Šīs nedēļas populārākais

Piedāvājumi

Taro - zīlnieču darba instruments vai dzīves gudrības grāmata

Arcanum (latīniski) – noslēpums, mistērija

Kaut gan gandrīz visās taro kāršu instruktāžās teikts, ka šīs kārtis domātas kosmisko likumu izpratnei, pašizziņai un zīlēšanai – daudzi vēl joprojām nesaprot, ka nākotnes pareģošana ar tām iespējama tikai, kā pievienotās vērtības efekts. To var veikt tikai persona, kas izmantojusi šo maģisko grāmatu, kā teikts instrukcijā. Lai izprastu kosmiskos likumus, kas valda absolūti visās cilvēku realitātes sfērās. Sākot ar laulības gultu un tirgu, un beidzot ar baznīcu un politiku. Cilvēks, kas šos likumus vēl neizprot, vai arī saprot, bet nevēlas tos akceptēt, ņemot rokās taro kārtis, nodarbojas ar melno maģiju. Visu sociumā akceptēto reliģiju nosodījums ir vērsts tieši pret šiem cilvēkiem, nevis pret taro kārtīm kā tādām.

Zīlēt var kafijas un tējas biezumos, planētu ceļos, rūnu akmeņos, sveķu vai svina nolējumos. Ūdens spainis var veiksmīgi aizvietot maģisko spoguli, uz adatas uzdurts maizes gabaliņš – svērteni, bet parasti spēļu kauliņi – maģiskos kaulu amuletus. Šeit viss ir atkarīgs no operatora. No tā, kurš veic rituālu. Cilvēks uz brīdi kļūst par informatīvā lauka novadītāju un tulkotāju. Un lai viņa tulkojums būtu maksimāli vieds un adekvāts esošajiem apstākļiem, senlaikos tika radīta universāla gudrības matrice. Maģisko pasaules elementu apkopojums 77 + 0 ilustrācijās.

Taro kārtis jeb Tota grāmata ir instruments, ko senlaikos izmantoja senās Ēģiptes priesteri. Tāpat lielo arkānu laika līnija joprojām ir fiksēta mūsu ikdienišķajā kalendārā. Tās bija unikālas laiktelpā notiekošo procesu attīstības shēmas, taro kārtis bija perfekts trīsdimensiju realitātē notiekošās evolūcijas spēles atainojums. Taro grāmatas lapas bija ne tikai universālas vizuālas metaforas, cilvēku pasaulē darbojošos spēku un astrālo likumu atainojums. Tās ietvertas arī dienu skaitā (jeb lineārajā laikā). Piemēram:

  • pirmdienai 17. aprīlī bija 1. arkāna (Maga) zīmogs,
  • pirmdienai 24. aprīlī bija 8. arkāna (Karmiskā līdzsvara) zīmogs,
  • pirmdienai 1. maijā 15.arkāna (Lucifera) zīmogs,
  • un pirmdien 8. maijā atkal 1. arkāna zīmogs un sāksies jauns 3 nedēļu (taro) cikls.

Taro ir evolūcijas spēle un kārtis atļauj spēlēt ar likteni tiem, kas redz tajās vairāk par apzīmētiem kartona gabaliņiem. “Cik brīnišķīgi tasējas kāršu kava” – sacīja tumsas kņazs Volands A. Bulgakova romānā “Meistars un Margarita”, domādams ar to nebūt ne kāršu bildītes, bet dzīvus cilvēkus. Dvēseles, kas dodas no dzīves uz dzīvi caur dažādām piedzimšanām un dažādām karmas variācijām. Tota grāmata nav iesieta, tās 78 lapu kombinācijām ir tikpat daudz variantu, cik liktens scenāriji iespējami vienas dvēseles evolūcijas ceļā.

Klasiskajā taro kavā ir 78 kārtis (taču ir arī taro varianti ar 79 un 80 lapām) un tās klasiskā struktūra ir sekojoša:

40 mazie arkāni + 16 galma kārtis + 21 lielais arkāns + 1 āksts (var aizvietot jebkuru mazo arkānu vai galma kārti. 0. arkāns faktiski simbolizē pašu zīlnieku (ejošo pa dzīvi). Cilvēku, kurš ejot caur dzīvi apgūst 21 Dieva likumu. Šos likumus jeb liktens zīmogus ataino lielo arkānu rinda.

Taro mistērijas noslēpums ir ietverts skaitļos 8 / 3. Tā ir 56 mazo arkānu attiecība pret 21 lielo. Tā ir dzīves gadījumu attiecība pret liktenīgiem notikumiem. Ievērojiet, ka pat ciparu attēlojums ir zīmīgs. 3 ir puse no 8.

Mazie arkāni 10x4 ataino notikumus sadzīviskajā dzīves plānā. Šeit nav kosmiskās likumu manifestācijas. Vien mazi liktens līkloči, kas nostiprina vai maina

  • Mūsu plānus – 10 zižļu kārtas lapas (austrumu enerģija jeb gribas impulsi).
  • Mūsu šķēršļus – 10 zobenu kārtas lapas (ziemeļu enerģija jeb vides pretestība).
  • Mūsu jūtas – 10 kausu kārtas lapas (rietumu enerģija jeb dvēseles vēlmes).
  • Mūsu ieguvumus – 10 monētu kārtas lapas (dienvidu enerģija jeb vides resursi).

16 galma kārtis (4x4) ataino personas, kas šajā materiālās realitātes plānā tasējas. Dzīvo, cīnās, mīl un nīst, svin uzvaras un pārdzīvo zaudējumus. Tie ir četru temperamentu vīrieši un sievietes. Zižļi – holeriķi, zobeni – sangviniķi, kausi – melanholiķi, monētas – flegmatiķi. Kaut arī šeit viss nav tik vienkārši, kā no pirmā skata liekas.

Zižļi, kā austrumu enerģija, var būt signifikators personām, kuras mācās, vada privāto uzņēmumu vai ieņem vadītāja statusu svešā uzņēmumā. Tie ir mērķtiecīgi karjeristi gan darbā, gan privātajā dzīvē.

Zobeni, kā ziemeļu enerģija, var norādīt uz valsts amatpersonām, inspektoriem, apsargiem, karavīriem, kā arī personīgiem nelabvēļiem. Ir arī signifikators piedzīvojumu meklētājiem, revolucionāriem, fanātiskiem individuālistiem un taisnības meklētājiem.

Kausi, kā rietumu enerģija, atbildēs par manipulatoriem, aktieriem, māksliniekiem. Par cilvēkiem, kuri pārtiek no jūtām, vai kuru darbs saistīts ar sabiedriskās ēdināšanas sfēru. Ja advokāti iet zem zobeniem, tad ģimenes ārsti – zem kausiem. Šī kārta var norādīt arī uz prostitūtām, žigolo, partiju deputātiem un dzērājiem.

Monētas, kā dienvidu enerģija, kūrē ne tikai baņķierus, bet arī uzņēmīgus, par saviem panākumiem pārliecinātus cilvēkus. Kā zemes enerģija, tā var norādīt uz zemes vai namīpašniekiem, veikalniekiem, kā arī finansiālās problēmās nonākušām personām. Viss atkarīgs no konteksta, kurā tiek skatītas dotās kārtis.

Zižļus un zobenus var definēt kā 28 aktīvo stihiju kārtis – uguns un gaiss. Kausus un monētas kā 28 pasīvo stihiju kārtis – ūdens un zeme.

Figūru kārtīs no katras kārtas ir attēloti trīs vīrieši (kungs, bruņinieks un kalps) un tikai viena sieviete (dāma). Kāpēc? Vīrieša statuss laicīgajā pasaulē var būt dažāds, sievietes statuss nemainās, atkarībā no viņas sasniegumiem vai panākumiem. Sievietei ir pastāvīga un nemainīga sievietes vērtība. Pirmais, kas iziet no pūļa (desmitniekiem), ir kalps jeb māceklis. Šī kārts norāda vīrieti, kas tikai meklē savu vietu dzīvē. Mācās, pilnveidojas amatā, kalpo augstākstāvošiem. Uz nākamā pakāpiena atrodas bruņinieks. Vīrietis, kurš ir atradis savu „sirds ceļu” un virzās pa to. Viņš kalpo augstākam mērķim, apzinās savu sūtību šai pasaulē un spēj uzņemties atbildību. Virs viņa stāv dāma, sieviete par kuras atzinību viņš cīnās. Virs dāmas stāv kungs – vīrietis, kurš jau ir realizējis savu individualitāti. Guvis panākumus biznesā, profesijā vai mākslā. Tikai šai gadījumā vīrietis atrodas virs sievietes un ir viņas kungs un pavēlnieks. Tikai šai gadījumā viņa statuss ir augstāks nekā sievietei – dzīvības iznēsētājai, mātei un sievai. Meita stāv augstāk par neaudzinātu dēlu, bet dēlam vienmēr ir iespēja sasniegt to statusu, kas meitenei iespējams, tikai piedzimstot zem savas zvaigznes. Kārtis ļoti labi ilustrē matriksa „Pasaulīte” hierarhisko struktūru.

Tauta atrodas desmitnieka robežās. Ar izglītību vai amata prasmi cilvēks var tikt kalpa statusā. Protams, augstākstāvošajiem viņš ir vien izsūtāmais zēns, bet skatoties no pūļa – jau oficiāla persona. Ja viņš izaugs līdz savas individuālās misijas apziņai – tad kļūs par bruņinieku. Ja viņš realizēs sevi (gūs panākumus), pildot šo savu misiju – tad kļūs par kungu. Sieviete savukārt vienmēr paliks sieviete. Un gan kalpam, gan bruņiniekam viņas priekšā jānoliec galva. Dāmas kosmiskais statuss ir augstāks par pirmajos hierarhijas pakāpienos stāvošiem vīriešiem.

BET, nedrīkst aizmirst, ka a priori „Dāma” ir sieviete, kas apzinās savu vērtību. Ja jauna sieviete ļauj sevi noniecināt kalpam vai bruņiniekam, tad viņa zaudē savu kosmisko statusu un kļūst par deklasētu elementu, kuru var ignorēt pat pūļa cilvēks.

Ne velti zem lielā arkāna 3. kārts Imperatrise stāv rakstīts – „Pašcieņa – sievišķās būtības stūrakmens”. Zem „Imperatora” - „Vara – vīrišķās būtības stūrakmens”. Imperators ir 4. kārts. Tas nozīmē, ka pašcieņu kultivējoša sieviete var sniegt vīrietim varu pār materiālās pasaules elementiem. Imperators significē arī vīrieti, kas pilnībā pārvalda sevi un situāciju, kurā viņš atrodas. Tā ir stabilitāte materiālajā pasaulē. Šeit ir jāpiebilst, ka lielā arkāna kārtis var significēt ne tikai kosmiskos dzīves likumus, bet arī izcilas personas, kas darbojas šajā dzīves plānā. Tos, kuri dzimuši zem zvaigznes, vai arī mācās dzīves skolā ar izcilām sekmēm.

Bet mums, kamēr atrodamies mazā arkāna personāliju sarakstā, jāatceras, ka šai realitātes matriksā vienmēr pastāvējuši un pastāvēs dabiskās hierarhijas likumi, kurus neviens Darvins, Freids vai Ļeņins atcelt nevar. Sieviete, kas zaudē pašcieņu zemāk stāvošas figūras dēļ – vairs nav dāma. Kalps vai bruņinieks, kurš neparāda cieņu sievietei – nevar izaugt līdz kunga statusam dabiskā ceļā, bet tikai pārdodot dvēseli Velnam. Kamēr esi kalps – tev jāklanās to priekšā, kas augstāki par tevi, ja vien viņi nav pārdevuši dvēseli Velnam. Par to, ka šāds darījums „Pasaulītē” ir visai iespējams, stāsta lielā arkāna kārtis un tāpēc pievērsīsimies tām.

Lielais taro arkāns sastāv no 21 + 0 simboliskiem attēliem. Literatūras par tajos slēpto simboliku ir uzrakstīts pietiekoši. Tāpēc sekojošie taro mistēriju apraksti būs iespējami īsi un lakoniski. Katra no 21 lielo arkānu mistērijām ir tulkojama 13 dažādās variācijās, atkarībā no konteksta. Divi – Āksts un Mags ir superarkāni, kas slēpj absolūti fundamentālus jēdzienus. Pat datorvaloda rakstās tikai ar diviem skaitļiem – 0 un 1.

  1. arkāns un 0. arkāns ir saglabājušies mūsdienu spēļu kavā kā 2 Džokeri – universālas kārtis, kas ietver sevī visu 20 lielo arkānu potenciālu. Realizēts potenciāls, tā ir Pasaule (Universālais Androgīns) – visu dievišķo mistēriju summa. Kārtis ataino, ka cilvēks ienāk šai pasaulē, kā muļķis (nulle, balta lapa, dievišķā monāde). Ienācis šeit, viņš ir spiests virzīties pa izaugsmes ceļu un apgūt 20 dievišķos likumus jeb matrices mistērijas, lai gala rezultātā kļūtu par „īstu cilvēku”. Par to, kas apzinās sevī veselu pasauli, mikrokosmu, individualizētu universu. 20 taro kārtis attēlo kabalistisko cilvēka ceļu – no Ādama monādes līdz individualizētai Dievībai. Tāpēc šeit mēs izliksim taro kā kāpnes, kas ved dvēseli cauri inkarnācijai materiālajā pasaulē. Pasaulē, kurai viņa atdod savu enerģiju, pretī saņemot apziņas pieredzi. Āksts ir tas, kas iet pa šīm kāpnēm – pirmie četri kāpņu pakāpieni neiziet ārpus debesu sfēras robežām. Tie simbolizē Tēvu un Māti sākotnējā cēloņu pasaulē (1. un 2. arkāns) un Māti un Tēvu matērijas jeb seku realitātē (3. un 4. arkāns).
  2. Mags jeb Meistars simbolizē cilvēkā slēpto Demiurga potenciālu. Dieva radītāja dzirksti katrā individualizētā apziņā. Cilvēks, kurš pārvalda četrus elementus jeb stihijas, kā dievišķā spēka novadītājs. Mags simbolizē arī cilvēka esības cēloni.
  3. Kibele vai Kaballa. Dievišķā virspriesteriene tur uz saviem ceļiem gudrības grāmatu, kurā ierakstītas visu cilvēku dzīves un atslēgas no debesu valstības. Tieši viņa, dievišķā Izīda ir tas transcendentālais personāžs, kurš sagaida mūs pēc nāves un pavada, ieejot šai pasaulē. Viņa ir vārtu sargs. Viņa ir Baltā Dieviete. Viņa ir Mūžības Māte. Viņa ir Siržu Karaliene.
  4. Viņai pēc nozīmības seko mūsu Zemes māte. Visu sieviešu prototips jeb Matrice. Marija, kurai 27 veidoli, taro „Imperatrise”, tā, kura kronēta ar zvaigžņu kroni un, pateicoties kurai, šai pasaulē nepārtraukti top skaistums. Viņa ir visu mūzu prototips. Mākslinieku, dzejnieku un karavīru pielūgsmes objekts. Lieki pieminēt, ka pirmajos trijos taro arkānos mēs varam saskatīt tiešu norādi uz senlatviešu trīsvienību – Dieviņš, Laima un Māra.
  5. Imperators ir Zemes Tēvs. Fundaments un Likums, Labvēlis un Aizstāvis, Valdnieks un Soģis. Viņš ir Zevs un Jahve – dievība, kas nosaka materiālās pasaules likumus. Viņš ir arī Atlants, kurš nes pasaules mēru.
  6. Virspriesteris atspoguļo skolotāju mācīto likumu, kurš jāapgūst jebkuram, kas ienācis laicīgajā pasaulē. Šai kārtī attēloti arī divu galveno skolu (baltās un melnās) vadītāji, kas saņem iniciāciju no galvenā Skolotāja. Nav labo un slikto, ir tikai baltās un melnās šaha figūras, kuras pakļaujas galvenajam Virspriestera likumam. Likumu izpauž divas pentagrammas. Likums darbojas trīs pasaulēs. Likuma pirmcēlonis zināms tikai iniciētajiem.
  7. Izvēle jeb Mīlētāji. Šī kārts dažās kavās tiek tulkota, kā krustceles, dažās – kā Ādams un Ieva paradīzes dārzā. Eņģelis ar bultu virs vīrieša un sievietes stāviem atgādina mums – nevis mēs izvēlamies bērnus, bet vēl nedzimušas dvēseles izvēlas vecākus. Bērns no iesākuma izvēlas savu tēvu, bet vīrietis savukārt izvēlas savu sievieti, kas kļūst par viņa bērna māti. Tā ir galvenā izvēle starp piedzimšanu un nāvi, ko izdara cilvēki. Ne velti taro kāršu atnesēji, čigānu tauta, par patiesi svarīgiem tur trīs svētkus – kristības, kāzas un bēres.
  8. Ozirisa rati jeb Triumfators. Pirmā uzvara, ko cilvēkam dāvā dievi. Katram pienākošā veiksmes iespēja. Jaunības uzvara, karmas avanss, atļauja sēdēt uz diviem zirgiem. Jaunībā cilvēks vēl nekalpo vienam no galvenajiem egregoriem. Viņš kalpo pats sev. Savai patībai vai ego. Viņš ir Dieva daļa un pats sev Dievs.
  9. Mistērija ieslēdz karmas svarus. Šeit jaunības maksimālisms beidzas un sāk darboties dievišķās taisnības likumi. Tiek svērti jaunības gados sastrādātie darbi un nedarbi un iznests spriedums. Kāds saņem tiesu. Kāds saņem no dievietes rokām taisnības zobenu – eskalibūru. Ar to viņš palīdzēs sargāt Pasaulītes līdzsvaru – aizstāvēs taisnos un sodīs netaisnos, atbilstoši sava egregora kodeksam.
  10. Mistērija ir Vientuļnieks, kurš iet caur tuksnesi, gaišā dienas laikā nesot aizdegtu lukturi. Mēs esam vieni un katrs savā pasaulē. Katrs savā individuālajā Visumā. Mūsu pasaule ir tikai mūsu vēlmju, domu un darbu likumsakarīgs rezultāts. Mūsu saprāta gaisma ir tikai lukturis bezgalīgās dievišķās gaismas okeānā. Mūsu dzīve bez iztēles ir tikai tuksnesis, kur nav nekā, aiz kā prātam aizķerties. Šai kārtī varētu būt attēlots arī Pīters Pens, kurš ar savas iztēles spēku uzklāj viesību galdu saviem draugiem. Ir tikai maija – esības ilūzija, un mēs viņu izgaismojam ar sava saprāta lukturi. Viss, ko mēs meklējam, atrodas mūsos pašos.
  11. Ja esam to sapratuši, tad varam likt griezties Fortūnas ritenim, kurš pacels mūs dzīves virsotnē vai nolaidīs ciešanu dzelmē. Ienākot šai realitātē, mēs uzsākam griezties Sansaras ratā. Mēs varam krist un varam pacelties. Mēs atrodamies mūžam mainīgajā tapšanas ritenī.
  12. Šeit mēs iegūstam spēku. Šeit mēs iemācāmies valdīt savu kaislību lauvu. Šeit mēs mācāmies disciplinēt savu primāro ego. Stiprs ir tas, kurš valda pār savām kaislībām – saka šī kārts.
  13. Pakārtais jeb ziedotais. Tas ir arī skandināvu Odins, kurš pienaglojis sevi ar zobenu pie dzīvības koka, gulēdams vējā ar galvu uz leju, ieraudzīja dievišķās gudrības zīmes. Apgrieziet šo kārti otrādi un redzēsiet nevis pakārto, bet gan cilvēku kurš levitē.Tas, kam ir spēks, vienmēr spēj ziedoties citu labā – saka šī kārts. Lielākā daļa no patiesām vērtībām ir sagrieztas kājām gaisā šai materiālajā pasaulē. Un tas, kurš spējīgs nest upuri, to neapšaubāmi pamanīs.
  14. Nāve jeb gara rītausma noslēdz obligāti apgūstamo kosmisko likumu rindu un ievada apziņas izvērsuma mistērijas. Šī kārts simbolizē ahamkaras jeb cilvēciskās formas nomiršanu. Atvadas no piesaistes materiālajai realitātei. Tikai tam, kura apziņā ārpus materiālās realitātes nekā nepastāv, šī kārts simbolizē laicīgā beigas.
  15. Mērenība jeb nemirstības eliksīrs. Pirmā kārts augšupejošajā rindā. Šeit attēlots Lomonosova atklātais vielas nezūdamības likums. Nekas nepazūd šai visumā. Viss tikai pārtek no vienas formas citā. Tas ir spēks, ko cilvēks iegūst caur zināšanām.
  16. Bet mērenības ģēnijam seko pārbaudījums ar spēku. Mefistofelis jeb Velns kārdina magu izmantot savu spēku laicīgās pasaules labuma iegūšanai. Šeit ir varenības lamatas. Rodas ilūzija, ka mēs paši nosakām savu likteni, ka mēs visu drīkstam, ka esam dievam līdzinieki. Šeit ir viens no galvenajiem cilvēka gara kvalitātes pārbaudījumiem.
  17. Brūkošais Tornis seko Lucifera kārtij tāpat, kā atmaksa seko tiem, kas pārsnieguši savas pilnvaras laicīgajā pasaulē. Par visu ir jāmaksā – saka šī kārts. Un lepnības grēks, kā viens no visizplatītākajiem šai saulē, piemīt gan karaļiem, gan nabagiem. Par Velna palīdzību vienmēr jāmaksā. Un bankā ņemta nauda nepieder tev, bet gan bankai. Lūk mistērija, kas perfekti izskaidro ekonomisko krīzi, kurā atrodas vairākums pasaules iedzīvotāju. Iedzīvotājs grib iedzīvoties, bet agri vai vēlu par visu ir jāmaksā. Piebildīšu tikai, ka atsevišķos gadījumos šī kārts var būt ļoti pozitīva. Viens no tās tulkojumiem ir – dievišķā atklāsme.
  18. Zvaigzne. Tā ir piedošana. Tā ir ticība, cerība, mīlestība. Tā ir brūkošā Torņa pievienotā vērtība. Mīlestības gaisma pastāvīgi piepilda šo realitāti un dievišķai žēlastībai nav robežu. Tā izlejas uz Zemes un jūrā, - tur, kur vajag, un tur, kur ir pietiekoši. Tās ir daudz vairāk, nekā mēs spējam saņemt. Jo pasaule radīta no mīlestības.
  19. Kad mēs to saprotam, mēs saprotam ilūziju matriksa būtību. Mēness valda pār mūsu emocijām un sapņiem. Visa mūsu apziņa, viss prāts ir noausts no tiem – sapņiem un emocijām. Tā ir Saules priekškambaris – veļu pasaule. Un nepastāv šeit robežu starp dzīviem un mirušiem. Šī realitāte ir aizspogulijas atspulgs spogulī. Skumjas liek mums saprast savu būtību un mainīties.
  20. Un tad nāk Saule. Mēs esam nokļuvuši spožā gaismā un viss ir piepildīts līdz malām. Mēs esam bērni Dieva dārzā, kur visi elementi ir vienlīdzīgi. Ne tāpēc, ka nav nekā svarīga, bet tāpēc, ka viss ir svarīgs. Mēs varam atrast paradīzi Zemes virsū, ja sākam svinēt dzīvi. Ja kļūstam līdzīgi bērniem, kuriem pieder Debesu valstība.
  21. Pastarā Tiesa jeb miroņu augšāmcelšanās. 20 likumu apļa alfa un omega, septītais pakāpiens augšupejošajās trepēs. Šeit mēs pa īstam apzināmies savas dvēseles nemirstību. Šeit mēs saprotam, ka mūsu tagadējā dzīve ir iepriekšējās „mācību dienas” sekas, ka šeit un tagad mēs veidojam starta laukumu nākamajai inkarnācijai.
  22. Pasaule – tā ir dzīves mistēriju summa. Realizējies Mags. Mums dāvātā konstitūcija un piepildījums.

Cik ilgā laikā cilvēks iziet 20 mistēriju ciklu?

Mistēriju cikla ilgums nav stingri nofiksēts vienas cilvēka dzīves ietvaros, tomēr tam ir savs laika standarts, kas atbilst vienam kalendāra aplim jeb 52 mūža gadiem.

Laika periods, kurā cilvēks iziet vienu mistēriju – 949 dienas jeb 2,6 gadi. Mistērija aizsākas 2,6 gadu vecumā. Tad mazais cilvēks sāk apjaust savu ego, kā arī notikumu cēloņu un seku likumsakarības. Sasniedzis 2,6 gadu vecumu viņš ieiet 1. arkāna (Mags) zonā. Indigo bērniem neparasti talanti izpaužas jau līdz 5 gadu vecumam. 5,2 gadu vecumā bērnu var sākt mācīt lasīt un rakstīt. Ja līdz 7,8 gadiem viņš lasītprasmi nav apguvis, tad var sacīt, ka bērns atpaliek attīstībā. No šī vecuma līdz 10,4 gadiem meiteni māca kļūt par jaunu sievieti. Attiekties pret sevi ar cieņu. Atturēties no jaunavai nepiedienīgas uzvedības. Zēnus māca cienīt sievietes. No 10,4 līdz 13 gadiem zēniem māca visu, kas jāzina jaunam vīrietim. Tas ir 4. arkāna – Imperatora mistērijas laiks, un šeit izšķiroša loma ir tēva personīgajam piemēram. Mātes šai laikā māca meitām pareizi izvērtēt un izvēlēties vīrieti, lai viņas nesekotu neapvaldītiem jūtu impulsiem.

13 – 15,6 gadi ir 5. mistērijas jeb iniciācijas periods. Meitene nobriest par sievieti. Zēni gatavojas pirmajai brieduma pārbaudei. No 15,6 līdz 18,2 ir 6. arkāna zona. Šeit meitenes drīkst laulāties, bet zēni iegūt pirmo dzimumpieredzi. No 18,2 līdz 20,8 gadiem ir Ozirisa ratu zona. Meitenes jau var precēties. Zēni šai laikā atrodas obligātajā karadienestā vai citās mācību iestādēs apgūst prasmi būt vīrietim (iespējama arī amata mācīšanās). Uzcītīgie šeit gūst pirmos panākumus dzīves spēlē.

Pēc 21 gada vecuma ieslēdzas karmas svari. Mēs esam pilngadīgi arī pēc dvēseles laika standartiem un mums pašiem jāatbild par saviem nedarbiem un kļūdām. 23,4 gadu vecumā mēs ieejam „dvēseļu tuksnesī”, kur radīsim paši savu individuālo realitāti. Mūsu apziņa mācās nebēgt no vientulības, jo no sevis neaizbēgsi. Līdz 26 gadu vecumam mēs būsim sapratuši savas apziņas aprobežotību un jaunības maksimālisms būs izplēnējis. Tikai sasniedzot 26 gadu slieksni, cilvēks ir gatavs uzņemt un saprast ezotēriskās zināšanas. 9. arkāna periodā sākas mācības tiem, kas izlēmuši veltīt sevi priestera vai burtnieka misijai. 26 – 28,6 gadi – Fortūnas ritenis darbībā. Mēs sasniedzam pirmos panākumus vai pirmās neveiksmes. Mēs spējam pa īstam izprast cēloņu-seku likumu.

28,6 – 31,2 gadi ir laiks, kad sieviete ir visskaistākā. Viņai ir maksimāla vara pār vīrieti. Viņa kļūst tā, kas virza vīru uz panākumiem. Viņa vēlas – un viņas vēlmes tiek piepildītas. Vīrietis ieiet fiziskā spēka maksimumā un sāk mācīties valdīt pār savām jūtām. Tā ir jauno džentlmeņu skola. Jaunekļi apgūst mākslu glabāt savaldību.

31,2 – 33,8 ir iniciācijas periods tiem, kas mācās priesteru skolās. Tikai no šī brīža cilvēks var sevi uzskatīt par dvēseļu dziednieku. Bieži vien parasta cilvēka dzīvē tas ir pārbaudījumu laiks. Cilvēks mācās uzupurēties, atteikties no sava ego. Pēc 34 gadiem uzvesties kā egoistam jau ir vienkārši nepiedienīgi.

Pēc tam, līdz 36,4 gadiem cilvēks iet cauri 13. arkāna mistērijas zonai. Tā ir otrā piedzimšana vai arī „jūtošās sirds” nāve. Dvēsele vai nu nocietinās un turpina dzīvi kā eksistenci - bailēs gaidot nāvi. Vai arī apjauš, ka nāve nav briesmīgākais, kas ar cilvēku var notikt un uzsāk garīgās augšupejas ceļu.

No 36,4 līdz 39 gadiem ir 14. mistērijas zona. Šeit mēs mācāmies ievērot mērenību un taupīt savu enerģiju. Ja mēs to nedarām, sākam strauji zaudēt dzīvības spēkus. Vīrieša organisms vairs neražo spermu pats no sevis, bet pārstrādā to no indivīda smadzeņu vielas. Šajā vecumā vīrietim var pieteikties par bērniem īpaši attīstītas un pieredzējušas dvēseles. Tai pašā laikā, jebkādas pārmērības seksā var veicināt intelektuālo degradāciju. Vīrieši, kuriem arī pēc 39 dzimumtieksme ir galvenais virzītājspēks, ar laiku kļūst par veciem pērtiķiem. Viņi pārtop par viegli manipulējamiem bara tēviņiem, pār kuriem valda bara galvenais tēviņš – 15. arkāna kurators. Sieviete šai periodā var pieslēgties enerģijai, kura palīdz saglabāt „status quo” vai mūžīgo jaunību vēl ilgus gadus. Bet ja viņa ir atkarīga no tuvības ar vīrieti, tad degradēsies līdz ar viņu, līdz pārvērtīsies par zemāku no dzimumdzīves atkarīgu mātīti, kura nespēj būt ne izcila sieva, ne laba māte.

39 gadu vecumā mēs ieejam 15. mistērijas zonā. Šeit galvenais ir – nepārdot dvēseli velnam. Cilvēkam, kurš ir mērķtiecīgi kultivējis savu spēku, šī ir nopietnu pārbaudījumu zona. Ja mēs tos neizturam, sākam lēnām degradēties. Ja visu dzīvi esam cietuši, bet nepazaudējuši cilvēcību, tad šeit mēs sākam celties. Velns, tāpat Volands A. Bulgakova romānā, ir nešpetns, bet tomēr taisnīgs soģis. Pašiemīlējušos egoistus viņš pazudina, bet Meistariem un mīlēt spējīgām sievietēm pat pasniedz dāvanas. Esiet modri šai dzīves periodā, lai neuzkāptu nelabajam uz astes. Arī ņemt kredītus no 39 līdz 41,6 nekādā gadījumā nedrīkst. Jūs taču saprotiet, kurš būs šo kredītu kurators. Un viņš jau nu prot piedzīt visu līdz beidzamam santīmam.

41,6 – 44,2 gadi ir pelnītās atmaksas mistērija. Parādniekiem šeit jāmaksā, bet patiesi ģeniāli cilvēki beidzot tiek novērtēti. Iespējams pārbaudījums ar varu. Iespējams biznesa krahs un labās slavas zaudēšana. Daudzi garīgi nenobrieduši vīrieši šai periodā atstāj ģimeni, lai veidotu dzīvi ar mīļākajām. Viņiem der atcerēties – uz otra nelaimes savu laimi neuzcelsi. Nedrīkst spļaut akā, no kuras esam dzēruši, jo kritiens tad būs straujš un visai zems. Šajā dzīves periodā labāk mācīties no savas vēstures un citu kļūdām, nekā ar degunu stumdīt mākoņus.

Un tikai pēc 44 mēs esam spējīgi pa īstam aptvert mīlestības enerģijas būtību. Mēs spējam piedot un esam pelnījuši piedošanu. Daudzi pārtikuši un realizējušies cilvēki 44,2 – 46,8 gadu periodā kļūst par mecenātiem. Daudzi zagļi nostājas uz taisnas takas, daudzi gļēvuļi iegūst drosmi, daudzi tirāni un vampīri – labprātīgi izpērk grēkus. Tas ir lielās žēlastības periods jeb 17. arkāna manifestācija dzīvē.

46,8 – 49,4 gadi – tiem, kas atrodas uz apziņas evolūcijas ceļa, krīt beidzamie pasaulīgo ilūziju priekškari un viņi sāk apjaust, ka dzīve ir tikai konkrētā laika joslā fiksēts sapnis. Toties daudziem citiem tas ir periods, kad sāk parādīties pirmās plānprātības pazīmes. Šeit atkarības kļūst neārstējamas un ilūzijas pārtop skaudrā īstenībā. Šeit grūst Ašeru nams Edgara Po šausmu stāstā un kāds pārlaižas pār dzeguzes ligzdu. Šeit kapteinis Grejs atrod savu Asoli un Solveiga sagaida mājās Pēru Gintu. Šeit vieda sieva kļūst par labo raganu, bet kašķīga vecmeita par slikto. Šeit ir Aizspogulija.

49,4 – 52 gados sākas dvēseles alķīmiķu zelta laikmets. Svins vēršas filosofu akmenī un dzīve uzdzirkstī jaunības krāsās. Mums ir iespēja ieslēgt sava organismu šūnu reģenerācijas procesus un pēc 52 ieiet jaunā dzīves pieredzes aplī (ko simbolizē 21. arkāns Pasaule jeb Realizējies Mags).

Mums ir iespēja atrast prieku un svinēt svētkus tad, ja atmodinām savu iekšējo sauli un nesam šo gaismu citiem.

Tad aiz 52 gadu sliekšņa mums būs iespēja izprast Pasaules Mistēriju. Mēs apjautīsim, kas mēs esam, no kurienes nākam un kurp dodamies. Iepriekšējās dzīves priekš mums vairs nebūs nepierādāma ezotēriska alegorija, bet gan neapstrīdams fakts. Mēs raudzīsimies uz savu tagadējo dzīvi no citas mūžības. Ar dvēseles pieredzes acīm. Ar saprātu, līdzcietību un mīlestību. Mēs zināsim...

Savu neizkūstošo dvēseļu pieredzes okeānā

“Zinātnieki teic, ka Homo Sapiens dzimtene ir Āfrika. Par „sapiensu” rašanos vai radīšanu maz zinu. Toties fakts, ka tieši Āfrikas kontinentā aizsākās seno magu zināšanu restaurācija – nav apstrīdams. Sfinksa joprojām stingri tur savu ķepu uz paslēptajiem seno zināšanu kambariem. Dogoni joprojām no paaudzes paaudzē pārstāsta mītus par neitronu zvaigznes „Siriusa B” fantastisko svaru. Joprojām Āfrikas kontinentā stāv 3 ētera enerģijas uztvērēju drupas (Gizas piramīdu komplekss). Cik interesanti, domājot par piramīdām, aptvert, kā sabiedrībai pieejamajā informācijā patiesība sapinusies ar izdomājumiem.

Piramīdas nav cēluši faraoni, bet tās tiešām uzceltas priekš faraoniem!

Piramīdas nav kapenes, bet tās tiešām domātas cilvēka nomiršanai!

Sarkofāgi galvenajās kamerās nav zārki priekš līķiem, bet tajos tiešām tika guldīts cilvēks, kuram jāiziet cauri nāves ilūzijai!

Piramīdas bija celtas, lai taisītu no cilvēkiem faraonus. Šīs mistērijas detaļas ir atainotas pat taro lielajos arkānos. 5. kārts zīmējums, kurā attēlots Virspriesteris ar 2 mācekļiem, stāsta arī par to, ka vēl valdošā faraona dzīves laikā tika izvēlēti 2 pretendenti, kas varētu pārņemt faraona funkcijas. Abi saņēma pilnīgi vienādu apmācību un 3 fundamentālās iniciācijas. Kad tronī esošais faraons izlēma pamest materiālo realitāti, tad 2 sieviešu kolēģijas izvēlējās vienu no diviem jaunekļiem – 6. taro kārts „Iemīlētais”. Viena kolēģija sastāvēja no priesterienēm, otra – no laicīgām galma sievietēm. Ja rezultāts bija 1:1, tad to, kuru likt sfinksu ratos (7. arkāns) un vest uz piramīdu, izšķīra loze... „Iemīlētais” tika likts sarkofāgā; ja trešajā dienā viņš augšāmcēlās no „miroņiem”, tad bija dzimis jauns faraons. Valdnieks ar pārdabiskām spējām. Viņš varēja staigāt pa ūdens virsu, teleportēties, dziedināt, transformēt vielu ķīmisko sastāvu utt. Mēs nevaram zināt, kā tieši faraons izmantoja savas „enerģijas uztvērējā” iegūtās spējas. Tomēr skaidri zināms ir viens – saviem padotajiem Viņš bija dzīvs Oziriss. Viņš bija savienots ar informācijas lauka kristālisko režģi!

Tas viss, protams, nav ierakstīts mūsu vēstures grāmatās, jo noticis daudz senāk, kā mēs aizsākām rakstīt cilvēces vēsturi.

Sahāras tuksnesis tajos laikos pat nebija vēl izveidojies.

Ziniet, kāds bija šīs civilizācijas gals? Virspriesteris ielika tronī savu iemīļoto skolnieku, kurš bija vājākais pretendents pārī. Stiprākais tika ar viltību nogalināts un virspriesteru ieliktenis ieņēma ne viņam pienākušos vietu. Viņam, protams, nebija īsta faraona spēka, tā vairs tikai marionete priesteru kastas rokās! Marionete, kurai par klusēšanu un paklausību tika apsolīts, ka viņš varēs nodot varu saviem pēcnācējiem - savam izdzimteņu dzimumam. Un kopš tiem sensenajiem laikiem īstā vara atrodas Seta priesteru kastas rokās. Oziriss ir nogalināts un sadalīts simtiem gabaliņos, un priesteri valda, nelietīgi valkājot Viņa vārdus.

Katrā teiksmā, senā pasakā, reliģijā ir noslēpies savs īstenu notikumu grauds. Mīti nedzimst no vakuuma.

Tikai nedomājiet, ka “priesteriem, kuri valda” ir kāds sakars ar mācītājiem, kuri jums baznīcās runā Dieva vārdā un tulko Bībeli. Seta priesteri ir tie, kuri radīja mums zināmo Ēģiptes civilizāciju. Kultūra, kura taisot mūmijas, piesējusi astrālo slāni ar tūkstošiem „dzīvo miroņu”. Tas, ko daudzi tagad sauc par antīkās pasaules gudrības šūpuli, bija incesta un dažādu perversiju perēklis. Tur valdīja pavisam reāli melnie magi, papētiet Ēģiptes dinastiju pierakstus, kuros tēvi ņēma par sievām savas meitas. Ir pat pretīgi ieskatīties visā tajā riebeklībā, kas saistās ar Ēģiptes civilizāciju. Tikai priesteru – magu vara ļāva šai valstij pastāvēt veselus 2000 gadus. Faraonu tronī šai laikā ir sēdējuši ne tikai dzimuši ēģiptieši. Tur bijuši arī heti, hiksosi, lībieši, persieši, pat grieķi. Tikai valdījuši visos atjaunotās Ēģiptes laikos ir ne jau faraoni, bet gan priesteri.

Dvēseles atmiņā, protams, ar laiku izdziest pilnīgi viss – izņemot jūtu virsotnes. Izņemot tos punktus, kuros ir noticis maksimāls emociju enerģijas izvirdums. Tādēļ cauri gadu tūkstošiem mēs varam iznest tikai pārmērīgas sāpes un mīlestību. Tikai milzīga pateicība un bezgalīga atriebības kāre var saglabāties caur gadu tūkstošiem. Ir tikai viens šaušalīgs fakts manas dvēseles atmiņās, kas saistās ar šo kultūru. BET šī fakta ir pilnīgi pietiekoši, lai atmiņā saglabātos tāds pats zīmogs, kādu uz miesas atstāj karsta dzelzs. Vienu zēnu tur izdomāja mumificēt – viņam vēl dzīvam esot. Iezāļots līdz pilnīgai locekļu paralīzei, jauns un nenobriedis cilvēks tika pakļauts līķu balzamēšanas procedūrai. Šo zēnu sauca... Tutanhamons. Kaut kādas neizprotamas sakritības dēļ, tieši viņa vienīgā kapenes arheologi ir atraduši neizlaupītas. Varbūt tas bija Dieva pirksts, jo viņš, iespējams, bija vienīgais faraons, kurš nomira vēl nesamaitāts. Varbūt. Varu tikai turpināt minēt, kurš bija tas, kas kliedza: „Viņi balzamēs to dzīvu, dzīvu!”

Raksta autors: Ivo Puriņš un Džakomo

Citi Raksti