Aprīlis ir pagājis, man šogad tas bija tāds īpaši dīvains – gan ar dabā notiekošajiem procesiem, kas saistīti ar laikapstākļiem, ar kā vienmēr “negaidīto” sniegu, bet, kad tas kārtējo reizi “negaidīti” atkal notiek, tad vienmēr atceros dziesmiņu no skolas gadiem, ka “aprīlim kā īstam jokam tiešām patīk jokoties, - vienā rokā – saules stari, otrā – sniegi putina…” Jā, tik fenomenāls ar šo ir aprīlis. Un tad vēl šogad retrogrādais Merkurs visa mēneša garumā, kad visa kustība šķiet notiekam kaut kādā dīvainā veidā. No 1. līdz pat 25. aprīlim, tas bija ne tikai par kustību, pārvietošanos, bet arī par dokumentiem, to apriti, par savstarpējo saziņu. Šo to dzirdam, šis tas “paiet gar ausīm”, un kur nu vēl rakstveida informācijas nodošana… Un tas viss Mēness un Saules aptumsumu koridorā, kas jau tā esošo jucekli vēl tikai pastiprina. Man tas viss izvērtās par īstu pārbaudījumu mēneša garumā, bet, kā saka - viss dzīvē pāriet, un arī šis ir pārgājis, cilvēks spēj pārdzīvot, tikt pāri daudz kam vairāk, nekā viņam pašam šķiet.
Aprīli raksturojošais numeroloģiskais kods 8 3 4 bez šī visa iepriekš teiktā nespēj atklāt tādas nianses, bet visu šo gadu aktuālais cipars 8 mūs katru mēnesi brīdina, ka jebkas, ko tu dari, var pilnībā apgriezties par 180 grādiem, un cipars 3, kas ir arī informācija, ikdienas saziņa, reklāma, komforts, var izvērsties pavisam citādi, nekā bija gaidīts, un tad tas viss ir atkal jāstabilizē, jāsakārto ar cipara 4 palīdzību. Atkal bija jānonāk līdz kaut kādai stabilitātei, jaunai sistēmai, kārtībai.
Katru gadu maija mēnesis atnāk ar prieku, ar sirds gavilēm, kad atkal gribas būt kā bērnam un ticēt labajam, vienkārši priecāties par košo, tikko izplaukušo lapu zaļumu, klausoties putnu treļļos dienas garumā, kas aizsākas jau labu laiku pirms saullēkta. Tie vienkārši zina, ka gaisma ausīs, ka tā tuvojas… Maija ziedonis – gribas to izbaudīt un vienkārši ļauties ziedu aromātiem, noreibt to dzīlēs, atkal no jauna iemīloties dzīvē, un varbūt no jauna iemīlēties cilvēkā, kas jau daudzus gadus ir tev blakus, bet viss ja sen ir kļuvis tik paredzams, pašsaprotams… Ieraudzīt viņu ar citām, mīlestības pilnām acīm un patiesi mīlošu, atvērtu sirdi. Un izrādās, ka vēl ir tik daudz jūtu un sajūtu dziļuma, kam ikdienas steigā vienkārši ir paskriets garām… Glāsti, mīloši pieskārieni, negaidīti atstāti ziedi no rīta uz spilvena – tas viss piederas maija burvībai…
Cipars 8 pēc aprīļa mēnesī apmestajiem kūleņu kūleņiem izskatās, ka šomēnes varētu būt saudzīgāks, - vismaz pret tiem, kas gribēs esošo situāciju nostabilizēt, kas ies un darīs, līdz tiks sasniegts vēlamais rezultāts. Bet par ciparu 8 vienmēr der atcerēties, ka tas necieš minstināšanos un nepārliecību, kad cilvēkā pašā sāk iezagties šaubas par to, ko viņš dara - “Vai mana izvēle ir tā labākā, vai es daru pareizi, un vispār – vai esmu to maz pelnījis, vai man tas pienākas…” Tad var ieslēgties šīs enerģijas “visu vai neko” princips – sak, tu varēji saņemt visu, bet, nez kāpēc izvēlējies neko… Un ko tad tajā visā vainot? Netaisno likteni?
Viss mūsu dzīvē atnāk, ja vien tam dodam savu atļauju – vai esat to ievērojuši? Piemēram: mēs tik ļoti sapņojam vienkārši paņemt sev brīvu dienu, lai nedarītu neko, kaut vai gulētu un skatītos griestos, vai arī pavadītu laiku pie dabas, vai satiktos ar sev mīļu cilvēku, kas sen kā nav redzēts, jo visu laiku tak ir tie nebeidzamie darbi… Un kurš ir tas, kas atļauj šo brīvdienu paņemt? Kāds teiks – “bet darbā to nesapratīs, es tak neesmu ne slims, ne arī man kādi svarīgi iemesli…” Tomēr, ja ieskatīsimies dziļāk savās patiesajās sajūtās, tad būs vien jāpiekrīt, ka nespējam pat par šo brīvdienu pieļaut tādu domu, tad kāpēc mums kādam tā būtu jādod?
Un – ticam tam vai ne – bet viss mūsu dzīvē tiešām notiek, kā Bībelē teikts, pēc mūsu ticības un pārliecības. Kam ir, un kam nav vieta mūsu dzīvē – vai tā ir mīlestība, laimīgas attiecības, pārticība, nauda, labs mājoklis, jauna mašīna. Arī par to ir cipara 8 enerģija – savstarpējā enerģijas apmaiņa ar dzīvi, ar cilvēkiem mums apkārt, tā ir arī spēja sajust mīlestību un dalīties tajā, cik mums ir atvērta sirds, ko mēs esam gatavi dot citiem, jo mīlestība sākas ar došanu. Reliģija, ticība mūžīgajam – 8 ir cikls, kas visu laiku atkārtojas spirāles veidā, atveroties arvien jauniem apziņas līmeņiem. Bet tā, protams, var būt arī degradācija.
Kā stāstīja mans skolotājs, atrodoties komā, viņš ir saticies ar Radītāju, kurš viņam teica:
“Ja tu iesi uz augšu – es tev palīdzēšu.Bet, ja tu iesi uz leju – arī tad es tev palīdzēšu. Izvēle ir tavās rokās. Tā ir beznosacījuma mīlestība”.
Un tad cilvēks var padomāt, vai tas, ko viņš savā dzīvē var ietekmēt, ir daudz vai maz… Apzināta dzīve – tā ir atbildības uzņemšanās par to, ka paši vien esam savas dzīves radītāji, bet lielākā daļa no mums nebeidz meklēt kādu atbildīgo citur, kaut kur ārpasaulē.
Cipars 4 maijā būs par savu jauno pārliecību sistēmas veidošanu pēc aprīļa spēcīgajiem procesiem, kas daudziem lika izdarīt korekcijas savā dzīvē – attiecībās, vērtību sistēmā, sajūtās, rīcībā un citās dzīves sfērās. Un tas ietver arī atļaut sev izbaudīt, izjust 5 enerģijas, kas vistiešāk raksturo maija enerģijas, par ko jau iepriekš rakstīju – par mīlestību, apskāvieniem, klusiem čukstiem, prieku, par ļaušanos ziedoņa burvībai!
Mēs tiešām pasauli katrs redzam caur savu īpašo prizmu, ko ir izveidojusi mums iemācītā un pašu izlolotā vērtību sistēma, kas varbūt jau sen ir kļuvusi greiza, tikai vēl pietrūkst sapratnes, kas ir tie grābekļi, no kuriem nekādi vēl neizdodas nokāpt, jo spītīgi pie šīs sistēmas turamies. Un vēl mans skolotājs teica: “Dzīvē nav problēmu, bet ir problemātisks skatījums uz esošo situāciju”. Parasti visu, kas neatbilst mūsu plānam, citu rezultātu, nekā bijām iedomājušies, uzskatām par problēmu, nespējot izkāpt no situācijas un ieraudzīt “no augšas” kopējo bildi, kāpēc viss notika tieši tā, nekā bijām domājuši. Tā var būt mācību stunda, kurai iesākumā pretojamies, bet bez tās mums “nepielektu” kaut kas mums ļoti būtisks. Kad dzīvē mēs kaut ko nesaņemam, tad bieži vien esam pelnījuši kaut ko labāku, ko saprotam tikai vēlāk, bet līdz tam esam piedzīvojuši varbūt ne vienus vien asaru plūdus un sūdzējušies par pasaules netaisnību pret mums.
Pēdējā pusgada laikā esmu piedzīvojusi grūtu dzīves pieredzi, īpaši intensīvi ir bijuši tieši šī gada pirmie trīs mēneši – tā šogad ar mani komunicē cipara 8 enerģija. Visu, par ko stāstu, esmu personiski piedzīvojusi caur smagu saslimšanu, un tikai pēc pāris mēnešiem sāku saprast, ka bez šī zemā kritiena tā arī daudzas būtiskas lietas diez vai savādāk būtu sapratusi. Caur pilnīgu pieņemšanu, ka viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek, un ka viss, kas notiek, notiek uz labu, jo ne vienmēr mums ir dots zināt, kas priekš mums ir labi. Kad es sāku tā dzīvot, tad sāku piefiksēt, ka, izjaucot manus plānus, dzīve man gribēja piedāvāt kut ko vēl labāku.
Lūgt palīdzību – cilvēkiem, ģimenei, augstākajiem spēkiem – nopietns pārbaudījums ikviena lepnībai un rūpīgi auklētajam, viltīgajam ego, kam tā patīk paslēpes, it īpaši noslēpties aiz visiem pieejama labdara maskas, kā tas bija man… Būt pateicīgam par to, kas ir – pateicības enerģija tiešām spēj darīt brīnumus! Transformācijas, ko piedzīvoju, dabas un gaismas pasaules dāvanas, ko šajā laikā esmu dāsni saņēmusi – jā, tas ir to vērts, lai arī kam man nākas iziet cauri.
Katram no mums ir savs ceļš, ko, šeit atnākot, esam izvēlējušies, tikai vairs to neatceramies. Bet, ja būsim šajā mīlestības un pateicības plūsmā, tad tas vērsies vaļā, lai mēs piedzīvotu sava iespējami visaugstākā potenciāla realizēšanas šajā iemiesojumā!
Mīlošu un pateicības plūsmā esošu maija ziedoni!
Raksta autore: numeroloģe Vineta Riekstiņa
https://retrits.lv/dziedinasanas-prakses/numerologija
