.jpg)
Pirms gadiem piecpadsmit par metaforiski asociatīvajām kārtīm jeb MAK neko daudz nezināju un pat pārdrošākajos nākotnes plānos nespēju iedomāties, ka kādreiz pati tādas radīšu. Zināju, ka ir parastās kārtis, ar ko spēlē zolīti, pokeru vai kā pati bērnībā - “durakus”, tad zināju taro kārtis, kas šķita pilnas mistikas, pārdabisku spēku, maģijas un ir lietojamas tikai speciālos apstākļos pie izredzētiem cilvēkiem. Tomēr, uzsākot personības izaugsmes ceļu, turpinot individuālu, padziļinātu ķermeņa un psihes terapiju un transpersonālās psiholoģijas studijas, arvien tuvāk iepazinu metaforiski asociatīvās kārtis un to plašo darbības spektru un pārsteidzoši dziļos rezultātus. Metaforiskās kārtis nereti dēvē arī par orākula, asociatīvām, intuīcijas vai iedvesmas kārtīm. Lai arī atšķiras to pielietojums un ezotērikas līmenis, tomēr tās visas, arī taro, vieno simboliskie, daudznozīmīgie attēli un spēja mūsos atklāt zemapziņas dzīles un dimensijas aiz prāta un ego robežām un kontroles.
Skaidrības labad jāpiemin, ka metaforiskās kārtis nav taro - lai arī sākumā varētu šķist gana līdzīgas, tomēr tās ir atšķirīgas sistēmas. Taro vēsture aizsākusies 15.gs. Venēcijā kā kāršu spēle laika īsināšanai. Zīlēšanas vajadzībām tās sāka izmantot krietni vēlāk - 18.gs. Francijā. Interesanti, ka arī orākula kārtis, kas pēc būtības ir starp taro un metaforiskajām kārtīm, cēlušās tieši Francijā, gandrīz pēc diviem gadsimtiem - 20.gs. sākumā. Orākula un metaforiskās kārtis savā darbības laukā jeb pielietojumā ir brīvākas, elastīgākas un daudzpusīgākas nekā taro, kam ir stingri noteikta struktūra, skaits, attēlu simbolika un kāršu skaidrojumi.
Metaforiski asociatīvās kārtis (tieši ar šādu nosaukumu) ir salīdzinoši jaunas - tās 1975. gadā Kanādā radīja mākslas zinātnieks un vācu psihoterapeits un pārsvarā tiek izmantotas psihoterapijā, koučingā, sociālajā darbā, pedagoģijā un saistītās terapijas jomās.
Tās lieliski strādā ar bērniem un ģimenes terapijās, kad nereti sajūtu nosaukšana vārdos ir apgrūtināta.
Arī es savās individuālajās konsultācijās nereti izmantoju metaforiskās kārtis (gan savas, gan citu autoru) un redzu, kā tās klientos atklāj iekšējos konfliktus, pamana neapjaustas bailes, vēlmes un vajadzības. Tās palīdz definēt personības iezīmes, dzīves stratēģijas un mērķus, pagātnes pieredzes un personiskās attieksmes pret dzīves faktiem, cilvēkiem un attiecībām. Tās ļauj klientiem sevī atklāt iekšējus un ārējus resursus vai jomas, kurām vajadzētu veltīt vairāk uzmanības.
Tās ir lielisks palīgs darbā ar iekšējo bērnu, jo nereti tik sāpīgām pieredzēm cilvēks pats nemaz nav spējīgs pietuvoties, nespēj tās atcerēties.
Caur metaforām kārtīs, caur asociācijām var saudzīgi un maigi piekļūt zemapziņā nospiestajām traumatiskajām situācijām, kuras klientam, pašam nemanot, ir vadījušas viņa dzīvi un lēmumus. Apskatot un aprakstot attēlus, izstāstot par to savas domas un sajūtas, es klientu pavadu viņa terapeitiskajā procesā, ļaujot pašam atrast, apjaust un apgūt savus resursus, risinājumus un modelēt turpmākos soļus, tādējādi uzsākot iekšējo pašizdziedināšanās procesu un atrodot savu unikālo izeju no dzīves krīzes situācijas.
Tās nereti pielietoju arī kā palīgu personības izaugsmes jautājumos, un tās kalpo kā neuzbāzīgs stimuls vai pamudinājums klientam pievērst uzmanību savai dvēseles balsij, atrast un iet savu sirds ceļu.
Grāmatnīcās un interneta veikalu plauktos ir daudz un dažādas metaforu kārtis, dažādos dizainos, valodās un kvalitātē. Katrs var izvēlēties savai filozofijai, reliģijai, pasaules uzskatam un kvalitātes prasībām atbilstošas. Tomēr 2021. gada decembrī kādā sniegotā rītā pamodos ar ļoti spēcīgu sajūtu, ka man ir jāveido metaforiski asociatīvās kārtis (ko vēlāk nosaukšu par iedvesmas kārtīm “Mēs visi esam zvaigznes”). Prāts tūlīt pat ģenerēja vairākus iemeslus, kāpēc to nevajadzētu darīt - ka tāpat jau pietiek kāršu grāmatnīcās un kam tās būs vajadzīgas. Kā loģisks un racionāls cilvēks, nolēmu prātam paklausīt un izteikto sajūtu pabīdīt maliņā. Tomēr, laikam ejot, sajūta nevis izsīka, bet kļuva tikai spēcīgāka. Es jau pat skaidri zināju, ka vēlos nevis abstrakti rakstīt, bet rakstīt tieši gleznotājas Ilvitas Didrihsones gleznām, jo viņas gleznas ir tik dzīvas, runājošas un daudzdimensionālas. Sazinājos ar mākslinieci un mēs nolēmām kopā radīt. Prāts vēl joprojām ģenerēja iemeslus, kāpēc tas neizdosies. Tomēr es zināju - citādi nevaru. Man vajadzēja rakstīt.
Tā radās iedvesmas kārtis “Mēs visi esam zvaigznes” . Katru kārtij izvēlēto gleznu rūpīgi uztverot, ieraugot ar visām maņām - sajūtot, meditējot, atverot sirds telpu un nododot savu roku un prātu kā instrumentu augstāko spēku rīcībā. Patiesībā katrs apraksts ir arī dziļi personisks pārdzīvojums un pieredze, kas dzimusi ilggadējā savu psihes dzīļu izpētē, individuālajā psihoterapijā, vairāku gadu psiholoģijas studijās, neskaitāmās meditācijās, iekšējos ceļojumos, personiskajā mistiskajā pieredzē un terapeitiskā darbā ar saviem klientiem.
Daudz rakstīju, esot neskartā dabā, pie jūras, mežā vai kalnos, prom no pilsētām un civilizācijas, ilgstoši atrodoties viena. Jo dziļi sevī zināju, ka nevēlos tās radīt no prāta, bet gan no sirds. Vēlējos, lai tās aizsniedz cilvēku dvēseles, lai kārtis iedvesmo apzināties un iepazīt savu iekšējo pasauli, zemapziņu, veicina saikni starp prātu, ķermeni un dvēseli. Lai palīdz veikt pozitīvas izmaiņas katra iekšējā realitātē, tādējādi uzlabojot arī ārējo un padarot pasauli mazliet gaišāku, drošāku un laimīgāku. Šajās kārtīs savijas mani un Ilvitas dvēseles stāsti. Mana dvēsele runā caur vārdiem, Ilvitas - caur gleznām.
Lai arī metaforiskajām kārtīm pastāv speciālistu izstrādātas lietošanas stratēģijas, veidi un pamācības, kas vairāk mērķētas lietošanai psihoterapijā un grupu darbos, kur zinošs speciālists vada un pārvalda procesu, tomēr kārtis lieliski var lietot arī katrs pats savām individuālajām vajadzībām mājās, bez iepriekšējām zināšanām vai apmācībām. Galvenais ir atvērts prāts un vēlme ieklausīties savā sirdī.
Individuālai lietošanai nav striktu noteikumu vai likumu, kā tās lietot, un nav nepareizu veidu. Kārtis var vilkt pa vienai katru rītu iedvesmai vai dienas noskaņai. Tās var vilkt vairākas un izmantot lēmumu pieņemšanā, situācijas padziļinātā izpratnē vai citāda skatu punkta iegūšanai. Piemēram, situācijas izpratnei var vilkt trīs kārtis - par pagātni, tagadni un nākotni. Var uzdot konkrētu jautājumu, kas nodarbina prātu un neliek mieru. Atbildes būs skaidrākas un pilnīgākas, ja uzdosi atvērtos jautājumus, kas sākās ar “Kas man būtu jāzina…”, “Kas varētu palīdzēt…”, “Kas ir labākais priekš manis…”, “Kurai jomai jāpievērš uzmanība…”, “Kas var man palīdzēt šajā situācijā… “ utt. Kārtis var lieliski izmantot savas iekšējās pasaules izpētē, piemēram, jautājot - “Ko mana dvēsele šobrīd vēlas man pateikt?”, “Kas man traucē iet savu sirds ceļu”, “Ko es savā ceļā nepamanu” un līdzīgus atvērtos jautājumus.
Es metaforiskās kārtis (gan savas, gan citu autoru) lietoju regulāri. Man patīk tā sajūta, ka savos lēmumos un situāciju analīzē varu paskatīties mazliet plašāk un izjustāk, ne tikai no prāta un ego līmeņa. Atveru sev plašāku dimensiju.
Lai mums visiem izdodas ieraudzīt savu iekšējo zvaigzni!
Raksta autore: Ilze Zviedrīte / Ziemeļu vārti
Ģimene, dzimta, pieņemšana.
Karnevāls rit pilnā sparā, katrs uzposies, kā nu mācējis. Kaķu pāris vienmēr eleganti, ieturēti un pēc pēdējās modes. Mopšu paps uzvilcis to, kas bija, tomēr meitai nebija ļāvis brīvi izvēlēties un pieprasījis, lai viņa velk paša dāvāto kleitu. Liela prieka abiem no karnevāla nav. Baltā sunīte, mazliet kautrīgi maliņā stāvot, galvu pieliekusi, gaida, vai kāds viņu pamanīs, vai ieraudzīs, ka viņai jauna kleita un pieskaņota cepure ar mīlīgu bumbulīti. Lai arī katrs citāds un atšķirīgs, tomēr visi kopā viņi ir ģimene. Katram ir sava loma, sava vieta un savs uzdevums dzimtas sistēmā. Neviens nav labāks vai vairāk vajadzīgs par otru. Atzīstot katra tiesības būt šajā ģimenē, mēs atjaunojam dzimtas enerģijas plūsmu un dzimtas spēku. Tas nāk no mūsu vecākiem, caur mums ieplūzdams bērnos, caur viņiem tālāk viņu bērnos. Un tā līdz laika galam, ja vien dzimta turpinās.
Kārts aicina paskatīties uz savu ģimeni un apzināties savu lomu, uzdevumu un piederību pie tās. Apzināties un apjaust, kā Tu patiesībā jūties savā pašreizējā ģimenē, kā juties bērnības ģimenē. Kādas ir Tavas attiecības ar vecākiem, vai Tevi pieņem pārējie ģimenes locekļi? Vai Tu pieņem citus? Kāda ir Tava dzimta, un kas ir tava loma tajā. Kārts aicina saprast, ka katrs dara labāko, ko var. Kad katrs ģimenes loceklis nostājas savā vietā, tad dzimtas enerģija turpina plūst un mūs spēcina. Kad katram ir sava vieta, tad dzimtas saknes palīdz mums dzīt jaunas atvases, augt un kuplot.
Jautājumi sev:
Afirmācijas: Es esmu daļa no savas dzimtas. Es drīkstu būt es pats savā ģimenē, un arī citi drīkst būt viņi paši. Mēs visi kopā esam spēks.
Viņš cieši piekļāvis mirdzošo jūraszvaigzni sev klāt. Tik ilgi bija centies pie tās tikt, un nu beidzot zilā skaistule ir atrasta. Tajā viņš redz savu vērtību, pašapziņu, sociālo statusu, citu atzinību un novērtējumu. Tomēr laimes un prieka uzplaiksnījumus aizēno pelēkas, lipīgas bažas. Bailes nodevīgi ielien sirdī, domās un sajūtās, vēlāk tās pārņem prātu arvien ilgāk un vairāk, līdz šausmas, ka dārgumu kāds varētu atņemt, ir pārņēmušas visu viņa realitāti. Viņš raizējas arī par sevi, jo šķiet, ka bez piecstaru glābējas būs pazudis, nevērtīgs un vientuļš. Augām dienām bažījās, kā savu jūraszvaigzni pasargāt, saglabāt, uzturēt, aptekāt un iepriecināt. Bailes ir paralizējušas viņa paša kustību un virzību – viņš vairs nepeld okeāna ūdeņos un nemaz nemana krāšņo zemūdens pārbagātību sev apkārt. Lūkojoties pasaulē caur baiļu brillēm, viņš visur redz apdraudējumus, nevis iespējas.
Kārts aicina palūkoties uz bailēm savā ikdienā. Kā tās iekrāso Tavus lēmumus, attieksmes un reakcijas? Vai tās palīdz vai traucē dzīvot pilnasinīgu dzīvi? Nereti bailes ir kā pūķis, kas sargā lādi, pilnu ar zeltu, pērlēm un dārgakmeņiem. Nezvēru uzvarot, paskatoties tam acīs, tiekam apbalvoti ar neapjaustiem dārgumiem – jauniem resursiem, talantiem un iespējām. Bailes var mūs pasargāt, bet var arī saņemt gūstā. Kārts liecina, ka esi gatava paskatīties savām bailēm acīs, tās uzvarēt, un Tu tiksi dāsni apbalvota par savu drosmi.
Jautājumi sev:
Afirmācijas: Es esmu stiprāka par savām bailēm. Es jūtos droši pati par sevi. Pārvarot bailes, es sevi atbrīvoju.
Pagātne, tagadne, nākotne.
Ak, šīs dārgās atmiņas! Atmiņas, kas mierina, atmiņas, kas silda, atmiņas, kas sāpina, kas grauž, spiež, priecē, nomāc, urda. Tās visas, savītas dzīves virtenē, dāma melnā nes sev līdzi. Reizēm viņa tajās ienirst dziļi jo dziļi, tā, ka pietrūkst elpas, tās ievelk savā tumšajā atvarā un nelaiž vairs atpakaļ. Viņa atkal un atkal tajās atgriežas, kavējas, jo dārgas, jo īpašas, jo neizsāpētas un neatlaistas. Tikmēr tagadne klusi paslīd garām, tā arī neieraudzīta, neizdzīvota, neizjusta, neizbaudīta, neizgaršota. Pagaidām vēl acis aizvērtas, vēl viņa nepamana, ka, pārāk pieķeroties, dārgām atmiņām, lēnām arī nākotne kļūst par pagātni.
Kārts aicina palūkoties uz savām atmiņām un sajust, cik dārgas Tev tās ir, cik bieži tajās atgriezies. Sajust, ko tās Tevī rada, uztur vai kompensē. Sajust, vai to dārgums nav kļuvis par smagu un nesāk Tevi smacēt. Kārts aicina atvērt acis un ieraudzīt ziedošo pļavu sev apkārt, ieraudzīt tagadni, to sajust ar visām maņām, patiesi iedzīvot šo brīdi. Ar pateicību atlaist pagātnes notikumus, cilvēkus, lietas un ilūzijas, kas tev vairs nekalpo. Ļaut tām palikt pagātnē, lai, patiesi piedzīvojot tagadni, vari apzinātāk veidot nākotni.
Jautājumi sev:
Afirmācijas: Es viegli atlaižu atmiņas, kas man vairs nekalpo. Es ļauju sev patiesi piedzīvot šo brīdi. Savu nākotni es radu šodien.
Pauze, laiks sev, atskats.
Ak, šis mazais, gaismas ziediņš. Tik necils, pierasts, nepamanīts, vienmēr uzticīgi gaida, kad ļausim sevi aizvest atpakaļ uz mājām. Ir gana. Noliec visu malā, atinstalējies no sistēmas, novelc lakotās kurpes, noliec malā savus ekrānus, portfeļus, amatus, sasniegumus, pagūšanu, varēšanu, izpatikšanu, ārējo spozmi. Novelc maskas, apstājies tieši šobrīd. Izpūt vaigus, ļauj basajām pēdām sajust zāles stiebrus, ļauj vējam rotaļāties atrisušajās matu cirtās, ļauj asarām ritēt pār vaigiem. Iekurini plīti, uzvāri ūdeni, nocel no plaukta apputējušo mīļās vecāsmātes māla krūku un aplej tajā kumelītes. Ieelpo to aromātu un atceries sevi. Atceries savus visdzidrākos smieklus, visdziļāko laimi, neviltotāko prieku, vissaldāko skūpstu, visslēptākos sapņus. Atceries brīžus, kad vienkārši varēji būt Tu pati.
Kārts aicina izbrīvēt laiku sev un pamanīt, vai sirdī nav iezadzies kāds īdošs tukšums, kas lūgtin lūdzas tikt pamanīts un piepildīts. Tā aicina mirkli apstāties un apzināties, vai Tev patīk tas, kur dzīvē šobrīd esi, tas, ko un kā dari, un kā Tu ar to visu jūties. Vai esi piepildīta, gandarīta, laimīga?
Jautājumi sev:
Afirmācijas: Es ļauju sev būt. Es drīkstu būt laimīga. Es drīkstu veltīt laiku sev.
Intuīcija, gudrība, paļaušanās.
Pūce redz un zina. Redz to, kas citiem tumsas aizklāts, apslēpts, noliegts, aizmirsts. Zina to, kas citiem nesaprotams, bailīgs vai muļķīgs šķiet. Viņas ogļu melnās acis katru nakti atspoguļo miljoniem zvaigžņu, un katra mirdz savu stāstu. Viņa ir lieciniece simtiem spīdeklīšu dzīvju, to dzimšanai, attīstībai, pilnbriedam un izdzišanai, pazušanai mūžībā, lai atkal dzimtu no jauna citā galaktikā. Viņa neskaitāmas reizes ir vērojusi saplūsmi un atdalīšanos. Viņai nav jāprasa padoms citiem, viņa paļaujas uz savu pieredzi, iekšējo gudrību un intuīciju. Šobrīd pūce ir mierīga, spārnus sakļāvusi, rāmi raugās tevī. Taču, tiklīdz iekšējā gudrība teiks – lido, tā viņa paļausies un celsies spārnos, lai dotos tālāk.
Kārts aicina apzināties un ieklausīties savā iekšējā gudrībā, iekšējā balsī. Paļauties uz savu intuīciju, arī tad, ja prāts to nesaprot, protestē un cenšas atrunāt. Intuīcija ir dvēseles balss, zvaigžņu gudrība. Ļauj, lai pūce Tev to iztulko, ieklausies un paļaujies, ka pats vislabāk zini, kas tieši Tev ir vajadzīgs, noderīgs un vēlams Tavā sirds ceļā. Paļaujies, ka pareizās atbildes jau ir Tevī, tās gaida, kad tiks sadzirdētas un ņemtas vērā. Nebaidies, Tu nevari kļūdīties, sekojot savai sirds balsij.
Jautājumi sev:
Afirmācijas: Es paļaujos uz savu intuīciju un augstāko iekšējo gudrību. Es ieklausos savā ķermenī un savās sajūtās. Es esmu atvērts saņemt Visuma zināšanas.
