Spēka vietas pasaulē. Ditas pieredze

Dvēseles Atdzimšanas elpas pavadone Dita savu spēku, iedvesmu un izzināšanu smeļas, apmeklējot spēka vietas pasaulē.

“Tas, kas cilvēkus dziedina, ir tīra daba, caur kuru mēs atmodinām dabu sevī. Bieži vien tie cilvēki, kas ir redzīgi, jutīgi, ar spēka vietām nedalās - tās nav paredzētas prātā ziņkārīgajiem. Tie, kam tur jānokļūst, tur nokļūs, jo viņu dvēsele aicina. Lai ceļi atvērtos, cilvēka dvēseles ilgām ir jābūt spēcīgākām par bailēm pazaudēt ierasto komforta zonu,” saka Dita.

*Pēc Ditas stāstītā secinu (un tas, manuprāt, ir ļoti būtiski), ka spēka vietas ir individuāla un ļoti personiska lieta – katram sava, katram cita. Un rodas jautājums – vai ir universāla spēka vieta, kur smelties spēku visiem? Un ja tur smeļas spēku visi, vai tā vēl ir spēka vieta… Paturēšu šo jautājumu izpētei citu reiz, lai ceļš mani ved. Lai gan jūtu, ka atbilde man jau ir zināma. Bet šoreiz īpašs paldies Ditai par dalīšanos ar daļu no sevis!

Glastonberija Anglijā

Glastonberija ir vieta, kas teju visiem asociējas ar rokmūzikas festivālu, bet tā ir arī ļoti spēcīga portāla vieta, kur atrodas zemeslodes sirds čakra, Tora kalns, kam cauri iet spēka līnija, tās apkārtnē - Kristus, Marijas Magdalēnas, druīdu spēka vietas.

“Ir ļoti daudz vietu, ko apzināt, esot Glastonberijā. Tā ir pilsēta ar mistisku enerģiju, kurā vari sajust un sastapt cilvēkus ar prātam neaptveramām spējām – Glastonberijā ir īpašs magnētisms. Centrālā iela ir pilna iedvesmojošiem veikaliņiem, kur tirgo akmeņus, eļļas, ēterus, misticisma grāmatas... Man Glastonberija ir sirdij ļoti tuva. Tā ir vieta, kur dziedināt sirdi, harmonizēt sevi un smelties maģisku iedvesmu.”

Indija

“Indija cilvēkiem vai nu ļoti patīk vai ļoti nepatīk. Tur vienuviet ir viss – uz vienas ielas var būt sastopama lielākā nabadzība un pasaulē absolūti bagātākie cilvēki. Indijā citās dzīvēs esmu svētas lietas darījusi, tāpēc Indija man vienmēr ir atklājusi sevi, - ļoti dievišķi, tīri, atbalstoši, caur dabu, caur cilvēkiem. Sevī tur atmodinu kvalitātes, kas man nes vieglumu, prieku, dabiskumu, iedvesmu.”

Ikarijas sala Grieķijā

“Šobrīd radu retrītu, kas būs novembra sākumā Ikarijas salā. Tā ir pazīstama kā ilgdzīvotāju sala un tādas vietas pasaulē ir tikai dažas. Nokļuvu šajā vietā šī gada augustā un sajutu to kā savu. Ikarijas salā ir ļoti dziedinoši termālie ūdeņi, - ūdens elements tur tīrs savā esībā un tāpēc arī pati daba ir ļoti tīra. Ļoti interesanti, ka uz šo salu daudz cilvēku nebrauc, - tā ir pasargāta.”

Meksika

“Devos uz Meksiku divas reizes, nezinot, kādēļ, bet jūtot, ka saņemšu atbildes. Tur satiku iezemiešu izcelsmes sievieti, caur kuras senču un zemes zināšanām apzināju sevi vēl savādāk. Interesanti, ka viņai zināšanas nenodeva viņas mamma; viņa tās izzināja un atcerējās caur sāpīgu nelaimes gadījumu savā dzīvē, kad bija spiesta pati sevi izveseļot, jo atteicās veikt operāciju. Sāpes mūs modina no miega!

Caur šīm grūtībām viņa modināja paaudžu zināšanas, kas ir iekodētas asinīs. Mums ir senču mantotās zināšanas un mūsu pašu dvēseles pieredžu zināšanas no citām laika telpām, kuras esam jau izzinājuši un apzinājuši. Tas mūsos ir jau esošs, tikai jāatver, jāatmodina. Katram ir sava realitāte, jo mēs spējam sajust un savilkt detaļas kopā tik, cik apziņa ir plaša. Es to sauktu arī par sirdsapziņu. Ar zināšanām, kurās nav sirds klātesamības, neieliekot sirds maigumu un esot kritiski, mēs varam nodarīt pāri. Jā, tev ir zināšanas, bet kā tās vari iznest pasaulē, modināt cilvēkos, kas ir aizvērtām acīm, aizvērtu sirdi?

Meksikā devos uz spēka vietām, piramīdām, kur uzdevu sev jautājumus. Es daudz rakstu un rakstot rodas atbildes. Radītājs manī runā nevis caur duālistisko cilvēka prātu, kā “pareizi, nepareizi”, bet caur sirds balsi - kā patiesi. Vārdi, kas caur mani izskan, reizēm ir absolūti vienkārši. Šie vārdi manī ienes vieglumu, pateicību un atver sirdi vēl plašāk. Palieku vieglāka savā esībā, savā ķermenī, savā prātā un sirdī.”

Kostarika

“Kostarikā sevis izzināšanā un paplašināšanā pavadīju pāris mēnešus. Kā uguns elements Latvijā nevaru pieredzēt to, ko varu tur; šeit uguns elements nav tik pieņemts. Ne visur drīkstu būt skaļa savā esībā. Kad runāju par dziedināšanu, manī mostas uguns, un mana enerģija plūst. Kādam šķiet, ka esmu dusmīga vai agresīva, bet caur mani vienkārši plūst enerģija, un es to izradu laukā caur vārdiem un kustību.

Kostarikā caur pieredzi wild (mežonīgs, dabisks – aut.) džungļos sajutu, ka manis nav par daudz. Jutos kā mājās. Jutu, ka džungļi atbilst manai uguns enerģijai un mani nav kaut kur jāiespiež, man nav kaut kam jāatbilst. Džungļu sanoņā, ko rada apkārtesošās skaņas un dzīvnieki, raudāju laimē sajūtot – jā, tā ir mana vieta! Es varu atslābt! Man nav sevi jāieliek rāmītī vai kastītē “laba, pareiza.”

Arī okeāns ir mana lieta, bet okeānā ir jāiet ar pietāti pret šo lielo ūdens masu, kuras pirmie viļņi gāž tevi riņķī. Spēcīgs sālsūdens attīra cilvēku. Ūdens tek uz leju – tas paņem prom visu lieko.”

Melnkalne

“Ļoti īpašs Melnkalnē ir kalnu reģions – kristāliskā upe un kanjoni, lietusmežs. Caur šo tīro, informatīvo telpu sevī varēju sajust vieglumu, un šajā vieglumā iznāk sarunāties mana dvēsele - mīlestības enerģija, bauda mīlēt dzīvi un dzīvo. Ar mani tur notika ļoti skaisti procesi tieši vasaras saulgriežos. Katram pieredze noteiktā valstī būs ļoti personīga, atkarībā ko cilvēks tajā ir darījis citās inkarnācijās. Ļoti būtiski pašam saklausīt – kad esi gatavs uz kādu vietu braukt. Saklausīt, lai cik neloģiski tas šķistu.

Melnkalnē sajutu spēcīgu uguns enerģiju, kurai vēl nav iedota virzība, struktūra. Šīs zemes ugunij nav pateikts “tu esi šāda vai tāda”, to var ievirzīt jebkurā virzienā. Ar to var sagraut un ar to var radīt ko jaunu. Mēs esam tie, kas savai enerģijai iedod virzību un ticību. Apvienojot domu (ticību, nodomu, virzību), kas ir vīrišķais mūsos, un enerģiju, kas ir sievišķais, mēs radām realitāti. Kurām ticībām un domām paši dodam dzīvību? Savu dzīvības plūsmu. Un ko izradām?

Visiem enerģija ir tik, cik tās ir. Ko mēs ar šo enerģiju darām, tā ir katra brīvā griba. Kāds ar šo enerģiju visu laiku uztraucas, kā izdzīvos; kāds māca dzīvot citus, kāds soda citus; kāds neliek mierā savus bērnus, vecākus, kaimiņus… Varam ar enerģiju radīt to, ko patiesi vēlamies piedzīvot un materializēt caur sirdi, un varam arī nelikt sev un citiem miera. Ja paši neesam mierā, neradīsim mieru arī apkārt. Kad esam dažādās vidēs, it sevišķi pilsētās, cilvēkos, pastāv jautājums, - kā cilvēks atjaunojas, lai atgrieztos savā centrā? Mūs velk uz visām pusēm vienlaicīgi - viena doma pa labi, otra pa kreisi, viena uz pagātni, otra uz nākotni… Pieņemt sajūtas, skumjas, dusmas, vilšanos, aizvainojumu ir liela māksla. Un izlaist sev cauri, spēt transformēt. Ja nē, tās kļūs par “āķiem”, kuri neliks mierā, ja bēgsi no tiem prom.”

Portugāle

“Tā ir dievu pasargāta zeme. Portugālē šobrīd ir ļoti daudz garīgo komūnu. Tur es radīšu retrītu novembra beigās. Portugāle ir ļoti skaista, un to tik ļoti neskars tas, kas notiks ziemā pasaulē. Portugāle ir īpaša vieta, uz kuru dodos sajust vieglumu.”

Grieķija

“Ļoti dziedinoša vieta ir ūdenskritums Olimpa kalnā (Olimpa kalnā ir vairāki ūdenskritumi). Tā cauri dzīvēm ir bijusi tīra telpa – tik tīru ūdeni nebiju sastapusi vēl nekur! Tādas asaras – laimes, attīrīšanās, transformācijas asaras, - vēl nebiju pieredzējusi, jo asaras var būt dažādas. Tā bija atcerēšanās. Atcerēšanās par ūdens tīrību, par sievišķās esības tīrību (ūdens elements ir sievišķais elements, kas paņem uz sevi, apņem).

Šajā ūdenskritumā jutos kā nimfa, tik laimīga! Ļoti spēcīga, tīra telpa; caur šīm telpām varam atmodināt sevī citas kvalitātes, kur mūsu apziņa citādi nevarētu tikt klāt. Ķermeņa psihosomatika atceras un dziedinās, bet struktūras, kas ir mūsu prātā, caur šīm tīrajām un skaistajām telpām atmaigst.”

Jordānija

“Ļoti daudz atziņu pie manis atnāca Mozus kalnā. Dziedinājos arī pie upes, kur ir bijis Kristus, un kas atdala divas valstis, - Izraēlu un Jordāniju. Jordānijā ir daudz vietu ar Kristus enerģiju; tur piedzīvoju gan informācijas saņemšanu, gan šīs telpu tīrīšanu caur asarām, jo tajā bijis daudz sāpīgu pieredžu. Dvēseliski un emocionāli ļoti būtiska, jaudīga vieta. Noteikti vēlos tur atgriezties.”

Piezīmes par spēka vietām

• “Jebkura no spēka vietām ir struktūra (sen izveidots, radīts, veidots enerģētikas un zināšanu kods – aut.). Tu vari caur šīm struktūrām sevi izzināt, bet pēc tam ir jādodas tālāk.”

• “Latvijā ir daudz struktūru, vecās zināšanas, kas neļauj tik viegli ienākt jaunajai enerģijai, kur vairs nav piesaistes “tā ir pareizi” vai “jādara tā”. Jebkurās vecajās zināšanās ir jāienes vieglums. Vecās struktūras, vecās zināšanas bija domātas, lai cilvēks spētu orientēties šeit, uz Zemes, un pastāvēt, radīt, dzīvot. Bet šīs struktūras sāk palikt smagas. Arī šo zināšanu nesējiem.”

• “Tīrs ūdens ir tas, kas padara vietu par ilgdzīvotāju vietu, tas ir visa pamatā. Mēs sastāvam no 80 procentiem ūdens, un ūdens ir elements, kas pārnes informāciju. Kā mēs zinām, doktors Masaru Emoto ir jau pierādījis, ka ar savām domām mēs ūdeni varam strukturizēt.”

• “Šovasar pirmo reizi devos uz Pokaiņiem. Bija laiks, kad Pokaiņu mežs bija ļoti slavens un uz turieni devās visi, kas sākuši domāt par garīgumu. Bet ar kādu domu tu dodies? Tu dodies uz telpu, lai saņemtu, jo “man vajag dabūt”, vai dodies ar tīrām domām un pateicību, vēloties dziedināties caur šo telpu. Ja cilvēks dodas tūrismā – izkāpj no autobusa, izstaigā, bet ar savām domām šo telpu piedrazo, informācija, enerģētika tur paliek un tā ir jāattīra. Ir redzamā un neredzamā pasaule. Ja mēs ko neredzam, tas nenozīmē, ka tas neeksistē.”

• “Cilvēka psihe daudz kam, kas notiek uz Zemes, nav gatava. Tā ir informācija, kuru neapzināmies un kuru mums nestāsta. Ir spēka vietas, kurās notiek karš. Cilvēks domā, ka cīņa notiek par naftu, bet patiesībā tā ir par spēka vietu, par iespēju tur augt apziņā. Kamēr neizejam noteiktiem procesiem cauri, mums šīs vietas nav pat gatavība uzzināt.”

• “Lai dotos uz spēka/portāla vietu, jābūt dvēseles saucienam. Šis sauciens daudziem cilvēkiem nāk caur sāpēm – kā kliedziens pēc palīdzības. Kad kaut ko tuvu pazaudējam un sākam meklēt būtisko. Kāpēc šis manā dzīvē ir bijis dzinulis? Kam es to mēģināju pierādīt? Vai tiešām man tas viss ir vajadzīgs? Vai tas ir tas, ko dzīvojot konkrētā sabiedrībā, esmu pats pieņēmis par normu, ticību, esību, standartu?”

Dita plāno apmeklēt spēka vietu Ikarijas salu Grieķijā no 3. – 10. novembrim. Esi gaidīts kopā ar viņu piedzīvot retrītu šajā neskartajā ilgdzīvotāju salā, piesakoties pa e-pastu atdzimsanaselpa@gmail.com!

Pierakstīja: Ieva Simanoviča