Par dzemdību norisi agrākos laikos varam spriest pēc latviešu tautasdziesmām un dažiem citiem vēsturiskiem avotiem. Vecmātes bija apkārtnē cienītas un godātas sievietes, kuras, līdzīgi kā tautasdziesmas, savas praktiskās un garīgās zināšanas tālāk nodeva mutiski un savas prasmes bija apguvušas praktiski. Agnese Lemeševska ir Madonas slimnīcas vecmāte, VCA AURA Jauno ģimeņu skolas lektore, kas savas zināšanas nemitīgi nodod tālāk, vadot lekcijas, kursus. Vecmātei ir nozīmīgs uzdevums ģimenes un sabiedrības izglītošanā. Tā savā darbībā iekļauj pirmsdzemdību apmācību un gatavošanu vecāku lomai.
Tāpat vecmātes ziņā ir arī pēcdzemdību aprūpe, konsultācijas par bērniņa zīdīšanu un bērna attīstības jautājumiem. Vecmāte ir tā, kas dzemdībās atrod īstos vārdus, kad sievietei vairs nav spēka. Kad ir īstie vārdi, tad nāk otrā elpa un piedzimst jauns cilvēks. Ar Agnesi pārrunājām pēdējo 3 mēnešu nozīmīgākās aktivitātes un dzemdību norisi (stāsts par dzemdībām sekos nākamajā rakstā). Iekārtojies ērti, šis būs stāsts tev, kas gatavojies bērniņa radībām.
Trešais trimestris. Ļoti svarīgs ir režīms, kurā ietilpst biežas, nelielas, sabalansētas maltītes, lai pārlieku nepieņemtos svarā. Īpaši vajadzētu izvairīties no augļiem, jo mums katru sezonu ir arbūzu bēbīši, ābolu bēbīši, mandarīnu bēbīši. Liekas, ka augļi ir veselīgi, bet tajos ir ļoti daudz cukura. Rezultātā nāk pieckilogramīgi bēbīši. Vēl šajā laikā ļoti svarīgas ir fiziskās aktivitātes. Dzemdības ir smags darbs. Šobrīd, salīdzinot ar mūsu senčiem, esam mazaktīvas. Bieži vien ir izveidojušās dažādas ķermeņa nobīdes - no somas nēsāšanas, braukšanas ar mašīnu. Muskuļi ir savilkti uz vienu pusi, un tas var ietekmēt, kā bērniņš iekārtojas, dzimst. Ir vēlams apmeklēt kādu vingrošanu vai kaut reizīti aiziet pie fizioterapeita un izstrādāt programmu, ko mājās pati var īstenot, lai nodrošinātu, ka ķermenis ir līdzsvarā un dzemdības būtu veiksmīgākas.
Gatavojoties ir svarīgi apgūt pareizu elpošanu. Dzemdībās neizdosies lēna un apzināta elpošana, ja tas nebūs praktizēts pirms tam. Kā jebkas, ko mēs darām pirmo reizi, tas prasa īpašu koncentrēšanos. To būs grūti īstenot pie dzemdību sāpēm. Ir ļoti vēlams katru dienu 15-30 minūtes no rīta un vakarā apzināti paelpot, 1:2, ieelpa 1, izelpa 1, 2 - divreiz garāka. Šī elpošana palīdzēs nedaudz iziet ārpus ķermeņa, nedzīvot sāpēs. Vēlams būtu atrast arī mūziku, kuru vēlēsies klausīties dzemdību dienā. Youtube ir daudz sarakstu ar dzemdību mūzikām. Var izvēlēties no tām. Svarīgi ir izvēlēties relaksētu pozu, atvērtiem gurniem. Aizveram acis, uzliekam mūziku un elpojam kādu pusstundu. Lai tas izstrādājas kā ieradums. Var noteikti pozas apgūt kopā ar partneri, tāpat elpošanu, lai partneris dzemdību dienā var palīdzēt.
Elpošana ir svarīga ne tikai emocionālajai labsajūtai, bet arī fiziskajai. Muskuļi tiek pie skābekļa, un tie var vērtīgāk strādāt. Ja sieviete elpos sekli, iespējams, iestāsies dzemdes disfunkcija un būs nepieciešams papildus oksitocīns vai jādodas uz ķeizargriezienu. Dzemde arī ir muskulis trīs slāņos, tai vajag spēku un skābekli. Ja tā nav, dzemde kādā brīdī var pagurt. Dzemdībās šis muskulis strādā 12 – 24 stundas.
No emocionālām lietām – vajadzētu sameklēt un paņemt līdzi uz slimnīcu to, kas rada mājīguma sajūtu. Piemēram, tas var būt mīļš pleds vai halāts, kuru speciāli nemazgā, lai būtu izteiktāka māju smarža. Elpošanas procesā var pielikt pledu pie deguna un ieelpot smaržu. Dzemdībās svarīga ir sajūta, ka esi mājas vidē, mieriņā. Slimnīcā ir jauna vide, kas var radīt satraukumu, tāpēc halāts vai pleds varētu dot drošības izjūtu. Tas palīdzēs labāk ļauties dzemdību procesam.
Svarīgi ir uzrakstīt dzemdību vīziju, redzējumu. Par plānu to vairs nesauc, jo bieži vien sievietes uzraksta visu norisi pa plāna punktiem un, kolīdz pirmais plāna punkts neizpildās, iestājas panika.
Vīzija ir instruments, kur sieviete var uzrakstīt visu, ko vēlētos dzemdībās. Tad uz pāris dienām šī vīzija jānoliek malā. Pēc kāda laika jāmēģina izlasīt savu vīziju, jāpaskatās, ko tur ieraugi. Ja ieraugi, ka tev nemaz nesāp, tas varētu nozīmēt, ka būs nepieciešama epidurālā anestēzija, jo nav tādu dzemdību, kas nesāp. Tad nākamais solis ir noskaidrot visu par epidurālo anestēziju.
Vai tev tas der vai ne, kādi ir tās plusi, mīnusi, lai tu būtu pārliecināta par savu izvēli. Ja savā vīzijā ieraugi, ka izjūti sāpes, bet pēc 5 cm atvēruma bērns jau ir rokās, tad, iespējams, ir jāgatavojas ķeizargriezienam, jo izpaliek izstumšanas periods. Tad nākamais solis - noskaidrot visu par ķeizargriezienu un padomāt, vai nav kādas bailes no dzemdībām. Ko vēl ar šī bailēm var iespēt darīt, lai tomēr sagatavotos radību procesam, lai vīzijā ieraudzītu arī izstumšanas periodu.
Vēl svarīgi ir padomāt - ja tu nevēlies epidurālo anestēziju, kādi vēl ir iespējamie līdzekļi. Tā varētu būt akupunktūra, kur speciālists iezīmē punktus, kurus var ar hennu iezīmēt, lai dzemdībās zini, kur tos pamasēt. Vari izpētīt Baha ziedus, Rebozo lakatus. Svarīgi ir testēt un sajust - patīk vai nē, - lai dzemdību dienā tev ir pēc iespējas vairāk instrumentu, kā sev palīdzēt.
Dzemdību līgums negarantē, ka vecmāte visu izdarīs. Neiedomājies, ka tu gulēsi un vecmāte, dūla, ārsts visu izdarīs tavā vietā un iedos bērnu pēc pāris stundām.
Vecmāti tu vari izvēlēties, lai tā tev palīdz, bet pats galvenais darbs tāpat būs jāveic tev pašai.
Līgumu ar ārstu var slēgt, ja paredzamas nopietnas komplikācijas - tūpļa guļa, dvīņi vai citi riska faktori. Līgums ar vecmāti ir nepieciešams tikai tad, ja vēlies, lai dzemdībās piedalās konkrētā vecmāte no sākuma līdz beigām. Ir iespēja izrunāt visu, ko vēlies un ko ne. Bet tas nenozīmē, ka dežurējošā vecmāte būs sliktāka. Var gadīties, ka tev cilvēcīgi viņā kaut kas nepatīk, neizveidojas kontakts. Ja tā notiek, lielākā iestādē var prasīt, lai vecmāti nomaina, mazākā gan dežūrā būs tikai viena. Var gadīties, ja atbrauc naktī, var nomainīties vairākas vecmātes. Ja ir jau izveidojies kontakts un dežūra beidzas, var būt nepatīkams pārsteigums. Bet vienmēr var mēģināt noslēgt līgumu ar vecmāti, kura iepatikusies, lai viņa paliek ar tevi.
Tagad ļoti daudz runā par nepatīkamām pieredzēm dzemdībās. Bet, analizējot stāstus, parādās, ka sieviete gaidīja, ka kāds kaut ko piedāvās, teiks vai skaidros. Bieži vien mediķi pasaka īsumā. Ja sieviete neko nejautā, mediķi domā, ka viņai viss ir skaidrs. Ja nav kaut kas skaidrs vai kaut ko īpaši gribas vai negribas, ir jāsaka, jājautā.
Ir tāda nopietna problēma. Kad sieviete ienāk ārstniecības iestādē, viņa no bailēm sastingst, iestājas upura loma: dariet ar mani, ko gribat! Un tikai pēc tam sāk runāt. Ir aktīvi jāpiedalās un jāuzņemas atbildība. Dzemdībās no daudz manipulācijām var atteikties, diskutēt.
Ir jāveic izpētes process, kā notiek dzemdības, kāpēc atver ūdeņus, kāpēc dod oksitocīnu, kāpēc iegriež. Ja tu zini, tad vari lēmumu pieņemt. Tas prasa iedziļināšanos pirms tam.
Vēl svarīgi ir just, saprast, kā tu rīkojies, kad tev kaut kas sāp vai ir kāda stresa pilna situācija. Ja tu uzreiz sniedzies pēc pretsāpju tabletes, visticamāk, tu vēlēsies uzreiz epidurālo anestēziju. Tas ir veids, kā tu risini situācijas. Ja ir tā, ka stresa situācijā tu stundām staigā pa mežu, visticamāk, arī dzemdībām sākoties, tu gribēsi vēl būt aktīva, kustēties, iet svaigā gaisā. Tad varbūt izvēlies dzemdību iestādi, kur blakus ir mežs, parks. Vai, ja tev ir slikti, vajag kādu, kas tur roku, tad noteikti padomā par atbalsta personu. Ja ir tā, ka tu palien zem segas un nevienu nevēlies redzēt, varbūt tev nevajag pat vīru līdzi. Nevajag neko darīt tikai tāpēc, ka tas ir modē. Ieklausies sevī! Sajūti!
Tu vari gatavoties radību procesam fiziski, emocionāli, bet, ja nesajutīsi bērniņu kā mazu personību, var nekas labs neizdoties. Ir jāapzinās, jāsaprot, ka tevī jau ir mazs cilvēciņš.
Aizej uz kādu meditāciju, piever acis, mēģini vizualizēt bērniņu, aprunājies ar viņu. Vari uztaisīt 3D bildīti, tajā patiešām mazajam ir viņa raksturīgie vaibsti, tipiskākās mīmikas. Sajūti savu bērniņu, saproti, ka šis darbiņš būs jums jāizdara kopā. Tu palīdzēsi savam mazajam piedzimt. Tā ir daudz vieglāk. Ja tu redzēsi lielo, cēlo mērķi, tad spēsi daudz ko pārvarēt. Ja ir tā, ka bērniņš tev būs tikai tad, kad piedzims, un tu dzemdībās cīnies viena pati, neviens tev nepalīdz, ieslīgsti upura lomā, tad ir daudz grūtāk. Ja negribi mainīt pozas, neko darīt, jo tev taču sāp, nepadomājot, ka tavam bērniņam ir vēl grūtāk.
Vakarā ejot gulēt, esi atslābinājusies, dzemde ir lielāka, mazajam ir vairāk vietas, un viņš sāk dauzīties, tētis var pielikt roku, aprunāties, arī tu. Mazulis dzird tavu balsi un atšķir to. Ja esi par kaut ko satraukta, arī mazulis jūt tavu stresu. Pastāsti viņam, kāpēc esi uztraukusies. Sāc apzināti elpot un izelpo visu satraukumu. Šādi bērniņi būs daudz mierīgāki. Tavs galvenais uzdevums ir būt mierīgai. Ļoti palīdz tautasdziesmas, šūpuļdziesmas, jo, kad tu tās dziedi, iestājas miers.
Sāpes dod adrenalīnu, bet no tā ir nepieciešams atbrīvoties. Jāatrod veids, kā izslēgt adrenalīnu un ieslēgt oksitocīnu. Oksitocīns ir maigs un kautrīgs hormons, un tev ir dažādos veidos jāatrod, kā to izvilināt, lai tas dominētu pār adrenalīnu.
Tāpēc iesaka dzemdību sākuma periodu pavadīt mājās, ja tas ir iespējams, un dzemdību vieta nav pāris stundu brauciena attālumā. Nereti pāri izvēlas viesnīcu vai kādu mītni tuvāk dzemdību vietai, lai pēc iespējas ilgāku laiku pavadītu mājās.
Meditācija bērniņa gaidīšanai:
Ar Agnesi Lemeševsku sarunājās un tekstu pierakstīja: Laura Grīnvalde
