mistēriju. Koraļļu pils celtniecību salīdzina ar Stounhedžu un piramīdām. Noslēpumu, kam joprojām tiek meklētas atbildes. Starp teorijām, kā būves tapušas, ir zemes magnētisma, enerģiju un levitācijas teorijas, antigravitācija, telekinēze, kā arī ārpuszemes būtņu iesaiste. Konservatīvi noskaņotie uzskata, ka nekā neparasta te neesot, jo Liedskalniņa pagalmā bijuši apskatāmi arī instrumenti, ar kuru palīdzību, viņš būtu varējis šos tonnām smagos bluķus pieveikt – trīskāji, vinčas un trīši.
Tomēr šie instrumenti bijuši primitīvi un atliek vien apskatīt, kā šīs būves izskatās – smagie lielizmēra bluķi novietoti vairākos līmeņos viens virs otra, izkalti fantastiskās formās, piemēram, kā gigantiska izmēra mēness vai hūte, novietoti precīzi un stabili, lai rastos šaubas, ka to var paveikt viens, neliela auguma (1,52 m!) vārīga izskata vīrs ar savu fizisko spēku un pāris instrumentiem vien.
Vēl kāds interesants fakts – Liedskalniņš meklēja šai būvei piemērotu vietu, teikdams – tiklīdz to atradīs, zinās, ka tā ir īstā. Braukājis ar savu veco velosipēdu, pētīdams un meklēdams zemi. Viņš noraidījis cituprāt labus zemes gabalus. Kad jautāts, kādēļ, Edvards tikai pasmaidījis.
Noskaties dokumentālo filmu par Edvardu Liedskalniņu un Koraļļu pili šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=f8bcJWvUxDs
*Graham Hancock, Robert Bauval, Robert Schoch, Brien Foerster
** Civilizācija - sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija; sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē / skaidrojums no vietnes tezaurs.lv.
*** Ekvinokcija – laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru / skaidrojums no vietnes tezaurs.lv.
Raksta autors: retrits.lv
