Telepātija – nākotnes valoda?

telepātija

To, ko mēs piedzīvojam, jūtam, sajūtam, neviens mums nevar atņemt un noliegt nevar. Iespējams, arī tu esi piedzīvojis pilnīgi pārliecinošus brīžus savā dzīvē, kuros konstatē – tikko piedzīvoju telepātisku saziņu. Brīnums? Sagadīšanās? Ja esi to piedzīvojis, zini, ka tā nav sagadīšanās. Tu zini, kas ir īsts un kas ne.

Telepātija – tā ir sazināšanās bez papildrīkiem, kā valodas, žestiem, mīmikas vai rakstīta teksta. Saziņa, kurā nav ietverta neviena no mūsu piecām maņām. Tā ir domu un sajūtu pārraidīšana un notveršana, signālu sūtīšana un saņemšana, tātad telepātijas procesā ir iesaistīts gan sūtītājs, gan saņēmējs. Vai zināji, ka tajā mirklī kad pēkšņi, šķietami no zila gaisa iedomājies par kādu cilvēku, jūs patiesībā telepātiski sazināties? Jo šis cilvēks ir par tevi domājis un tu to sajuti. Vēl kāds interesants fakts – arī mātei ar mazulīti un vēlāk jau bērnu ir telepātiska saikne. Ne velti mātes spēcīgi jūt, ja ar viņu (arī pieaugušo) bērnu atgadījies kas nelāgs.

Jo vairāk mēs paplašinām mūsu apziņas lauku, jo plašākas paveras arī mūsu komunikācijas iespējas. Tostarp saprašanās bez vārdiem. Varbūt nākotnē visi to spēs un tā būs pavisam pašsaprotama sazināšanās?

Ko par telepātiju saka mūsdienu zinātne?

Lai gan ar telepātiju saskaramies vai esam saskārušies teju ikviens, mūsdienu zinātnieki par šo tēmu joprojām ir ar krasi atšķirīgiem viedokļiem. Vieni cītīgi meklē, kā to pierādīt, kamēr citi uzskata par muļķībām. Apstiprinājumu telepātijas esamībai zinātnieki īpaši centās meklēt no pagājušā gadsimta sākuma līdz sešdesmitajiem gadiem, bet konstatēja, ka uzskatāmus pierādījumus tai nevar sniegt. Divtūkstošajos gados veiktie pētījumi aicina sliekties uz ideju, ka telepātijas pamatā, iespējams, ir bioloģiski mehānismi. Vismaz to būtu iespējams uzskatāmāk demonstrēt un izprast, jo neredzamas, lai arī pastāvošas, lietas cilvēci mulsinājušas allaž.

Apskatīsim dažus no pētījumiem un secinājumiem, ko veikuši zinātnieki:

• Pavisam vienkārši – spoguļneironi un oksitocīns

Vairākos pētījumos uzrāda, ka telepātija cilvēku starpā iespējama tādēļ, ka mums ir spoguļneironi, kas darbojas burtiski kā spoguļošana. Citu nolūkus un emocijas nolasām automātiski. Ikviens no mums cita klātbūtnē šo savu spēju ir novērojis – ne vienmēr mums ir vajadzīgs, lai mums lietas pasaka vārdos. Turklāt vārdi mēdz runāt vienu, bet ķermeņa valoda un aprakstos nedefinējamā noskaņa šī cilvēka klātbūtnē liecina ko citu.

2007. gadā psiholoģijas profesors Gregors Domess (Gregor Domes) ar kolēģiem atklāja pierādījumus, ka mīlestības hormons oksitocīns, kas stimulē uzticēšanos un socializēšanos, uzlabo spēju uztvert smalkas sociālas norādes.

Bet – ja par telepātiju atbild spoguļneironi vai oksitocīns, kādēļ gan tā faktiski notiek arī no attāluma, esot dažādās pilsētās, pat dažādās valstīs?

• Telepātiskais internets

Šis gan nav pierādījums dabiskas telepātijas esamībai, bet gan pēdiņās liekamai telepātijai, aizgūstot no tās ideju - psihiatrs Karls Grau (Carles Grau) 2014. gadā kopā ar kolēģiem atklāja pavisam pārsteidzošu faktu – domas cilvēki viens otram var nodot caur… internetu! Šie vīri uzrīkoja eksperimentu, kurā cilvēks, kas atrodas Indijā, aiztranslēja vārdus “hola” un “ciao” cilvēkiem Spānijā, nepasakot tos skaļi un arī nerakstot. Arī Vašingtonas Universitātē veikti eksperimenti, kuros iesaistītas tehnoloģijas, kas spēj nolasīt un translēt domas caur internetu, izmantojot īpašas cepures, kas aprīkotas ar rūpīgi novietotiem elektrokodiem.

Ņemot vērā šos eksperimentus un faktu, ka zinātnieki ir atklājuši, kā datori var uztvert un “pārtulkot” smadzeņu raidītos viļņus programmatūras komandās un otrādi, nav pārsteidzoši, ka Facebook karalis Marks Cukerbergs jau 2015. gadā paziņoja, ka Facebook nākotne ir telepātija, uzskatot, ka nākotnē savas domas varēsim viens otram raidīt, izmantojot tehnoloģijas. Cukerbergs teicis: “Tu kaut ko iedomāsies un ja tu vēlēsies, tavi draugi nekavējoties tevis pieredzēto varēs piedzīvot. Tā būs beidzamā komunikācijas tehnoloģija. Cilvēku komunikācijā ir daži svarīgi trendi, kurus ceram uzlabot. Mūsu komunikācijas rīkiem kļūstot labākiem, daudzējādā ziņā uzlabojas mūsu dzīves.”

• Dažādas hipotēzes

Pavisam interesanti secinājumi izdevušies psihiatram Ganesan Venkatasubramanian kopā ar kolēģiem 2008. gadā veiktajā attēlu iztēles pētījumā, kurā piedalījās divas personas, viena no tām – ar, iespējams, telepātiskām spējām. Pēc eksperimenta, tika izvirzītas šādas hipotēzes, kas pietuvojas telepātijas izskaidrošanai:

Mūsu smadzenes spēj uztvert smalkas sociālas norādes,
Mūsu smadzenes izveidotas tā, lai automātiski atspoguļotu nodomus un emocijas citu cilvēku klātbūtnē,
Lai mūsu smadzenes varētu savienoties lielos attālumos, mums ir jāuzstāda frekvence, kas ir līdzīga interneta savienojumam,
Cilvēks ar telepātijas spējām var būt spējīgāks nekā citi,
Hipokampa un parahipokampa smadzeņu reģioni var būt iesaistīti telepātiskajā saziņā, jo tie ir iesaistīti atmiņu un valodas komunikācijas smalko aspektu integrēšanā (piemēram, sarkasms).

Lai vai kādas tehnoloģijas nākotnē tiktu ieviestas, varbūt vērts palikt pie matemātiķa, datorzinātnieka Alana Tjūringa 1950. gada publikācijā par mākslīgo intelektu rakstītās domas: “Mašīna nevar pārspēt ar telepātijas spējām apveltītu cilvēku.”