Ticība, kas pārspēj dabisko spēku

1950. - 1955. gados bioloģijas profesors Kurts Rihters veica pētījumu ar žurkām. Viņš lika tās spaiņos, kuri līdz pusei bija piepildīti ar ūdeni.

Žurkas ir ļoti labas peldētājas, taču tika novērots, ka tās vidēji spēja izturēt apmēram 15 minūtes, tad tās sagura un padevās. Tad profesors uz neilgu brīdi izņēma žurkas no spaiņa, lai tās atpūstos, un tad lika atpakaļ spaiņos. Vai zini, cik ilgi tās izturēja? Vēl 15 minūtes? Nē, šoreiz tās nopeldēja 60 stundas!

Rezultātā tika veikts pieņēmums - žurkas ticēja, ka tiks izglābtas. Pateicoties sākotnējai pieredzei, tās turpināja nenogurdināmi cīnīties, jo zināja, ka kādā brīdī tām būs iespēja tikt prom, tās tiks izglābtas.

Ja ticība spēj žurkai likt pārspēt savu dabīgo spēku, tad ko tā var izdarīt ar cilvēku?

Ticība ir varena un milzīga enerģija, kura sastāv no augstām vibrācijām. Katrai sajūtai, ko esi izjutis savā dzīvē, ir sava savdabīga vibrācija. Vibrācija ir frekvence, ko satur konkrēta enerģija. Ja vibrācija ir zema, tad sajūta var būt destruktīva, kas attiecīgi nozīmē situācijas vai notikumus, kuri ir smagi, nepatīkami jeb blīvi pēc savas struktūras. Ja enerģijai ir augstas vibrācijas, tad tā ir mazāk blīva, līdz ar to vieglāk kustas, kas nozīmē - ātrāk pārvietojas un spēj mijiedarboties ar lielāku amplitūdu, aptverot lielāku lauku.

Paņemsim to pašu ticības enerģiju. Ticība spēj transformēt visas potenciālās iespējamības realitātē.

Ticība ir tik spēcīga un tieša, ka citas vibrāciju frekvences, kas ir zemākas vai kādu iemeslu dēļ nav saskanīgas ar to, vienkārši izšķīst, saskaroties ar tās lauku.

No kvantu fiziskas viedokļa tā nepārņem zemās vibrācijas, neiznīcina tās, taču arī nekādi nerezonē. Ja kvantu laukā nav rezonanses, tad nav arī mijiedarbības, kas nozīmē, ka nav projekciju fiziskajā realitātē. Mēģināšu vieglāk…

Ja tu tici un tava ticība ir tiešām no sirds, un katra tavas būtības šūna izstaro šo vibrāciju, tas nozīmē, ka tu spēj manifestēt savā realitātē visu to, kam tici. Tev pa spēkam ir viss! Un ja kaimiņu Pēteris saka, ka viss tas ir “pupu mizas”, jo pats atrodas sāpju vai zaudējuma frekvencē, tad Pēterim nebūs nekādu iespēju ietekmēt tavu vēlmi vai traucēt tava mērķa manifestācijai. Pēteris atrodas zemākās vibrācijās un labākajā gadījumā tu vispār viņu nesatiksi savā ceļā, jo tava ticības enerģija nemaz nepieļaus šāda cilvēka parādīšanos tavā laukā. Ja tomēr Pēteris parādās, tad kaut kur tevī ir atrodamas šaubas.

Ticība nav pastāvīga enerģija, tāpēc to nav iespējams vienreiz iegūt un izmantot visu savu dzīvi. Nevajag baidīties pazaudēt ticību, to vienmēr var atgūt, jo tā vienmēr ir tev pieejama! Ticība ir process, kas ik brīdi piedzimst no jauna. Tā ir dzīva un viena no dzīvības enerģijām. Ticībai ir nepieciešama attīstība - evolūcija. Katru reizi, kad sper savu kāju nezināmajā, tu uztausti pakāpienu. Un tieši pateicoties tavai ticībai, tas arī veidojas.

Tā notiek treniņš un ticības enerģijas vairošana. Piedzimstot Radītājs tev iedod ticību instinktu līmenī, kas nozīmē nevis kontrolēt savu ieelpu un izelpu, bet ļauties procesam, pilnīgi palaižot to pašplūsmā - atļaut sev dzīvot. Ja cilvēks šaubītos, vai elpa tiešām spēs apgādāt viņa sirdi ar skābekli, tad noteikti tam drīzumā parādītos plaušu slimības vai tas šķirtos no sava avatāra daudz ātrāk nekā ļaujoties dabiskajiem procesiem jeb paļaujoties.

Šaubas ir normāla izpausme un dzīves procesa sastāvdaļa. Tie ir nelieli pārbaudījumi tavam līdzsvaram un stabilitātei. Šaubas palīdz adaptēt un integrēt patieso ticības enerģiju. Tēlaini runājot - pašķīdināt patiesās ticības koncentrātu, lai tas harmoniski spētu iekļauties un sadzīvot ar tavu struktūru. Šaubīties ir normāli un tas ir dabiski. Taču te vajadzētu sajust savu iekšējo balansa proporciju starp šaubām un ticību un izsvērt, kura enerģija tev ir vairāk rezonējoša un dod vairāk resursu. Pretējā gadījumā var iekrist otrā grāvī un saskarties ar fanātismu jeb aklo ticību. Mūsu pasaule sastāv no dualitātes un tāpēc jebkurš pārsvars, lai arī sākotnēji konstruktīvs, spēj izveidot haosu.

Ja beigsi baidīties no šaubām, paskatīsies uz tām no cita skatu punkta - kā palīgu izvēles veikšanā, kā svārstiņu, kas patiesībā palīdz sajust tavu patieso ticības enerģiju un integrēt to sevī, kas palīdz neiekrist fanātismā un pasargā tevi no akluma. Ja parādās šaubas, tātad kaut kur tepat ir arī ticība! Sajūtot to, tu to atgūsti un tad notiek maģija. Tu kļūsti par burvi, kas savā ceļā transformē visu, kam tas pieskaras, jo viņš TIC!