Šajā pasaulē nav nekā lieka, nekā par daudz vai par maz, nekā slikta un nekā laba - viss vienkārši ir un ir tik daudz, lai būtu balanss. Mūsu galvenais uzdevums ir sākt aptvert to, sākt pieņemt to, ļaut tam būt, jo šis viss esi tu. Tiklīdz rodas nepieņemšana, atgrūšana, noraidījums - tu atkal esi iekritis dualitātē. Dualitāte ir slazds, kurā brīvprātīgi sevi ieslēdzam, viens no kvestiem vai treniņu posmiem, ar lielu cerību, ka pamodīsimies un atradīsim veidu pamest to. Un viens no veidiem ir kļūt apzinātam.
Tā mistiskā apzinātība, par ko daudzi runā, daudzi nesaprot, ko runā, daudzi pārāk labi saprot un tāpēc nerunā, daudzi mēģina runāt, bet neizrunā…
Apzinātība ir klātesamības stāvoklis, kurā skatiens pieredz klātbūtni, klātbūtne pieredz vērotāju, vērotājs pieredz telpu, telpa pieredz visu to, ko mēs redzam, jūtam, - šo īstenību. Tas ir gan stāvoklis, gan process reizē.
Uzsveru, ka tas ir process un tas nenotiek ne vienā dienā, ne nedēļā. Harmoniska pāreja no stāvokļa, kad esi atkarīgs no programmām, sistēmas, domām, apstākļiem uz autonomu režīmu, kas ir saistīts ar apziņas, prāta un ķermeņa daļēju vai pilnīgu transformāciju.
Attiecībā uz apzinātības procesu, starta pozīcijas mums visiem ir vienādas - nākam iemiesojumā, padzēšam atmiņas, izveidojam pieslēgumus kā robotiņi un tad sākam savu super aizraujošo ceļojumu (es zinu, ka daudzi tagad nopūtās). Nē, tā nav ne karma, ne lāsts, ne diagnoze, tā ir iespēja! Ja tu esi šeit uz Zemes, tad tevī noteikti ir šāds potenciāls, un ja esi nonācis līdz šai rindiņai, tad nemaz nav tik bezcerīgi… Nav nozīmes kad, kā - nozīme ir tajā, ka tu zini savu virzienu!
Apzinātība ir spēja būt patstāvīgam. Apzinātība ir prasme saskatīt iemeslus, mācības, māka iziet no programmām, kļūstot par individuālu, neatkarīgu, visaptverošu, savu realitāti veidojošu būtni.
Vai esi ievērojis, ka brīžos, kad tev ir labs garastāvoklis, brīdī kad izjūti prieku, vieglumu, laimi, pateicību, tu satiec priecīgākus cilvēkus, arī notikumi un situācijas transformējas, it kā atrisinās pašas. Brīžos, kad esi neomā, tev ir besis, vilšanās, tukšums, visa pasaule tevi trigerē, tu kavē, sēdi sastrēgumos, plāni sabrūk vai veikala pārdevēja izgrūž savas dusmas uz tevi.
Redz, patiesībā tas viss ir tikai un vienīgi par tevi. Tu esi viss, kas notiek tev apkārt!
Kas nozīmē - ja tu atrodies attiecīgā vibrācijā, tad arī apkārtne tev pakārtojas, tā vibrē tev līdzi, izstarojot to pašu, kas atrodas tevī. Ko no tā varam spriest? Viss, kas šobrīd ir tavā iekšējā pasaulē, - emocijas, domas, sajūtas, - rezonē ar pasauli tev apkārt jeb veido to. Un tagad apskaties uz savu apkārtni. Kādi tajā ir cilvēki, notikumi, situācijas, ko tu redzi? Vai tev patīk?
Lai sāktu praktizēt apzinātību, jākļūst patstāvīgam un jāapbruņojas ar pacietību. Sākuma posmā gan prāts, gan apkārtne tevi intensīvi sitīs ārā, spēlēs pin-pongu, ar laiku spiediens mazinās un paliek vieglāk. Un tas neatšķiras ne no viena cita procesa, kas priekš tevis ir jauns. Ja vēlies skaistu ķermeni, jātrenē tas, un nepietiek ar 2-5 reizēm; ja vēlies iemācīties valodu – jāpraktizē; ja vēlies kaut ko vairāk nekā tagad - jādara!
Tu vari sākt lēnām ar jebkuru procesu. Tev ir jāapgūst prasme pieredzēt neidentificējoties. Ej, brauc, skrien un vēro elpo, katra ķermeņa daļu, muskuli, saiti, kauliņu - kā viss kustas, kā mijiedarbojas. Mazgā traukus vai gatavo ēst, vēro - rokas, traukus, produktus, ūdeni.
Kad soli pa solim būsi apguvis šo mākslu, tev pavērsies nākamais līmenis. Paplašināsies apziņa, prāts kļūs pieņemošāks, pieņemot jauno daudz ātrāk, ķermenis arī pielāgosies, notiks integrācija.
Virziens, uz ko ejam, ir mirklī apzināties - kas notiek? Kur atrodos? Ko es daru? Kāpēc es to daru? Man to vajag vai tā ir programma? Kāda programma un kāda mācība? Kā tās mijiedarbojas savā starpā?
Raksta autore: Irīna Bērziņa / Piesakies konsultācijai