Jautājumu daudz, taču atbilde uz visiem ir viena. Cilvēkiem ir tendence braukt pa vecajām sliedēm. Tas nozīmē, ja tu strādā ar sevi, garīgi attīsties, mācies un pilnveidojies, lai mainītu savu dzīvi, nepietiek ar podkāstu klausīšanos, lekcijām un tajās iegūtajām zināšanām. Plikas zināšanas neko nedod! Tās ir kā pilns ceļojumu koferis, kas tā arī nekad netiek atvērts, tas vienkārši kaut kur ir… Jēga?
Ja tev ir vēlme mainīt savu dzīvi, kļūt par savas realitātes radītāju, tad tava atbildība ir izmantot visas jau šobrīd pieejamās iespējas! Sekot saviem impulsiem, vērot apkārtni un izmantot zināšanas, aktivizēt drosmi - iet tur, kur nav ierasts.
.jpg)
Tev ir jārīkojas savādāk nekā esi pieradis to darīt! Tikai tad rezultāts būs atšķirīgs. Vismuļķīgāk ir darīt visu to pašu, ko iepriekš, cerot, ka rezultāts būs savādāks. Un tāpēc daudziem nolaižas rokas… un viņi atgriežas atpakaļ “dusošajā” plānā, jo tur viss pierastāks un saprotamāks. Viņi padodas.
Daudzi cilvēki pārprot teicienu : “Paļaujies un viss pats nokārtosies!” Nevis sāk darīt visu iespējamo, sajūtot Visuma telpas atbalstu, bet ieslēdz gaidītāja režīmu, iesēžoties dīvānā ar čipsu paku, un gaida, cerot, ka viss viņu vietā pats atrisināsies un mainīsies, jo “es taču paļaujos”. Tā tas nestrādā! Paļāvība ir ļaušanās vadībai no Augšām, sava Augstākā Es, taču ne mirkli neatslābstot, tiecoties uz savu mērķi, procesā pamanot zīmes, lasot mājienus un pieņemot palīdzību.
Riktīgs kvests!
Tava dzīve rit pilnā sparā, tā plūdīs tur, kur liksi savu fokusu, tur, kur virzīsi savu uzmanību. Un tavs uzdevums ir apzināties, ar ko tu to piepildi, ko tu tajā saliec un kurp to iegriez. Tava atbildība ir tava paša dzīve, notikumi tajā, ģenerētās sajūtas un esošās iespējas.
Viss ir atkarīgs no sliedēm, pa kurām uzsāksi rītdienu…
Raksta autore: Irīna Bērziņa
.jpg)
