Šīs nedēļas populārākais

Piedāvājumi

Mistikas pilnais spogulis. Saruna ar Sanitu Peteri

Sanita Petere – ekstrasense, litoterapeite, grāmatas “Raganas dialogs ar Dievu” autore.

Šķiet, ja kāds apkopotu visu tautu ticējumus par spoguļiem, sanāktu bieza grāmata. Daži pētnieki uzskata, ka spogulī saglabājas informācija, kas noticis tā priekšā, un noteiktos apstākļos tā var izstaroties atpakaļ. Ne velti cilvēkiem, kuri iegādājas lietotus spoguļus, iesaka tos attīrīt. Spogulis lasa to, ko redz, un noteiktu laiku glabā informāciju savā atmiņā.

Pastāsti par spoguļiem. No pieredzes zinu, ka labāk nepirkt spoguli antikvariātos, ja nezini spoguļa īpašnieka dzimtas likteni.

Kopš attēlu atstarojošā virsma izgudrota, to izmanto magi, zīlnieki, šamaņi un citi redzīgie dažādos rituālos un maģiskās praksēs. Viena no izplatītākajām metodēm, kā spoguļus izmantot maģijā, ir pretnostatīt divus spoguļus, tad tunelī, kas veidojas abos attēlos, iespējams ieraudzīt nākotni vai pasaules otru pusi ar visām tajā mītošajām radībām. Ja dots reģa talants.

Spogulim ir unikāla īpašība ar divkāršu jaudu uzņemt negatīvo enerģiju. Tas kā sūklis uzsūc apkārt notiekošās nelaimes un strīdus, spēj šo enerģiju projicēt atpakaļ un nelabvēlīgi ietekmēt savu jauno īpašnieku. Spoguli, kas sevī sasūcis un tur negatīvo, var atpazīt vairākos veidos. Pirmkārt, šāds spogulis pieskārienam vienmēr šķitīs auksts, pat ledains. Otrkārt, baznīcas svece pie šāda spoguļa vienmēr nodziest.

Domāju, katrs no mums ir dzirdējis parunu, ka saplēsts spogulis nes nelaimi. Tā patiešām ir. Lai no nelaimes izvairītos, spoguļa lauskas jāaprok zemē. Tāpat noteikti dzirdēts par to, ka spoguļi mājās jāapsedz, ja miris kāds tuvinieks. Tam ir vairāki iemesli. Spoguli mājās apklāj pēc tuvinieka nāves, lai vēl šo zemi nepametusī dvēsele nepaņem līdzi vēl kādu un lai dvēsele spoguļos neapmaldītos. Vēl iemesls spoguļus apklāt ir tad, ja aizgājēja alkas palikt šajā pasaulē ir ļoti stipras, – viņa dvēsele spoguli var izmantot kā orientieri un turpināt savu eksistenci aizspogulijā. Diemžēl noklīdusī dvēsele nesaprot, ka, nokļūstot spoguļa otrā pusē, tā pati saviem spēkiem nespēs izkļūt un turpinās savu esību tur līdz brīdim, kad kāds to pamanīs un palīdzēs beidzot nonākt tajā saulē. Spogulis šajos gadījumos darbojas gluži kā lamatas. Ja spogulis ar šādu likteni nonāk nezinošā rokās, tas var radīt traģiskas sekas.

Kādas ir metodes, kā šādu spoguli enerģētiski attīrīt?

To var skalot ar tekošu avota vai svētīto ūdeni, skaitot lūgšanas, vai atstāt spožā saulē. Spoguli var izmantot arī aizsardzībai?

Kā mazs kulons vai piespraude tas pasargās no cilvēkam raidītās negatīvas enerģijas, taču tas bieži jāattīra, lai spētu netraucēti veikt savu uzdevumu. Spogulis ir mistikas pilns un tā spējas nav iespējams izskaidrot. Spogulis uztver katru enerģētisko nospiedumu, kas trāpās tā ceļā. Enerģētiskais nospiedums var būt uz jebkura priekšmeta vai substances, kā gaiss vai ūdens, bet spogulis šo enerģiju uzkrāj ar dubultu jaudu un spēj to atstarot.

Fotogrāfija arī ir sava veida atspoguļojums.

Sen zināms, ka cilvēka fotogrāfija ietver ļoti daudz informācijas, tādēļ ir jāuzmanās gan fotografējoties, gan arī publicējot savas fotogrāfijas sociālos tīklos. Vistrakāk ir publiskām personām, kas nepārtraukti tiek fotografētas un apskatāmas lielam cilvēku skaitam. Vienmēr ir jādomā par fotogrāfijām, kas pieejamas pārējai pasaulei.

Uz fotogrāfijas pamanīts pleķis parasti norāda uz to, ka cilvēks ir saslimis. Visbiežāk iesaku cilvēkiem bildes izgatavot taustāmas (nevis moderni uzglabāt digitāli) un ik pa laikam pārskatīt. Vairums jau būs pamanījuši, ka uz kaut kādām fotogrāfijām ar laiku paradās pleķi. Dažkārt tas notiek tik ātri, ka to ir neiespējami izskaidrot. Tā ir izsena tautas gudrība, ka šādas bildes ir steidzami jāsadedzina, – tās kalpo par priekšvēstnesi tam, ka attēlā redzamais cilvēks drīz saslims vai jau ir saslimis. Ja pleķi fotogrāfijā ir uz kādas konkrētas vietas, cilvēku vajadzētu brīdināt un ieteikt konkrētā lokācijā pilnu medicīnisko pārbaudi. Pleķi var liecināt arī par enerģētisko kaitniecību.


Ar Sanitu Peteri sarunājās Laura Grīnvalde

Citi Raksti